Pirms brauciena autovadītājs pieskaras riepām: pirksti uzreiz parāda, vai spiediens ir atbilstošs

Vai pirms izbraukšanas no pagalma esat uz brīdi apstājušies pie automašīnas un ar roku uzspieduši riepai? Visbiežāk tas notiek nevis ieraduma dēļ, bet gan satraucoša skata ietekmē: viena riepa izskatās it kā nedaudz vairāk pieglausta asfaltam, automašīna vakar brauca ne tik stabili vai arī vienkārši gaidāms garāks brauciens ar ģimeni un pilnu bagāžnieku.

Pirksti var sajust, vai gumija nav acīmredzami saplakusi. Tomēr tie nepasaka precīzu spiedienu, lai gan tieši dažu desmitdaļu bāra atšķirība dažkārt nosaka, kā automašīna bremzē, cik daudz degvielas patērē un vai riepa nodilst vienmērīgi. Īss pieskāriens ir labs pirmais signāls, bet ne galīgā atbilde.

Īpaši nepatīkami ir tad, kad problēma kļūst skaidra jau uz ceļa: stūre sāk šķist smagāka, automašīna līkumos reaģē kūtrāk, bet pie degvielas uzpildes stacijas jāapstājas nevis pēc kafijas, bet gan gaisa kompresora dēļ. No šādām apstāšanās reizēm būtu mazāk, ja riepām pievērstu uzmanību vēl tad, kad automašīna mierīgi stāv pie mājas.

Roka sajūt nevis skaitli, bet skaidru brīdinājumu

Uzspiežot atbilstoši piepumpētai riepai, tās sānu daļai nevajadzētu viegli ieliekties. Ja gumija šķiet mīksta, acīmredzami padodas zem īkšķa vai viena riepa jau no attāluma izskatās zemāka par pārējām, nevajadzētu vilcināties. Tas var liecināt par pārāk zemu spiedienu, lēnu gaisa noplūdi vai pat riepā iedūrušos svešķermeni.

Tomēr tikai ar pirkstiem nav iespējams droši atšķirt, vai spiediens ir, piemēram, nedaudz par zemu vai pilnībā atbilstošs. Mūsdienu riepas ir stingras, un to izskatu maina automašīnas svars, balstiekārta, riteņu izmērs un pat tas, cik līdzeni novietota mašīna. Tāpēc riepa var izskatīties normāli, lai gan spiediens tajā jau ir nepietiekams.

Roku pārbaude vislabāk darbojas kā ātrs ikdienas rituāls: apiet automašīnu, apskatīt visas četras riepas un šaubu gadījumā tām pieskarties. Tā palīdz pamanīt izteiktu atšķirību starp riteņiem. Taču lēmumu par to, vai nepieciešams papildināt gaisu, vajadzētu pieņemt nevis pirkstiem, bet spiediena mērītājam.

Garākā braucienā neliela kļūda kļūst jūtama ātrāk

Pilsētā automašīna ar nedaudz pārāk mīkstām riepām dažkārt ilgi nerada nekādas aizdomas. Brauciens ir īss, ātrums neliels, bet apstāšanās pie luksoforiem ir tik daudz, ka autovadītājam nav iespējas sajust, kā automašīna uzvedas garākā līkumā vai bremzējot ar lielāku ātrumu. Ārpus pilsētas situācija ir citāda.

Kad automašīnā sēž pasažieri, bagāžniekā ir sakrautas mantas un ceļš stiepjas vairākus simtus kilometru, nepietiekami piepumpēta riepa vairāk sakarst un vairāk deformējas. Autovadītājs var pamanīt, ka automašīna vairs nešķiet tik precīza, bet degvielas patēriņš pamazām pieaug. Sliktākais ir tas, ka šīs pārmaiņas bieži vien nav dramatiskas, tāpēc pie tām ir viegli pierast.

Pārāk augsts spiediens arī nav labs risinājums tiem, kuri vēlas “katram gadījumam” piepumpēt vairāk. Tādā gadījumā automašīna var sliktāk absorbēt ceļa nelīdzenumus, bet riepas saskare ar segumu var mainīties tā, ka protektors nodils nevienmērīgi. Riepām nav vajadzīgs pēc iespējas vairāk gaisa, bet gan tāds spiediens, kādu konkrētajai automašīnai norādījis tās ražotājs.

Pirms brauciena autovadītājs pieskaras riepām: pirksti uzreiz parāda, vai spiediens ir atbilstošsAttēls: Pexels / Andrea Piacquadio

Dažādiem autovadītājiem viens un tas pats ritenis rada atšķirīgas rūpes

Cilvēks, kurš ik dienu brauc uz darbu, par riepām bieži atceras tikai tad, kad instrumentu panelī iedegas brīdinājums. Vecākiem pirms došanās pie ezera vai vecvecākiem rūp pavisam kas cits: vai automašīna droši aizvedīs bērnus, vai brauciena vidū nebūs jāmeklē serviss. Savukārt senioram, kuram ir grūtāk noliekties un apskatīt riteņus, pat nelielas aizdomas var nozīmēt papildu stresu.

Mazākās pilsētās vai ciematos cilvēki nereti ir pieraduši automašīnu kopt paši, tāpēc ar roku pārbaudīta riepa kļūst par ierastu rīta pārbaudi. Tas ir vērtīgs ieradums, ja tas nebeidzas tikai ar uzspiešanu. Tam vērts pievienot vienkāršu spiediena mērītāju, kas maksā maz un var palīdzēt izvairīties no dārgākas riepu nomaiņas pirms laika.

Ne mazāk svarīga ir arī to darbinieku situācija, kuri ik dienu brauc ar dienesta automašīnu. Viņi var pamanīt, ka ritenis izskatās mīksts, taču nesteigties neko darīt, jo automašīna nepieder viņiem un dienaskārtība ir saspringta. Tomēr riepu spiediens nav sīkums, ko droši atstāt uz nākamo nedēļu: jo agrāk pārmaiņas tiek pamanītas, jo vienkāršāk ir atrast to cēloni.

Labākā pārbaude tiek veikta vēl pie mājas

Pārbaudiet spiedienu, kad riepas ir aukstas – pirms brauciena vai pēc tam, kad automašīna vismaz kādu laiku ir stāvējusi. Atbilstošos skaitļus parasti var atrast uz uzlīmes pie vadītāja durvju ailes, degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē vai automašīnas lietošanas rokasgrāmatā. Tajā nereti norādīts atšķirīgs spiediens braukšanai vienatnē un ceļošanai ar lielāku slodzi.

Pie degvielas uzpildes stacijas kompresora nevajadzētu minēt, bet gan salīdzināt rādījumu ar automašīnas norādēm. Pēc spiediena pārbaudes neaizmirstiet aizskrūvēt ventiļu vāciņus un apskatīt, vai protektorā nav naglas, stikla lausku vai neparasta iegriezuma. Ja viens ritenis pastāvīgi jāpiepumpē, ar gaisa papildināšanu vien nepietiek – jāmeklē noplūde.

Autovadītāji dažkārt dusmojas, ka automašīna arvien biežāk atgādina par sīku apkopi, bet riepu spiediena kontroles sistēmas brīdinājumu uztver kā vēl vienu nevajadzīgu signālu. Tomēr arī sistēma ne vienmēr norāda precīzu iemeslu: tā brīdina par izmaiņām, bet cilvēkam jāpārbauda, kas īsti noticis. Tieši te sākas vienkārša atbildība – neignorēt lampiņu, bet mierīgi apstāties un pārliecināties.

Roka pie riepas var būt tas mazais žests, kas laikus rada šaubas un pasargā no lielākām rūpēm. Tomēr drošāks brauciens sākas nevis ar minējumu, bet ar precīzu manometra rādījumu. Varbūt pirms nākamā brauciena ir vērts ne tikai pieskarties ritenim, bet arī patiešām pārbaudīt, uz kā tas balstīsies uz ceļa?