Biezpiena siers no dažām sastāvdaļām: kā pagatavot stingru, gardu un skaisti apbrūnējušu kārumu
Uz galda jau kūp kafija, cepeškrāsnī lēnām izplatās pazīstams, mājīgs aromāts, bet virtuvē joprojām virmo tas pats jautājums: vai šoreiz biezpiena siers izdosies stingrs, vai arī atkal būs tik mīksts, ka visskaistāk izskatīsies tikai karotē? Mājas biezpiena siers šķiet vienkārša lieta, līdz tas jāizņem no formas, jāsagriež kārtīgās šķēlēs un vēl jāsagaida zeltainā, viegli apbrūnējusī virsiņa.
Labā ziņa ir tā, ka iespaidīgam rezultātam nav vajadzīgs ne garš produktu saraksts, ne īpaši konditorejas triki. Svarīgākais šeit nav „slepena“ piedeva, bet gan piemērots biezpiens, pacietība maisot un daži nelieli lēmumi, no kuriem atkarīgs, vai uz galda nonāks gaisīgs sacepums vai īsts, griežams biezpiena siers.
Šāds kārums der gan lēnam nedēļas nogales rītam, gan vakaram, kad gribas kaut ko mājīgu, bet negribas stundām ilgi stāvēt pie plīts. To var ēst siltu ar ievārījumu, atdzisušu ar medu vai vienkārši tāpat – jo labam biezpiena sieram arī bez bagātīgām piedevām piemīt savs raksturs.
Viss sākas ar biezpienu, nevis cepeškrāsni
Visbiežāk neveiksme sākas veikalā: tiek paņemts ļoti mitrs, graudains biezpiens un cerēts, ka ola un karstums paveiks brīnumu. Cepeškrāsns var izcept masu, taču lieko mitrumu tā brīnumainā kārtā neizvada. Tāpēc stingrākam sieram vislabāk der nevis ūdeņains, bet sausāks, treknāks biezpiens.
Vienkāršam mājas sieram pietiek ar aptuveni 500 gramiem biezpiena, 2 olām, 2–3 ēdamkarotēm cukura, šķipsniņu sāls un 2 ēdamkarotēm mannas. Tie, kuriem patīk maigāka garša, var iemaisīt ēdamkaroti skābā krējuma vai gabaliņu mīksta sviesta, bet aromātam lieliski der vaniļa, citrona miziņa vai sauja rozīņu. Tomēr piedevu nevajag būt pārāk daudz: jo vairāk sulīgu augļu, ogu vai šķidru piedevu, jo grūtāk sieram saglabāt skaistu formu.
Biezpienu vērts saspaidīt ar dakšiņu, sasmalcināt ar kartupeļu stampu vai īsi sablendēt, ja vēlaties viendabīgāku tekstūru. Tomēr nevajag to pārvērst pavisam šķidrā biezenī – nedaudz biezpiena graudiņu ir tieši tas, kas mājas cepienam piešķir īstumu. Pēc visu sastāvdaļu samaisīšanas masu ieteicams atstāt uz 10–15 minūtēm, lai manna paspētu uzsūkt mitrumu.
Kāpēc viens siers skaisti turas, bet cits saplok
Olas šajā receptē nav paredzētas tikai krāsai. Cepoties tās sastindzina biezpiena masu un palīdz tai saglabāt šķēles formu, tāpēc to daudzumu taupības dēļ samazināt nav vērts. No otras puses, arī pārāk daudz olu nav risinājums: siers var kļūt pārāk olu garšas pilns, stingrs un atgādināt brokastu omleti, kas nejauši iepazinusies ar biezpienu.
Manna šeit darbojas klusi, bet uzticami. Tā sasaista mitrumu un palīdz iegūt patīkamu, stingru, bet ne sausu griezumu. Ja biezpiens ir ļoti sauss, pietiek ar mazāku daudzumu, bet, ja masa pēc samaisīšanas izskatās irdena un mitruma dēļ spīdīga, var pievienot vēl pusi ēdamkarotes mannas un pagaidīt dažas papildu minūtes.
Ne mazāk svarīga ir arī forma. Nelielā, ar sviestu ieziestā cepamformā masa būs augstāka, siers izskatīsies glītāk un to būs ērtāk sagriezt. Ja to pašu masu izklāj plašā plātī, tā izcepsies ātrāk, taču būs plāna, vieglāk izžūs un vairāk atgādinās sacepumu nekā sieru. Formu var viegli apkaisīt ar mannu – tā cepienu būs vienkāršāk izņemt, bet malas iegūs patīkamu tekstūru.

Zeltaina garoziņa rodas nevis no lielāka karstuma
Vēloties skaisti apbrūnējušu virsiņu, roka pati stiepjas pagriezt cepeškrāsns slēdzi līdz maksimālajai temperatūrai. Taču biezpiena sieram šāda steiga nepatīk: lielā karstumā virsa var ātri kļūt tumša, bet vidus palikt pārāk mitrs. Daudz drošāk ir cept aptuveni 175–180 grādu temperatūrā, līdz masa sabiezē, bet virsma iegūst siltu, zeltainu nokrāsu.
Pirms likšanas cepeškrāsnī virsu var plānā kārtiņā pārziest ar skābo krējumu, sakultu olu vai sviestu. Skābais krējums piešķir maigu, vienmērīgu krāsu un mīkstāku garoziņu, ola izceļ spīdumu, bet sviests palīdz atklāt piesātinātāku garšu. Pietiek ar ļoti plānu kārtiņu – biezpiena sieru nedrīkst pārklāt ar taukainu cepuri.
Parasti nelielā formā tas cepas aptuveni 35–45 minūtes, tomēr vislabākā pazīme nav pulkstenis, bet pats cepiens. Malām jābūt sastingušām, virsai – viegli apbrūnējušai, bet vidus nedrīkst viļņoties kā vēl neizlēmis želejas deserts. Pēc izņemšanas no cepeškrāsns sieru vēlams vismaz 15–20 minūtes atstāt formā: tieši šajā laikā tas galīgi sastings, tāpēc steidzīga griešana bieži sabojā visu skaisto izskatu.
Vieniem – ar ievārījumu, citiem – pavisam bez salduma
Ģimenē ar bērniem šāds siers visbiežāk vispirms kļūst par desertu: uz siltas šķēles nonāk saspaidītas ogas, ķiršu ievārījums vai karote skābā krējuma. Vecākiem ir ērti tas, ka saldumu var regulēt pašiem, nevis pirkt jau gatavu saldu produktu, kurā biezpiena garša dažkārt paliek tikai kā tāla ideja. Ja pievieno rozīnes, tās vispirms labāk nomazgāt un nosusināt, lai masā nenonāktu lieks mitrums.
Senioriem vai tiem, kuri saldos cepumus ēd mērenāk, cukura var pievienot mazāk, bet garšu atsvaidzināt ar vaniļu vai citrona miziņu. Atdzisis biezpiena siers lieliski sader ar dabīgo jogurtu, ogām vai ābolu biezeni. Tas ir ērts arī nākamajā dienā: pāris šķēļu var ielikt kastītē brokastīm darbā vai izbraukumam, jo labi izcepts siers nesadrūp, tiklīdz to pakustina.
Virtuvē vērts atcerēties arī otru pusi – ne katram cepienam jāizskatās kā no vitrīnas. Dažkārt biezpiens ir mitrāks, dažkārt cepeškrāsns no vienas puses cep stiprāk, bet dažkārt siers atdziestot nedaudz saplok. Tas nenozīmē, ka tas nav izdevies. Mājas cepiena skaistums bieži slēpjas nevis ideāli gludā garoziņā, bet gan aromātā, kas ikvienu kaut uz brīdi aizvilina uz virtuvi.
Stingrs biezpiena siers rodas nevis no sarežģītības, bet gan uzmanības dažām vienkāršām lietām: ne pārāk mitra biezpiena, laika mannas uzbriest, mierīga karstuma un pacietības tam atdzist. Un, kad pirmā šķēle nogriežas gluda, turas uz dakšiņas un smaržo pēc viegli apbrūnējuša sviesta, kļūst skaidrs, ka dažkārt mājīgākie kārumi patiešām ietilpst tikai dažās sastāvdaļās.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.