Cik elektrības patiesībā patērē boilers: vienkāršs aprēķins palīdzēs samazināt rēķinu

Vakarā visi mājās jau ir nomazgājušies, virtuvē trauku mazgājamā mašīna apklust, bet skaitītājs tik un tā lēnām griež kilovatstundas. Tad skatiens bieži pievēršas boilerim – tam baltajam cilindram vannas istabā, noliktavā vai katlu telpā, par kuru atceras tikai tad, kad elektrības rēķins šķiet nepatīkami liels.

Boileris nav ierīce, kas visu diennakti darbojas ar vienādu jaudu. Tas uzsilda ūdeni, izslēdzas un vēlāk atkal uz īsu brīdi ieslēdzas, lai kompensētu caur sienām zaudēto siltumu vai uzsildītu pēc lietošanas atdzisušo ūdeni. Tāpēc tikai uzraksts „1500 W“ uz ierīces vēl nepasaka, cik tā maksā mēnesī.

Skaidrākais veids, kā saprast savus izdevumus, ir nevis minēt, bet aprēķināt, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai uzsildītu konkrētu ūdens daudzumu. Aprēķins nav sarežģīts, un tā rezultāts bieži palīdz saprast, vai rēķinu palielina pats boilers vai drīzāk paradumi: ilga mazgāšanās, pārāk augsta temperatūra un pastāvīgi uzturēts gandrīz verdošs ūdens.

Jauda uz uzlīmes nav mēneša rēķins

Izplatīta kļūda ir uzskatīt boilera jaudu par tā pastāvīgo elektroenerģijas patēriņu. Ja uz korpusa norādīti 1,5 vai 2 kW, tas nozīmē, cik elektrības ierīce patērē brīdī, kad darbojas sildelements. Tas nav solījums, ka katras stundas vai visas diennakts laikā tā patērēs tikpat.

Piemēram, 1,5 kW jaudas boilers, kas vienu stundu darbojies bez pārtraukuma, patērētu 1,5 kWh elektroenerģijas. Taču realitātē tas parasti nesilda visu laiku: pirmo reizi piepildīts ar aukstu ūdeni, tas var darboties ilgāk, bet vēlāk termostats to ieslēdz tikai tad, kad temperatūra nokrītas zem iestatītās robežas.

Tāpēc divi līdzīgi boileri dažādos dzīvokļos var maksāt ļoti atšķirīgi. Vienā mājā divi cilvēki īsi mazgājas un reti lieto karsto ūdeni virtuvē, bet citā ģimene vakarā izlieto gandrīz visu tvertnes tilpumu, un no rīta sildīšanas cikls sākas no jauna. Ierīce ir tā pati, bet tās darba stundu skaits – ne.

Vienkāršs aprēķins sākas ar ūdens temperatūru

Ūdens uzsildīšanai nepieciešamo enerģiju var aprēķināt pēc vienkāršas formulas: ūdens litri jāreizina ar temperatūras starpību un ar 0,001163. Iegūtā vērtība parāda aptuveno kilovatstundu skaitu. Temperatūras starpība nav boilerī iestatītā temperatūra, bet gan starpība starp aukstā ūdens temperatūru, kādā tas ieplūst tvertnē, un vēlamo karstā ūdens temperatūru.

Pieņemsim, ka 80 litri ūdens jāuzsilda no 10 līdz 55 grādiem. Starpība ir 45 grādi, tāpēc aprēķins izskatās šādi: 80 × 45 × 0,001163. Rezultāts – aptuveni 4,2 kWh. Tas ir teorētiskais enerģijas daudzums, kas nepieciešams tikai tam, lai viss šāds ūdens tilpums sasniegtu iestatīto temperatūru.

Praksē rezultāts būs nedaudz lielāks, jo daļa siltuma tiek zaudēta caur boilera sienām, caurulēm un pašā sildīšanas procesā. Tomēr šāds skaitlis sniedz ļoti labu orientieri. Ja ģimene dienā būtībā „atjauno“ visu 80 litru karstā ūdens daudzumu, tikai ūdens uzsildīšanai mēnesī var būt nepieciešamas aptuveni 126 kWh, neņemot vērā papildu siltuma zudumus.

Cik elektrības patiesībā patērē boilers: vienkāršs aprēķins palīdzēs samazināt rēķinuAttēls: Pexels / John Robertson

Kāpēc vieniem pietiek ar mazu boileri, bet citiem tas nespēj uzsildīt ūdeni

Senioram, kurš dzīvo viens un ir pieradis mazgāties īsi, liela tvertne var nozīmēt nevis ērtības, bet nevajadzīgi sildītu ūdens krājumu. Savukārt ģimenei ar bērniem mazs boilers vakarā nereti kļūst par strīda iemeslu: viens mazgājas ilgāk, un otram jāgaida, līdz ūdens atkal uzsils.

Atšķiras arī pats lietošanas veids. Duša parasti patērē mazāk karstā ūdens nekā vanna, taču ilgi tekoša duša šo atšķirību ātri izlīdzina. Karstais ūdens no boilera pie krāna vēl tiek sajaukts ar auksto, tāpēc vien augstāka iestatītā temperatūra nenozīmē, ka uzreiz tiek izlaista visa tvertne, – taču tā nozīmē lielākus siltuma zudumus un vairāk enerģijas katrai atkārtotai uzsildīšanai.

Daudzdzīvokļu mājā dzīvojošs cilvēks var arī pamanīt, ka ziemā boilers darbojas citādi nekā vasarā. Aukstajā laikā tajā ieplūstošais ūdens var būt aukstāks, tāpēc tā uzsildīšanai nepieciešams vairāk enerģijas. Savukārt neapkurinātā telpā novietots vecāks boilers vairāk siltuma atdod apkārtējai videi, pat ja tajā dienā ūdeni gandrīz neviens nav lietojis.

Rēķinu samazina nevis auksta duša, bet pārdomāti iestatījumi

Pirmais mierīgais solis ir apskatīties, kāda temperatūra pašlaik ir iestatīta. Ja tā tiek uzturēta ļoti augsta tikai ieraduma dēļ, ir vērts izvērtēt, vai mājās patiešām nepieciešama šāda rezerve. Tomēr temperatūru nevajadzētu samazināt akli: karstā ūdens sistēmā svarīga ir arī higiēna, tāpēc visdrošāk ir ievērot boilera ražotāja ieteikumus un parūpēties, lai ierīce tiktu pienācīgi uzturēta.

Ja ir iespēja izmantot lētāku elektroenerģijas tarifu noteiktās stundās, boilera sildīšanu var būt lietderīgi pielāgot tam. Tāpat vērts pārbaudīt, vai no krāniem nepil ūdens, vai vecs dušas maisītājs nelaiž ūdeni bez vajadzības un vai karstā ūdens caurules vēsā telpā nav atstātas pilnībā bez izolācijas. Nelieli zudumi dienas laikā mēneša griezumā pārvēršas nebūt ne mazos skaitļos.

Ja boilers ir vecs, skaļi karsējas, ilgi silda vai ar ūdeni pietiek arvien mazāk, problēma var būt ne tikai lietošanas paradumos. Kaļķakmens nogulsnes uz sildelementa un nolietojušās detaļas var pagarināt sildīšanas laiku. Regulāra apkope rada mazāk raižu nekā mēģinājums katru mēnesi pēc rēķina uzminēt, kur pazudusi elektrība.

Boilers mājās nav ne kluss rēķinu ienaidnieks, ne brīnumaini lēta ierīce – tas vienkārši patērē tik, cik to nosaka ūdens daudzums, temperatūra un mūsu ikdienas paradumi. Kad minējumu vietā parādās daži vienkārši skaitļi, kļūst vieglāk mainīt nevis komfortu, bet to, kas patiešām rada nevajadzīgus izdevumus.