Cik jāatliek no 30 gadu vecuma, lai pensija būtu 1000 eiro? Skaitlis, ko daudzi nevēlas dzirdēt

Trīsdesmitgadnieks par pensiju visbiežāk nedomā. Ir mājoklis, automašīna, bērni, atvaļinājumi, kredīti, bet pensija šķiet ļoti tāla lieta, kas „kaut kā nokārtosies“. Taču kādu vakaru, apsēžoties ar kalkulatoru, atklājas nepatīkama patiesība: ja vecumdienās vēlaties saņemt vismaz 1000 eiro mēnesī, gaidīt līdz piecdesmit gadu vecumam ir ļoti dārgi.

No 2026. gada Lietuvā vecuma pensijas vecums vīriešiem un sievietēm ir 65 gadi, tas nozīmē, ka cilvēkam no 30 gadu vecuma līdz pensijai ir aptuveni 35 gadi jeb 420 mēneši. Izklausās daudz, taču naudas matemātika tik un tā kož.

Paredzams, ka 2026. gadā vidējā vecuma pensija Lietuvā būs aptuveni 750 eiro, bet, ja ir nepieciešamais stāžs, – aptuveni 810 eiro. Tas nozīmē, ka līdz 1000 eiro trūkums var šķist ne tik liels – aptuveni 190–250 eiro mēnesī. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nevis „kaut ko papildus“, bet nopietnu savu rezervi, skaitļi uzreiz kļūst daudz nopietnāki.

Pirmais scenārijs: vēlaties, lai pensija būtu 1000 eiro „šodienas naudā“

Šeit vissvarīgākais ir neapjukt. 1000 eiro pēc 35 gadiem nebūs tas pats, kas 1000 eiro šodien. Cenas augs, naudas vērtība mainīsies, tāpēc saprātīgāk ir rēķināt „šodienas naudā“ – it kā mēs vecumdienās vēlētos tādu pašu pirktspēju, kāda šobrīd ir 1000 eiro.

Ja cilvēks pats vēlētos sakrāt tādu summu, lai 20 gadus katru mēnesi varētu izņemt 1000 eiro, viņam būtu nepieciešams aptuveni:

1000 eiro × 12 mēn. × 20 gadi = 240 000 eiro.

Jā, skaitlis ir nepatīkams – 240 tūkstoši eiro. Tā ir summa, ko daudzi pat nevēlas redzēt. Taču tā parāda realitāti: pensija nav tikai „kaut ko atlikt“. Tas ir ilgtermiņa projekts.

Ja no 30 līdz 65 gadu vecumam naudu vienkārši krātu bez jebkādas peļņas, būtu jāatliek aptuveni:

240 000 eiro / 420 mēn. = aptuveni 571 eiro mēnesī.

Tieši šeit daudziem arī pazūd noskaņojums. Daudzām ģimenēm 571 eiro katru mēnesi nav uzkrājumu plāns, bet gandrīz vēl viens kredīts.

Ieguldīšana samazina skaitļus, bet brīnumu neizdara

Ja nauda ne tikai tiek glabāta kontā, bet ilgstoši ieguldīta, nepieciešamā mēneša summa var būt mazāka. Piemēram, ja 35 gadu laikā izdotos sasniegt vidējo 3 procentu gada reālo ienesīgumu pēc inflācijas, tam pašam 240 tūkstošu eiro mērķim būtu jāatliek aptuveni 326 eiro mēnesī. Ja reālais ienesīgums būtu aptuveni 5 procenti, summa samazinātos līdz aptuveni 217 eiro mēnesī.

Taču te ir āķis: ienesīgums nav garantēts. Vienā gadā ieguldījumi var augt, citā – kristies. Lietuvas Banka atgādina, ka pensiju fondi iegulda dažādās aktīvu klasēs, bet to rezultāti jāvērtē pēc ilgtermiņa rādītājiem un riska. Tāpēc skaitļi ar ienesīgumu izskatās skaistāki, taču tie nav solījums.

Tomēr viena doma ir ļoti skaidra: jo agrāk sākat, jo vairāk darba jūsu vietā var paveikt laiks. 30 gadus vecam cilvēkam ir 35 gadi. 45 gadus vecam – tikai 20. 55 gadus vecam – vien 10. Atšķirība ir milzīga.

Ja mērķis ir nevis visa pensija, bet piemaksa pie „Sodras“

Šeit skaitļi jau ir daudz cilvēcīgāki. Ja cilvēks cer saņemt aptuveni 750 eiro valsts pensiju, līdz 1000 eiro pietrūktu aptuveni 250 eiro mēnesī. 20 pensijas gados tas būtu:

250 eiro × 12 mēn. × 20 gadi = 60 000 eiro.

Lai no 30 līdz 65 gadu vecumam sakrātu 60 tūkstošus eiro, bez peļņas būtu jāatliek aptuveni 143 eiro mēnesī. Ja izdotos sasniegt 3 procentu reālo ienesīgumu, pietiktu ar aptuveni 82 eiro mēnesī.

Ja cilvēkam būtu nepieciešamais stāžs un viņa pensija būtu tuvāka 810 eiro, līdz 1000 eiro pietrūktu aptuveni 190 eiro mēnesī. Šādai piemaksai 20 gadiem būtu nepieciešami aptuveni 45 600 eiro. Ar 3 procentu reālo ienesīgumu, sākot no 30 gadu vecuma, tas nozīmētu aptuveni 62 eiro mēnesī.

Šeit jau parādās pavisam cita aina. Nevis 571 eiro. Nevis 326 eiro. Bet summa, kas dažiem cilvēkiem ir līdzvērtīga dažiem restorāna apmeklējumiem, abonementiem, spontāniem pirkumiem vai vienai lielākai degvielas uzpildei mēnesī.

Kāpēc cilvēki visbiežāk zaudē nevis mazās algas, bet vilcināšanās dēļ

Lielākā kļūda attiecībā uz pensiju nav tā, ka cilvēks nevar atlikt daudz. Lielākā kļūda ir nesākt neko. Daudzi saka: „Sākšu, kad pelnīšu vairāk.“ Taču bieži vien kopā ar lielākiem ienākumiem nāk arī lielāki izdevumi: labāka automašīna, dārgāki atvaļinājumi, dārgāki paradumi, mājokļa remonts, bērnu vajadzības.

Pensijas uzkrāšanai nav jāsākas ar perfektu plānu. Var sākt ar 30, 50 vai 80 eiro mēnesī. Svarīgākais, lai tas būtu automātisks ieradums, nevis „atlikšu to, kas paliks pāri“. Jo visbiežāk mēneša beigās pāri nepaliek nekas.

Lietuvā ir vairāki ceļi: II pakāpe, III pakāpe, ieguldījumu fondi, ETF, noguldījumi, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vai citi risinājumi. Lietuvas Banka norāda, ka II pakāpē tiek uzkrāts no saviem līdzekļiem, kā arī savu ieguldījumu veic valsts – 3 procenti no darba algas un 1,5 procenti no aizpagājušā gada vidējās darba algas. Tas nenozīmē, ka visiem der viens un tas pats variants, bet nozīmē, ka cilvēkam vismaz būtu jāzina, kur nonāk viņa nauda un uz kādu rezultātu var cerēt.

Skaitlis, ko neviens nevēlas dzirdēt

Ja vecumdienās vēlaties saņemt 1000 eiro mēnesī tikai no paša uzkrātās naudas, sākot no 30 gadu vecuma, būtu jātiecas uz aptuveni 326 eiro mēnesī, ja ticat ilgtermiņa 3 procentu reālajam ienesīgumam. Bez ieguldījumu peļņas būtu nepieciešami aptuveni 571 eiro mēnesī.

Ja mērķis ir pieticīgāks – vienkārši piemaksāt pie nākotnes „Sodras“ pensijas, lai kopējā summa sasniegtu aptuveni 1000 eiro, tad skaitlis ir daudz mazāks: aptuveni 60–80 eiro mēnesī, ja sākat no 30 gadu vecuma un nauda ilgstoši strādā.

Lūk, visa nepatīkamā atbilde. Pensija nepienāk pēkšņi. Tā klusi veidojas katru mēnesi. Vai arī neveidojas nemaz.

Trīsdesmitgadniekam vēl ir viena no lielākajām priekšrocībām – laiks. Taču laiks darbojas tikai tad, kad tam tiek dota vismaz nedaudz naudas, ko likt lietā. Ja gaida līdz 50 gadu vecumam, tad tas pats 1000 eiro mērķis sāk izskatīties nevis pēc plāna, bet pēc finansiālas aukstas dušas.