Mākslīgais intelekts aprēķināja laikapstākļus līdz Ziemassvētkiem: Lietuvai tiek gatavota slapja, slidena un dārga ziema

Ja kāds vēl cer uz mierīgu, skaistu un baltu ziemas sākumu, skaitļi rāda pavisam citu ainu. Līdz Ziemassvētkiem Lietuva var iestigt nevis pasakainās kupenās, bet ilgā slapjdraņķa, dubļu, ledus, mitruma un uzpūstu rēķinu joslā.

Mākslīgais intelekts, apkopojot oficiālās ilgtermiņa prognozes, Lietuvas klimata normas un pašreizējos rudens signālus, rāda nepatīkamu scenāriju: aukstā sezona var sākties nevis ar strauju salu, bet ar daudz bīstamāku maisījumu – lietu, nakts salnām, slapjdraņķi un temperatūru, kas nepārtraukti svārstīsies ap nulli.

Tieši šādi laikapstākļi Lietuvā bieži sagādā visvairāk problēmu. Ne tad, kad ārā ir skaidri mīnus desmit un sniegs turas. Bet tad, kad dienā viss kūst, vakarā sasalst, no rīta ceļš kļūst kā stikls, bet cilvēks vēl domā: „Šī taču vēl nav īsta ziema.“

Pirmais trieciens nāks jau septembrī

Meteo LT ilgtermiņa prognoze rāda, ka septembra gaisa temperatūra Lietuvā var būt līdz 1 grādam augstāka par standarta klimata normu, bet nokrišņu daudzums – līdz pat 35 procentiem lielāks. Septembra norma Lietuvā ir 12,8 °C un 60 mm nokrišņu.

No pirmā acu uzmetiena „siltāks septembris“ izklausās patīkami. Bet tieši tur slēpjas lamatas. Siltāks nenozīmē skaistāks. Ja siltumam pievienojam līdz pat trešdaļai vairāk nokrišņu, iegūstam nevis atvasaru, bet slapju rudens sākumu.

Pēc vienkārša aprēķina septembrī ierasto 60 mm nokrišņu vietā dažviet varam runāt par aptuveni 80 mm. Tas nozīmē vairāk slapju pagalmu, vairāk mitruma mājās, vairāk dubļu, vairāk aizsvīdušu logu un vairāk vietu, kur ūdens meklēs vājāko punktu – pagrabā, uz jumta, pie notekcaurulēm vai neblīvos logu stūros.

Un tas būs tikai sākums.

Līdz Ziemassvētkiem no debesīm var nokrist gandrīz ceturtdaļmetrs ūdens

Ja ņemam laikposmu no septembra sākuma līdz Ziemassvētku vakaram, Lietuvai saskaņā ar klimata normām pienākas ļoti nepatīkams nokrišņu daudzums. Septembra norma ir aptuveni 60 mm, oktobrī – 68 mm, novembrī – 57 mm, bet decembra pirmās 24 dienas dotu vēl aptuveni 43 mm. Lietuvas klimata normas rāda, ka rudens un ziemas sākuma mēneši pie mums paši par sevi nav sausi.

Normālos apstākļos līdz Ziemassvētkiem tie būtu aptuveni 228 mm nokrišņu. Bet, ja septembris būs mitrāks, kā pašlaik tiek prognozēts, summa var pietuvoties 250 mm.

Ceturtdaļmetrs ūdens līdz Ziemassvētkiem. Izklausās pēc skaitļa no hidroloģijas tabulas, bet reālajā dzīvē tas nozīmē ļoti vienkāršas lietas: lipīgus pagalmus, izmirkušas pļavas, slapju malku, grūti izžāvējamas drēbes, vairāk mitruma mājās un pastāvīgu sajūtu, ka ārā nav ziema, bet nebeidzams slapjš koridors.

Vēl sliktāk ir tas, ka ne visi šie nokrišņi būs lietus veidā. Vēlāk tie sāks sajaukties ar slapjdraņķi un sniegu.

Un tad sāksies īstās briesmas.

Bīstamākais laiks būs nevis putenis, bet nulle grādu

Cilvēki bieži gaida ziemu kā kaut ko skaidri saprotamu: sniegs, mīnusi, kupenas. Taču Lietuvā visbiežāk visvairāk nogurdina nevis šāda ziema. Sliktākais scenārijs ir temperatūra ap nulli.

Dienā plusi. Vakarā mīnusi. Naktī piesalst. No rīta cilvēks iziet pagalmā, bet taciņa izskatās normāla, lai gan zem kājām ir ledus. Automašīnas stikls apledojis, ceļš spīd, riepas vēl ne visur ir nomainītas, bet steiga uz darbu ir tāda pati kā vienmēr.

Saskaņā ar Lietuvas klimata normām novembra vidējā temperatūra jau nokrītas līdz dažiem siltuma grādiem, bet decembrim ir negatīva vidējā temperatūra. Tas nozīmē, ka līdz Ziemassvētkiem temperatūras svārstīšanās ap nulli kļūst par ļoti ticamu scenāriju.

Un tieši tad Lietuva parasti saņem bīstamāko laikapstākļu kokteili: slapjdraņķi, melno ledu, miglu, slapjas lapas uz ceļa, no rīta aizsalušus pakāpienus, bet vakarā atkal peļķes.

Tā nav skaista ziema. Tā ir ziema, kas bojā nervus, automašīnas un maciņus.

Arī Eiropa signalizē: gaidāma siltāka, bet ne mierīgāka sezona

Copernicus sezonālās prognozes Eiropai rāda, ka temperatūra daudzviet kontinentā, visticamāk, būs augstāka par ierasto, taču šādas prognozes vienlaikus uzsver nenoteiktību attiecībā uz nokrišņiem un reģionālajām atšķirībām. Sezonālās prognozes nav precīzas dienas laikapstākļu prognozes, taču tās palīdz saskatīt kopējo virzienu – vai sezona sliecas uz siltāku, aukstāku, sausāku vai mitrāku režīmu.

Lietuvai tas nozīmē vienu ļoti nepatīkamu lietu: siltāka sezona ne vienmēr nozīmē vieglāku ziemu. Gluži pretēji – siltāks ziemas sākums bieži nozīmē vairāk mitruma, vairāk atkušņu, vairāk slapjdraņķa un vairāk melnā ledus.

Sniegs vismaz ir redzams. Ledus pēc lietus bieži parādās tad, kad jau ir par vēlu.

Autovadītājiem tās var būt ļoti sliktas ziņas

Ja šī prognoze piepildīsies, autovadītājiem lielākais apdraudējums būs nevis viens liels putenis, bet vairākas nedēļas mānīgu apstākļu.

No rīta var šķist, ka ceļš ir tikai slapjš. Patiesībā tas jau var būt sācis sasalt. Pilsētās vēl izskatīsies pieņemami, bet ārpus pilsētām, uz tiltiem, mežainās vietās un mazākos ceļos melnais ledus var parādīties daudz ātrāk.

Šādos laikapstākļos vecas ziemas riepas ļoti ātri parāda, ka tās ir tikai „vēl legālas“, bet vairs nav drošas. Savukārt vasaras riepas, pat ja dienā vēl šķiet piemērotas, no rīta var kļūt par ļoti dārgu kļūdu.

Līdz Ziemassvētkiem visvairāk cietīs tie, kuri gaida pēdējo brīdi: riepu, akumulatora, logu šķidruma, tīrītāju un automašīnas sagatavošanas dēļ.

Mājām uzbruks mitrums, ne tikai aukstums

Cilvēki bieži gatavojas aukstumam, bet aizmirst par mitrumu. Un tieši mitrums šajā sezonā var kļūt par galveno ienaidnieku.

Ja septembris būs krietni mitrāks, bet pēc tā sekos ierasti slapjš oktobris un novembris, pirmie padosies slikti logi, vāja ventilācija, aizsērējušas notekcaurules, mitri pagrabi un aukstuma tilti sienās.

Tad sākas pazīstamā lietuviskā klasika: logi aizsvīst, stūros parādās tumšāki plankumi, mājās jūtams smagnējs gaiss, bet cilvēks paaugstina apkuri par vienu grādu, jo „kaut kā ir vēsi“, lai gan termometrs rāda nebūt ne tik maz.

Mitrs gaiss mājās vienmēr šķiet aukstāks. Tāpēc pat ne pati aukstākā ziema var izmaksāt dārgi.

Ziemassvētku pasakas var nebūt

Ja kāds gaida skaidri baltu ziemu līdz Ziemassvētkiem, pašreizējie skaitļi nav īpaši dāsni. Drīzāk ticama ir nevis stabila sniega sega visā Lietuvā, bet pastāvīga cīņa starp lietu, slapjdraņķi, īslaicīgu sniegu un atkušņiem.

Tas nozīmē, ka vienu nedēļu mums var būt balta ainava, nākamo – dubļains pagalms, trešo – melnais ledus, bet ceturto – atkal lietus. Šāda ziema nav skaista, taču tā ir ļoti lietuviska. Un bieži vien tā ir daudz bīstamāka par to, no kuras visi baidās.

Jo īstam aukstumam cilvēki sagatavojas. Bet slapja, slidena, pelēka ziemas sākuma apstākļiem viņi bieži pielāgojas pārāk vēlu.

Secinājums: līdz Ziemassvētkiem Lietuvai draud nevis sniega romantika, bet slapjš pārbaudījums

Mākslīgā intelekta izveidotais scenārijs rāda nevis vienu lielu katastrofu, bet daudzus mazus triecienus pēc kārtas. Mitrāks septembris. Slapjš rudens. Arvien biežākas salnas. Slapjdraņķis. Melnais ledus. Mitrums mājās. Lielāka vajadzība pēc apkures. Bīstamāki ceļi. Un līdz Ziemassvētkiem – nevis mierīga gaidīšana, bet pastāvīgs laikapstākļu nervu pārbaudījums.

Tā nav prognoze par pasaules galu. Bet tās noteikti nav arī mierīgas ziņas.

Lietuvai var nākties gatavoties sezonai, kurā sliktākais nebūs sniegs.

Sliktākais būs tas, ka ziema atnāks slapja, slidena un dārga – un daudzi to nopietni novērtēs tikai tad, kad pirmajā rītā izies ārā un sajutīs ledu zem kājām.