Ledusskapī palicis biezpiens un bumbieri: izcepiet mīkstu kūku bez sarežģīta krēma

Biezpiena trauciņš ledusskapī bieži gaida līdz pēdējai dienai: brokastīs to vairs negribas, sacepumam trūkst iedvesmas, bet izmest žēl. Blakus bļodiņā kļūst mīksti divi vai trīs bumbieri, kurus ģimene visu laiku sola apēst „vēlāk“. Tieši no šādiem pārpalikumiem top viena no mājīgākajām mājās ceptajām kūkām – mitra, gaisīga kūka, kurai nav vajadzīgs ne atsevišķs krēms, ne konditorejas prasmes.

Tās garša ir vienkārša, bet ne garlaicīga: maigais biezpiens piešķir mīkstumu, bet bumbieri cepoties kļūst saldi un sulīgi. Šāda kūka der gan nesteidzīgam nedēļas nogales rītam, gan vakaram, kad negaidīti ierodas viesi, bet gribas galdā celt kaut ko mājās gatavotu.

Te svarīgākais ir nemēģināt no biezpiena pagatavot perfektu, viendabīgu krēmu. Tas nonāk tieši mīklā, tāpēc viss darbs beidzas ar dažām bļodām, karoti un aptuveni stundu ilgu gaidīšanu, līdz virtuvē izplatīsies sviesta un augļu smarža.

Kad bumbieri jau ir pārāk mīksti, lai tos ēstu vienus pašus

Šai kūkai īpaši piemēroti ir nogatavojušies bumbieri – tādi, kas vairs nav kraukšķīgi, tomēr vēl nesmaržo skābeni. Cepoties tie nesabojā mīklu, gluži pretēji – atdod tai savu sulu un kļūst gandrīz līdzīgi maigam augļu pildījumam. Ja bumbieri ir ļoti sulīgi, sagrieziet tos plānākās šķēlītēs un pirms pievienošanas mīklai viegli nosusiniet ar papīra dvieli.

Nepieciešami aptuveni 400 grami biezpiena, 3 olas, 120 grami cukura, 100 grami kausēta sviesta, 180 grami kviešu miltu, 1 tējkarote cepamā pulvera un šķipsniņa sāls. Sagatavojiet arī 2–3 bumbierus, nedaudz kanēļa un, ja jums ir, vaniļas cukuru. Cukura daudzumu var samazināt, ja augļi ir ļoti saldi vai kūku paredzēts pasniegt ar ievārījumu.

Biezpiens var būt gan graudains, gan krēmīgs. Ar graudaino biezpienu kūkai būs izteiktāka, mājīgāka tekstūra, savukārt krēmīgais ļaus tai iznākt viendabīgākai. Ja biezpiens ir ļoti sauss un graudains, to vērts īsi samīcīt ar dakšiņu kopā ar olām – nevis skaistuma dēļ, bet lai mīklā nepaliktu cieti kunkulīši.

Mīkla, kuru sajaukt ir vieglāk, nekā šķiet

Bļodā iesitiet olas, pieberiet cukuru un vaniļas cukuru, ja to izmantojat. Putojiet ar putojamo slotiņu vai elektrisko mikseri tik ilgi, lai masa kļūtu gaišāka un nedaudz gaisīga. Nav jātiecas pēc konditorejas pilnības – šī kūka ir piedodoša, tāpēc pilnīgi pietiek ar dažām minūtēm.

Pēc tam iemaisiet biezpienu un atdzisušo kausēto sviestu. Miltus sajauciet ar cepamo pulveri un sāli un pieberiet biezpiena masai. Maisiet tikai tik ilgi, līdz vairs nav redzami sausi milti: pārāk ilgi maisīta mīkla var zaudēt gaisīgumu, un tad biezpiena kūka būs smagāka, nekā gribētos.

Apmēram 22–24 centimetru lielu cepamo formu ieziežiet ar sviestu vai izklājiet ar cepamo papīru. Ielejiet mīklu, virsū izkārtojiet bumbieru šķēlītes un pārkaisiet ar kanēli. Daļu augļu var viegli iespiest mīklā – tad tie neizžūs un katrā gabaliņā būs jūtams vairāk augļaina sulīguma.

Ledusskapī palicis biezpiens un bumbieri: izcepiet mīkstu kūku bez sarežģīta krēmaAttēls: Pixabay / NoName_13

Cepeškrāsnī notiek šis mazais mājas brīnums

Kūku cepiet līdz 175 grādiem pēc Celsija sakarsētā cepeškrāsnī aptuveni 40–50 minūtes. Precīzs laiks būs atkarīgs no formas, cepeškrāsns un tā, cik daudz mitruma atdos bumbieri. Kad virsa skaisti apbrūnējusi, bet vidū iedurts koka irbulītis iznāk bez zaļas mīklas, kūku jau var ņemt ārā.

Nesteidzieties to griezt uzreiz pēc izņemšanas. Karsta biezpiena kūka ir ļoti mīksta un var izskatīties it kā vēl neizcepusies, lai gan patiesībā tai vienkārši jānostāvas un jāsastingst. Atstājiet to formā vismaz 15–20 minūtes, un tikai tad pārlieciet uz šķīvja vai grieziet tieši tajā.

Ja mājās ir kanēļa un cukura maisījums, ar to var pavisam viegli pārkaisīt vēl silto kūku. Tomēr nevajag pārspīlēt ar piedevām: bumbieri un biezpiens jau paši rada garšu, kuras dēļ šis našķis nav sauss, vienkāršs biskvīts. Krēms šeit nav vajadzīgs tieši tāpēc, ka kūkā jau ir pietiekami daudz mitruma un maiguma.

Viena kūka, vairāki pilnīgi atšķirīgi vakari

Siltu gabaliņu var ēst vienu pašu, ar tēju vai kafiju. Bērniem tas bieži garšo ar karoti dabīgā jogurta, bet tiem, kam patīk saldāks, derēs nedaudz medus vai karamelizētu riekstu. Tomēr arī bez nekā kūka paliek pietiekami sātīga, tāpēc tā var kļūt ne tikai par desertu, bet arī par mājīgu launaga uzkodu.

Strādājošiem cilvēkiem šāds našķis ir ērts ar to, ka arī nākamajā dienā tas joprojām ir garšīgs. Atdzisušu kūku glabājiet ledusskapī pārklātu, bet pirms ēšanas atstājiet uz dažām minūtēm istabas temperatūrā. Ģimenei tas ir vienkāršs veids, kā izlietot produktus, kuriem jau draud tikt aizmirstiem, bet senioriem – mīksts, ne pārāk smags našķis pie pēcpusdienas tējas.

Ja bumbieru nav pietiekami, daļu no tiem var aizstāt ar āboliem. Tomēr vismaz reizi vērts izcept kūku tieši ar bumbieriem: tie piešķir kūkai citādu, maigāku aromātu un to patīkamo mitrumu, kura mājās ceptiem našķiem bieži pietrūkst. Dažkārt labākais deserts sākas nevis ar iepirkumu sarakstu, bet ar diviem aizmirstiem produktiem ledusskapī.

Šī kūka atgādina vienkāršu lietu: mājās gatavotam našķim nav jābūt sarežģītam, lai ap to apsēstos visi. Pietiek ar biezpienu, nogatavojušiem bumbieriem un vēlmi tos neizmest – un virtuvē jau rodas iemesls ieslēgt elektrisko tējkannu.