Pirms krāsns pirmās iekuršanas: ko pārbaudīt pēc vasaras pārtraukuma

Pirmie vēsākie septembra vakari bieži pienāk negaidīti. Dienā vēl var staigāt vieglā jakā, bet vakarā mājās jau gribas iekurt krāsni un beidzot sajust to patīkamo rudens siltumu. Tomēr pēc vairāku mēnešu vasaras pārtraukuma vienkārši salikt malku, aizšķilt sērkociņu un cerēt, ka viss darbosies tāpat kā pagājušajā ziemā, nav labākā doma. Vasarā skurstenī var būt sakrājušies veci sodrēji, radušās plaisas, iekšpusē var iekļūt putnu ligzdas vai citi gruži, bet dažas problēmas cilvēks nepamana, kamēr mājā jau nav izplatījušies dūmi.

Tāpēc pirmajai rudens kurināšanai nevajadzētu sākties ar malku, bet gan ar dažām vienkāršām pārbaudēm. Tās neaizņem daudz laika, taču var palīdzēt izvairīties no situācijas, kad, tiklīdz sāk kurināt, telpā parādās dūmu smaka, skurstenis vairs nevelk vai, vēl ļaunāk, aizdegas tajā sakrājušies sodrēji.

Vispirms skatieties nevis uz krāsni, bet uz skursteni

Dūmvads ir viena no svarīgākajām visas sistēmas daļām, tomēr tieši par to bieži iedomājas visvēlāk. Ja pagājušās sezonas beigās skurstenis netika iztīrīts, nevajadzētu domāt, ka vasarā sodrēji kaut kur pazuda. Tie palika turpat, un kopā ar darvas nosēdumiem var kļūt par nopietnu ugunsgrēka risku.

Īpaši daudz nogulšņu rodas, ja pagājušajā ziemā tika kurināts ar mitru malku vai krāsns bieži dega lēni, ar nelielu gaisa daudzumu. Šādā režīmā degšana nav tik tīra, tāpēc dūmvadā ātrāk uzkrājas sodrēji un darva.

Pirms pirmās kurināšanas ir vērts pārliecināties, ka dūmvads ir iztīrīts un nav aizsērējis. Ja pats to droši izdarīt nevarat, saprātīgāk ir izsaukt skursteņslauķi. Kāpt uz slapja vai stāva jumta tikai tāpēc, ka „vienmēr tīrīju pats”, rudenī noteikti nav vērts.

Ar cieto kurināmo kurināmu iekārtu dūmvadi ir jātīra regulāri, arī apkures sezonas laikā. Tas nav tikai septembra sākuma darbs, pēc kura var aizmirst par skursteni uz visu ziemu.

Apskatiet katru spraudziņu – īpaši tur, kam agrāk nepievērsāt uzmanību

Vasarā krāsns stāv neizmantota, taču tas nenozīmē, ka tās stāvoklis nemainās. Vecāka mūra šuvēs var rasties plaisas, izdrupināties java, atbrīvoties durtiņas vai to blīvējuma elementi. Neliela plaisa cilvēkam var šķist nenozīmīga, taču kurināšanas laikā pa to var izplūst karsti degšanas produkti vai dzirksteles.

Tāpēc apskatiet ne tikai pašu kurtuvi, bet arī krāsns sienas, vietas ap durtiņām, dūmvada savienojumus un redzamo skursteņa daļu. Arī bēniņos esošais mūra dūmvads ir pelnījis uzmanību – plaisas tur ir īpaši bīstamas, jo apkārt bieži atrodas koka konstrukcijas, siltināšanas materiāli un citi viegli uzliesmojoši elementi.

Ja redzat jaunu plaisu, nomelnējušu vietu, atlupušu apmetumu vai sodrēju pēdas tur, kur to iepriekš nebija, vispirms vajadzētu noskaidrot cēloni. Vienkārši uzklāt skaistu apmetuma kārtu un iekurt krāsni nav risinājums.

Pārbaudiet arī kurtuves durtiņas. Tām ir normāli jāaizveras un jāpaliek savā vietā. Ja eņģes ir izļodzījušās, aizbīdņi kustas grūti vai kāda detaļa ir acīmredzami deformēta, labāk to salabot pirms kurināšanas, nevis tad, kad iekšpusē jau deg malka.

Pirmajā reizē nepiepildiet kurtuvi pilnu

Pat ja viss izskatās kārtībā, pirmo rudens kurināšanu ir vērts sākt mierīgi. Pēc visas vasaras nav uzreiz jāpiepilda krāsns pilna un jācenšas pusstundas laikā sasildīt visu māju.

Pirmā nelielā kurināšana ļauj pārbaudīt vilkmi un novērot, vai dūmi normāli nonāk skurstenī. Ja tūlīt pēc iekuršanas dūmi sāk ieplūst telpā, tā ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā. Problēma var būt dūmvadā, ventilācijā, aizbīdņa stāvoklī vai pašā krāsnī.

Nevajadzētu mēģināt šādu problēmu „izdedzināt”, piekraujot vēl vairāk malkas. Ja dūmi nenonāk tur, kur tiem jānonāk, vispirms jānoskaidro cēlonis.

Krāsns iekuršanai nedrīkst izmantot arī benzīnu, dīzeļdegvielu vai citus uzliesmojošus šķidrumus. Liesma no tiem var uzliesmot tik strauji, ka cilvēks nepaspēs reaģēt. Labāk izmantot sausus skalus, papīru vai šim nolūkam paredzētus iekurus.

Un vēl viens vienkāršs, bet svarīgs noteikums – sākumā kuriniet ar sausu malku. Mitra koksne ne tikai sliktāk silda, bet arī ātrāk piesārņo dūmvadu.

Pie krāsns vasarā bieži parādās tas, kam tur nevajadzētu būt

Vasarā nekurināta krāsns nereti kļūst vienkārši par ērtu mēbeli. Blakus tai parādās kastes, malkas kaudze, avīzes, apavi, drēbes vai pat mēbeles. Kamēr krāsns ir auksta, tas nešķiet bīstami. Problēma rodas tad, kad rudenī tā atkal sakarst.

Pirms pirmās kurināšanas paskatieties apkārt. Uzliesmojošus priekšmetus nedrīkst glabāt tieši pie sakarsušām virsmām vai kurtuves. Īpaši svarīgi ir neko nežāvēt uz pašas krāsns. Šķiet ērti uz tās uzlikt mitrus cimdus vai zeķes, taču pārkarsis audums var aizdegties.

Kurtuves priekšā jābūt arī nedegošam pamatam, kas pasargātu grīdu, ja, atverot durtiņas, izkristu ogle. Vecākās mājās bieži izmanto skārda loksni, citviet – flīzes vai citu nedegošu segumu.

Ir vērts sagatavot arī vietu pelniem. Tikko izsmelti pelni var šķist pilnīgi auksti, lai gan to iekšpusē joprojām gruzd ogles. Tāpēc tos nedrīkst uzreiz bērt plastmasas spainī, atkritumu tvertnē vai komposta kastē. Visdrošāk ir izmantot metāla tvertni un ļaut pelniem pilnībā atdzist.

Viena maza ierīce var brīdināt par briesmām, ko cilvēks nejutīs

Pirms apkures sezonas ir vērts pārbaudīt ne tikai krāsni, bet arī detektorus mājās. Dūmu detektoram ir jādarbojas, un tā baterijai nevajadzētu būt izlādētai. Ja mājās kurina krāsni, kamīnu vai izmanto citu sildierīci, kurā notiek degšanas process, ļoti noderīgi ir arī uzstādīt tvana gāzes detektoru.

Tvana gāze ir bīstama tāpēc, ka cilvēks to nesaož un neredz. Tā var uzkrāties sliktas vilkmes, nepiemērotas ventilācijas vai pārāk agri aizvērtas krāsns aizbīdņa dēļ. Tāpēc šeit nevar vienkārši paļauties uz degunu un teikt: „ja būtu problēma, es to saostu”.

Ja tvana gāzes detektors jau ir uzstādīts, pirms sezonas ir vērts pārbaudīt tā darbību atbilstoši ražotāja norādījumiem un pārliecināties, ka nav beidzies tā ekspluatācijas laiks. Tas pats attiecas arī uz dūmu detektoru.

Svarīgi ir arī neaizvērt krāsns aizbīdni pārāk agri. Pat ja atklāta liesma vairs nav redzama, ogles joprojām var gruzdēt un izdalīt tvana gāzi. Aizbīdni pilnībā aizver tikai tad, kad degšana patiešām ir beigusies.

Pirmajai rudens kurināšanai nevajadzētu būt eksperimentam

Kad vakarā mājās kļūst vēsi, ļoti gribas vienkārši iekurt krāsni un par visu pārējo padomāt rīt. Tomēr tieši pirmā kurināšana pēc vairāku mēnešu pārtraukuma ir labākais brīdis apstāties un visu pārbaudīt.

Iztīrīts skurstenis, kārtībā esoša krāsns, nav plaisu, darbojas aizbīdņi un durtiņas, pie kurtuves nav uzliesmojošu priekšmetu, sagatavota sausa malka, bet dūmu un tvana gāzes detektori darbojas – tikai tad var mierīgi sākt jauno apkures sezonu.

Šie darbi nav tik patīkami kā pirmajā aukstajā vakarā apsēsties pie siltas krāsns. Taču viena pārbaude septembrī var pasargāt no problēmas, kas ziemā izmaksātu nesalīdzināmi vairāk. Tāpēc pirms pirmās malkas ielikšanas vispirms ir vērts atvēlēt piecpadsmit minūtes pašai krāsnij un skurstenim – pēc vasaras tie ir pelnījuši ne mazāku uzmanību kā mājas logi vai jumts.