Kad sakarst labā auss: ko par šo sajūtu saka māņticējumi un veselība

Sēžat pie datora, mazgājat traukus vai jau gatavojaties gulēt – un pēkšņi labā auss sāk degt. Ne tā, ka sāpētu, bet jūs skaidri jūtat siltumu, varbūt pat spogulī redzat apsārtušu auss malu. Vieni šādu brīdi pavada ar smaidu: „Laikam kāds mani piemin ar labu vārdu.“ Citi uzreiz sāk prātot, vai tikai nesākas kāda veselības problēma.

Šāda sajūta šķiet nenozīmīga, taču tieši tāpēc tā apaug ar skaidrojumiem. Auss taču var apsarkt pēc aukstuma, no karstas tējas, pēc nepatīkamas sarunas vai gluži bez acīmredzama iemesla. Tautas gudrībai šeit ir sava versija, bet ķermenim – sava, daudz piezemētāka.

Labās auss karstums nav pazīme, pēc kuras varētu droši spriest par citu cilvēku domām vai nākotnes notikumiem. Tomēr māņticējumi ir saglabājušies ne jau tāpat vien: tie palīdzēja cilvēkiem izskaidrot īslaicīgas, dīvainas ķermeņa sajūtas laikos, kad ne katram apsārtumam bija vienkāršs fizioloģisks izskaidrojums.

Pēc māņticējumiem – kāds jūs piemin ar labu vārdu

Lietuvas un plašākā Eiropas folklorā degoša auss visbiežāk nozīmē, ka cilvēks kādam ir aizķēries aiz mēles. Populārākā versija vēsta, ka tad, kad sakarst labā auss, par jums runā labvēlīgi, jūs slavē vai atceras ar siltumu. Kreisajai ausij bieži piedēvē pretēju nozīmi – proti, kāds jūs apspriež nepatīkami vai aprunā.

Ir arī rotaļīgāks māņticējuma turpinājums: ja pēkšņi sākat saukt pazīstamu cilvēku vārdus un auss karstums norimst, it kā esat trāpījis tam, kurš jūs pieminēja. Šādi stāsti visbiežāk dzīvo ģimenes sarunās, darbā pie kafijas tases vai draugu lokā. Tie darbojas kā neliela ikdienas spēle, nevis nopietns noteikums.

Interesanti, ka līdzīgus ticējumus var atrast daudzās valstīs, tikai ausu „lomas“ dažkārt ir samainītas vietām. Tas labi parāda, ka māņticējums nav pārbaudīts signāls. Tas drīzāk atspoguļo cilvēka vēlmi negaidītā ķermeņa kustībā atrast kādu vēstījumu, īpaši tad, ja tajā dienā jau tā gaidāt zvanu, uztraucaties par sarunu vai atceraties sen neredzētu cilvēku.

Ķermenis visbiežāk reaģē uz siltumu, emocijām vai kairinātāju

Medicīniski auss apsārtums un karstuma sajūta visbiežāk ir saistīti ar īslaicīgi pastiprinātu asinsriti ādā. Tas var notikt, ieejot no aukstuma siltā telpā, uzturoties saulē, lietojot alkoholu, apēdot ļoti asu ēdienu vai intensīvāk kustoties. Auss āda ir plāna, asinsvadi atrodas diezgan tuvu virsmai, tāpēc pārmaiņas dažkārt pamanām ātrāk nekā citās ķermeņa vietās.

Ne mazāk biežs iemesls ir emocijas. Dusmas, kauns, spriedze, neveikla uzmanība vai pat pēkšņi smiekli var izraisīt tādu pašu sejas un ausu „applūšanu“ ar karstumu. Cilvēks ne vienmēr paspēj saistīt sajūtu ar savu stāvokli: šķiet, ka viņš mierīgi sēdēja, taču galvā tikko izskanēja nepatīkama ziņa, atmiņa vai gaidīta atbilde.

Dažkārt ausi kairina pavisam konkrēta lieta – jauni auskari, kosmētika, matu krāsa, cepure vai austiņu radīts spiediens. Ja vienlaikus niez, āda lobās, parādās izsitumi vai jutīgums, ir vērts padomāt par kontaktkairinājumu vai alerģisku reakciju. Tas vien, ka sakarst tieši labā puse, pats par sevi nenozīmē ne īpašu māņticējuma piepildīšanos, ne vienu konkrētu diagnozi.

Kad sakarst labā auss: ko par šo sajūtu saka māņticējumi un veselībaAttēls: Unsplash / Isabela Drasovean

Kad tam atmest ar roku, bet kad labāk vairs negaidīt

Ja auss uz īsu brīdi apsarkst, atdziest un nekas cits netraucē, parasti pietiek to vienkārši novērot. Var atkāpties no siltuma avota, noņemt spiedošās austiņas vai cepuri, izvairīties no kasīšanas un ļoti karstām kompresēm. Pēc sportošanas, karstas dušas vai nervozākas sarunas šāda sajūta parasti pāriet pati no sevis.

Tomēr labāk neļaut māņticējumam aizēnot skaidrus ķermeņa signālus. Ja auss stipri sāp, pietūkst, ir karsta ne tikai dažas minūtes, no tās izdalās šķidrums, pasliktinās dzirde, reibst galva vai paaugstinās temperatūra, vajadzētu vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Tāpat nevajadzētu vilcināties, ja apsārtums izplatās, parādās čūliņas, pūslīši vai sajūta atkārtojas bieži un bez saprotama iemesla.

Īpaši uzmanīgiem jābūt vecākiem, kad par ausu sāpēm sūdzas bērns: mazie ne vienmēr precīzi pasaka, vai viņiem ir karsti, sāp, niez vai vienkārši ir nepatīkami. Arī vecāki cilvēki var atmest ar roku simptomam, jo „pāries kā vienmēr“, lai gan jaunas vai izteiktas sāpes nav tas pats, kas īslaicīgs auss apsārtums pēc aukstuma.

Māņticējums var palikt, bet lēmumu pieņem veselais saprāts

Ir patīkami iedomāties, ka sakarsusi labā auss nozīmē kāda skaistu atmiņu par jums. Šāds māņticējums nevienam nekaitē, kamēr tas paliek viegla sarunas daļa. Problēma sākas tikai tad, kad reāla pašsajūtas izvērtējuma vietā cilvēks sāk gaidīt mistisku izskaidrojumu.

Vispraktiskāk ir uz brīdi apstāties un atcerēties, kas notika pirms tam: varbūt bijāt karstā telpā, satraucāties, ilgi runājāt pa tālruni, nomainījāt kosmētiku vai nēsājāt ciešas austiņas. Šāda vienkārša uzmanības pievēršana apstākļiem bieži pasaka vairāk nekā minējumi par to, kurš šobrīd it kā izrunāja jūsu vārdu. Ja sajūta atkārtojas, var pierakstīt, pēc kā tā rodas – tas noderēs gan jums, gan vajadzības gadījumā ārstam.

Labā auss var sakarst senas tautas leģendas dēļ tikai mūsu iztēlē, taču pati sajūta ir pilnīgi īsta ķermeņa reakcija. Tāpēc, ja vēlaties, pieņemiet to kā patīkamu zīmi, ka kāds varbūt jūs atcerējies. Bet, ja auss sāk ne tikai sarkt, bet arī sāpēt, ķermenis vairs nerunā māņticējumu valodā – tajā ir vērts ieklausīties tieši.