Lietuva pēc vētras joprojām nav atkopusies: 1. septembrī zibens atkal atstāja daļu iedzīvotāju bez elektrības

Pagājusi vairāk nekā nedēļa kopš vētras, kas 22.–23. augustā plosījās Lietuvā, taču tās sekas dažiem cilvēkiem vēl nav beigušās. Kamēr lielākā daļa valsts jau atgriezusies ierastajā dzīvē, dažviet elektroapgādes problēmas turpinās joprojām. Savukārt 1. septembris atgādināja vēl vienu nepatīkamu patiesību – pietika ar jauniem pērkona negaisiem un zibeni, lai daļā Lietuvas atkal nodzistu gaismas.

Pirmdien, 31. augusta rītā, ESO vēl ziņoja par aptuveni 17 tūkst. objektiem, kuros pēc lielās vētras elektroapgāde nebija atjaunota. No tiem aptuveni 10 tūkst. bija aktīvi elektrības lietotāji. Vēl 29. augustā bez ierastās elektroapgādes bija aptuveni 30 tūkst. klientu, bet daļai no viņiem elektrība uz laiku tika piegādāta ar ģeneratoriem.

Un, lūk, 1. septembrī laikapstākļi situāciju vēlreiz sarežģīja.

Rietumos zibeņoja – daļai cilvēku elektrība atkal pazuda

1. septembrī daudzviet veidojās pērkona negaisi, īpaši Lietuvas rietumos. Iedzīvotāji fiksēja zibeni, bet dažviet elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni uz stundu. Tie jau bija jauni traucējumi, kas nebija saistīti tikai ar pirms vairāk nekā nedēļas pāri Lietuvai brāzušās vētras sekām.

Pievienotajā elektrotīkla traucējumu kartē redzamas daudzas atzīmētas vietas visā Lietuvā un vairāki izteiktāki brīdinājuma punkti. Īpaši nemierīgi izskatās valsts rietumu, ziemeļu un daļa dienvidu teritorijas. Tikai pēc kartes nav iespējams noteikt, cik cilvēku konkrētajā brīdī palika bez elektrības vai kuri bojājumi bija palikuši pēc augusta vētras, taču kopskats nav mierīgs.

Un tieši šeit rodas nepatīkams jautājums. Ja pēc vienas lielas vētras tīkla remonts turpinās vairāk nekā nedēļu, bet jauns pērkona negaiss var uzreiz izraisīt jaunus īslaicīgus traucējumus, cik izturīgs pret vēl vienu tik vērienīgu stihiju būtu Lietuvas elektrotīkls?

Daži cilvēki elektrību gaidīja nevis stundas, bet vairāk nekā nedēļu

22. augustā sākušās vētras mērogs bija milzīgs. Maksimuma brīdī elektroapgādes traucējumus piedzīvoja vairāk nekā 268 tūkst. klientu, bet tīklā tika fiksēti vairāk nekā 9 tūkst. bojājumu. Dažviet netika vienkārši pārrauts viens vads – ESO norādīja, ka atsevišķās vietās elektrolīnijas bija tik stipri izpostītas, ka nācās no jauna izbūvēt veselus to posmus.

Tomēr cilvēkiem, kuri vairākas diennaktis dzīvoja bez ledusskapja, ūdens sūkņa vai iespējas normāli uzlādēt tālruni, tehniskie skaidrojumi bija vājš mierinājums.

Panevēžas reģionā problēma bija jūtama vēl arī septembra sākumā. Vietējās preses 1. septembrī publicētajā informācijā norādīts, ka pēc vētras Panevēžas rajonā joprojām bija palikuši simtiem traucējumu, bet dažu apdzīvotu vietu iedzīvotāji elektrību gaidīja ļoti ilgi. Bija arī tādi gadījumi, kad cilvēki apgalvoja, ka sākumā pēc vētras elektrība viņiem bija, taču vēlāk tā atkal pazuda.

Tas vairs nav gadījums, kad gaisma nodziest uz pusstundu un pēc stundas visi par to aizmirst.

Cilvēki pat saņēma īsziņas, ka elektrība ir atjaunota, lai gan tās joprojām nebija

Vēl vienu neapmierinātības vilni izraisīja ESO sūtītie paziņojumi. Daži iedzīvotāji saņēma īsziņas, ka elektroapgādes traucējums ir novērsts, taču mājās elektrība tā arī neparādījās.

ESO paskaidroja, ka tā var notikt, ja vētra vienā un tajā pašā vietā sabojā vairākus dažādus tīkla elementus. Pēc viena bojājuma novēršanas sistēma var fiksēt, ka tas ir salabots, taču objektu joprojām var ietekmēt cits bojājums. Šādā gadījumā iedzīvotāji tiek lūgti vēlreiz informēt ESO.

Tomēr cilvēkam, kurš jau vairākas dienas sēž bez elektrības, šāds paziņojums var izklausīties gandrīz kā ņirgāšanās.

Situāciju 31. augustā komentēja arī prezidents Gitans Nausēda. Viņš kritizēja komunikāciju, kad tika paziņots par vētras seku novēršanu, lai gan daļai iedzīvotāju elektrības joprojām nebija.

Vētras cena – aptuveni 17 miljoni eiro

Problēmas mērogu labi parāda arī nauda. 1. septembrī Finanšu ministrija publicēja provizorisku vērtējumu: augusta vētras finansiālā ietekme uz ESO var sasniegt aptuveni 17 miljonus eiro. Aptuveni 10 miljoni eiro varētu izmaksāt paša elektrotīkla atjaunošana, vēl aptuveni 5 miljoni eiro – kompensācijas klientiem par pārsniegto 72 stundu elektroapgādes atjaunošanas termiņu. Papildus paredzēti aptuveni 2 miljoni eiro, lai kompensētu cilvēku tiešos zaudējumus.

No 1. septembra iedzīvotāji, kuriem augusta 22. datuma vētras dēļ elektrība netika atjaunota ilgāk nekā 72 stundas, jau var iesniegt pieteikumus tiešo zaudējumu atlīdzināšanai. Starp iespējamajiem kompensējamiem izdevumiem minēta sabojājusies pārtika, ģeneratoru iegāde vai noma, degviela un citi pamatoti zaudējumi.

Tomēr kompensācija atrisina tikai daļu problēmas. Cilvēkam svarīgākais nav pēc nedēļas saņemt dažus desmitus vai dažus simtus eiro. Viņam svarīgākais ir zināt, ka nākamreiz, kad sāks pūst stiprāks vējš, atkal nebūs jāmeklē ģenerators.

Pēc šīs vētras jautājums ir kļuvis daudz nopietnāks

Lietuvā vienmēr ir bijušas vētras, pērkona negaisi un stiprs vējš. Koki krita uz elektrolīnijām arī pirms 20 gadiem. Taču šodien mūsu atkarība no elektrības ir pavisam citāda.

Bez tās nedarbojas apkures sistēmas, ūdens urbumu sūkņi, vārti, interneta aprīkojums, ledusskapji, daļa plīšu un elektromobiļu uzlāde. Cilvēki strādā no mājām, bet arvien vairāk mājsaimniecību praktiski visam izmanto elektrību.

Tāpēc augusta vētra nebija tikai nepatīkama dabas parādība. Tā kļuva par ļoti nopietnu Lietuvas elektrotīkla izturības pārbaudījumu.

1. septembra pērkona negaiss bija daudz mazāks, taču dažviet cilvēkiem pietika arī ar to, lai elektrība uz īsu brīdi atkal pazustu. Tajā pašā laikā citviet vēl tika pabeigta iepriekšējās vētras seku novēršana.

Tāpēc tagad svarīgākais jautājums vairs nav tas, cik brigāžu devās remontēt vadus.

Svarīgākais jautājums – kas notiktu, ja pēc dažām dienām Lietuvu pārsteigtu vēl viena tikpat vērienīga vētra?

Pēc 22. augusta notikumiem šis jautājums vairs nešķiet teorētisks.