ES aizvēra durvis Brazīlijas gaļai: strīds par antibiotikām jau rada spriedzi tirdzniecībā

Eiropas Savienība uz laiku apturējusi daļas dzīvnieku izcelsmes produktu importu no Brazīlijas, un šis lēmums jau pārvērties ne tikai sanitārā, bet arī politiskā strīdā. Uz Eiropu no Brazīlijas ik gadu nonāca lieli liellopu gaļas, putnu gaļas, olu un citu produktu daudzumi, tāpēc Briseles lēmums nepalika nepamanīts ne Dienvidamerikā, ne pašā ES. Oficiāli tiek runāts par vienu no jutīgākajiem pārtikas drošības jautājumiem – antimikrobiālo vielu izmantošanu lopkopībā.

Kāpēc ES apturēja importu no Brazīlijas?

Lēmuma būtība nav apgalvojums, ka visa Brazīlijas gaļa ir nedroša. ES norāda uz citu problēmu: Briseles vērtējumā Brazīlija nav sniegusi pietiekamas garantijas, ka eksportam paredzētie dzīvnieku izcelsmes produkti visā ražošanas ķēdē atbilst Eiropas prasībām attiecībā uz antimikrobiālajām vielām. Eiropas noteikumi aizliedz izmantot antibiotikas dzīvnieku augšanas veicināšanai vai produktivitātes palielināšanai. Tāpat tiek ierobežota tādu zāļu izmantošana, kuras tiek uzskatītas par svarīgām cilvēku infekciju ārstēšanai.

Šīs prasības ir saistītas ar plašāku problēmu – rezistenci pret antibiotikām. Mediķi un pārtikas drošības speciālisti jau daudzus gadus brīdina, ka pārmērīgi brīva antimikrobiālo vielu izmantošana saimniecībās var veicināt baktēriju rezistences palielināšanos. Tāpēc ES cenšas panākt, lai tās tirgū nonākošie importētie produkti tiktu ražoti atbilstoši līdzīgiem standartiem kā pašā Kopienā.

Brazīlija runā par atbildi

Brazīlijas valdība uz ES lēmumu reaģēja asi. Valsts iestādes pauda lielas bažas un lika saprast, ka gadījumā, ja sarunās neizdosies atrast ātru risinājumu, var tikt apsvērti pretpasākumi. Brazīlija uzsver, ka ir viena no svarīgākajām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu piegādātājām pasaulē un daudzu gadu garumā ir piegādājusi produkciju Eiropas tirgum.

Brazīlijas puse arī apgalvo, ka strīds jārisina, balstoties uz zinātniskiem kritērijiem, nevis politisku spiedienu. Tomēr ES turas pie nostājas, ka ar iepriekšējo tirdzniecības vēsturi vien nepietiek. Lai atgrieztos apstiprināto piegādātāju sarakstā, ir vajadzīgas skaidras un pārbaudāmas garantijas, ka eksportētā produkcija atbilst jaunajām prasībām.

Ko tas nozīmē Eiropas pircējiem?

Vienkāršs pircējs Lietuvā, visticamāk, vienas dienas laikā veikala plauktā nepamanīs pēkšņas pārmaiņas. Eiropas tirgus balstās uz daudziem piegādātājiem, un liellopu gaļas un putnu gaļas piedāvājums ir atkarīgs ne tikai no Brazīlijas. Tomēr šāds lēmums var ietekmēt importētājus, pārstrādātājus un tirdzniecības ķēdes, kas strādāja ar Brazīlijas produkciju vai plānoja to izmantot turpmākajās piegādēs.

Lielāka nozīme var izpausties nevis šodienas cenu zīmē, bet gan sarunās par nākotnes tirdzniecību. Brazīlija ir liela eksportētāja, savukārt ES – augstas vērtības tirgus. Ja ierobežojumi ieilgtu, daļa Brazīlijas produkcijas tiktu novirzīta uz citiem reģioniem, bet Eiropas uzņēmumiem nāktos meklēt alternatīvus piegādātājus. Tas var kļūt par papildu spiedienu nozarei, kurā cenas jau ietekmē enerģijas, lopbarības, loģistikas un regulējuma izmaksas.

Strīds skar arī „Mercosur” nolīgumu

Šis konflikts ir īpaši jutīgs ES un „Mercosur” tirdzniecības nolīguma dēļ. Nolīgums ar Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvaju Eiropā tiek vērtēts neviennozīmīgi. Vieni to dēvē par iespēju stiprināt tirdzniecību, citi baidās no lētākas lauksaimniecības produkcijas pieplūduma un konkurences starp nevienādiem standartiem.

Tieši tāpēc Brazīlijas gaļas jautājums ir kļuvis par plašāka strīda simbolu. Eiropas lauksaimnieki jau sen pieprasa, lai importētie produkti tiktu vērtēti pēc tām pašām prasībām, kas tiek piemērotas vietējiem ražotājiem. Savukārt Brazīlija saskata risku, ka sanitārie argumenti var tikt izmantoti kā tirdzniecības šķērslis. Kamēr abas puses risina sarunas, viens ir skaidrs: gaļas importa jautājums no tehniska ir kļuvis par politisku, un tā iznākumam var būt nozīme visas ES un Dienvidamerikas tirdzniecības darba kārtībā.