No šī brīža viedās mājas ierīcēm būs jābūt drošākām: ražotājiem sākas jauna ES kontrole

Mājās to kļūst arvien vairāk, taču par to drošību daudzi sāk domāt tikai tad, kad kaut kas notiek. Maršrutētājs stūrī darbojas gadiem ilgi. Viedais televizors pieslēdzas internetam. Bērna uzraudzības kamera atrodas guļamistabā. Viedo spuldzi vada ar tālruni. Robotizētais putekļsūcējs pārvietojas pa māju, bet video durvju zvans fiksē, kas tuvojas kāpņu telpai vai pagalma vārtiem.

Tas viss ir ērti. Taču vienlaikus tās visas ir arī pievienotās ierīces. Un pievienota ierīce nozīmē vienu vienkāršu lietu: ja tajā ir drošības ievainojamība, kāds to var izmantot. Tieši tāpēc Eiropas Savienībā sākas jauns posms – ražotājiem būs nopietnāk jāatbild par to, kas ar viņu digitālajiem produktiem notiek pēc pārdošanas.

No 11. septembra stājas spēkā pirmais svarīgais ES Kibernoturības akta posms. Lielākā daļa jauno prasību sāks darboties tikai no 2027. gada 11. decembra, taču viens pienākums ražotājiem rodas jau tagad: viņiem būs jāziņo valsts iestādēm, ja viņi uzzinās, ka viņu produkta drošības ievainojamība tiek aktīvi izmantota vai ir noticis nopietns drošības incidents.

Tas nozīmē, ka viedās mājas aprīkojuma drošība pamazām kļūst ne tikai par lietotāja rūpi. Atbildība arvien vairāk tiek pārcelta arī uz ražotājiem.

Tas attiecas ne tikai uz datoriem, bet arī uz lietām, kas jums jau ir mājās

Kibernoturības akts nav paredzēts tikai lielām uzņēmumu sistēmām vai sarežģītām serveru iekārtām. Tā loģika ir daudz plašāka. Tas attiecas uz savienojamu aparatūru un programmatūru – citiem vārdiem, uz daudzām lietām, kurām ir digitāla daļa un kuras var pieslēgties tīklam.

Šajā jomā ietilpst maršrutētāji, viedie televizori, viedās spuldzes, bērnu monitori, video durvju zvani, pulksteņi, robotizētie putekļsūcēji, lietotnes un dažāda datorprogrammatūra. Būtībā runa ir par visu to sadzīves tehnoloģiju, ko cilvēki ērtības dēļ ir ielaiduši savās mājās, bet par kuras drošību bieži neinteresējas, kamēr tā darbojas.

Problēma ir tā, ka šāda ierīce var kļūt par mājas tīkla vājo vietu. Cilvēkam var būt spēcīga datora parole, viņš var aizsargāt tālruni un neatvērt aizdomīgas saites, bet vienlaikus mājās izmantot vecu maršrutētāju vai kameru, kuras ražotājs jau sen vairs neizlaiž atjauninājumus. Šādā gadījumā apdraudējums rodas nevis lietotāja neuzmanības, bet paša produkta ievainojamību dēļ.

Jaunie ES noteikumi mēģina šo problēmu risināt sistēmiski. Ražotājs vairs nevarēs vienkārši pārdot pievienotu ierīci un izlikties, ka turpmākā tās drošība jau ir tikai pircēja rūpe.

Trīs termiņi, kurus ražotāji nevarēs ignorēt

Svarīgākā jaunā pienākuma daļa ir skaidri ziņošanas termiņi. Ja ražotājs uzzina, ka viņa produkta drošības ievainojamība tiek aktīvi izmantota vai ir noticis nopietns incidents, viņam būs jārīkojas ātri.

Pirmais paziņojums būs jāiesniedz 24 stundu laikā. Tas ir agrīns brīdinājums, ka problēma pastāv un var radīt reālus draudus. 72 stundu laikā būs jāiesniedz plašāks paziņojums ar lielāku informācijas apjomu. Savukārt galīgais ziņojums būs jāiesniedz 14 dienu laikā, ja runa ir par aktīvi izmantotu ievainojamību. Ja tas ir nopietns incidents, galīgā ziņojuma iesniegšanas termiņš var sasniegt vienu mēnesi.

Tās ir ļoti svarīgas pārmaiņas. Līdz šim daļa ražotāju par problēmām varēja runāt kūtri, vilcinoties vai nepietiekami skaidri. Tagad tiek noteikti konkrēti termiņi, kuriem vajadzētu samazināt klusēšanas laiku.

Citiem vārdiem, ja kļūst skaidrs, ka kāds reāli izmanto produkta drošības ievainojamību, informācija nedrīkst palikt noslēgta ražotāja iekšienē nedēļām vai mēnešiem.

Kas tiek uzskatīts par nopietnu problēmu?

Ne katra programmatūras kļūda ir vienlīdz bīstama. Tomēr regulā ir izdalīti gadījumi, kad ražotājs vairs nevar gaidīt. Ja ir uzticami pierādījumi, ka ļaunprātīgs lietotājs ir izmantojis sistēmas drošības ievainojamību, tas tiek uzskatīts par aktīvu izmantošanu.

Par nopietnu incidentu tiek uzskatīta situācija, kas var ietekmēt produkta spēju aizsargāt datus vai funkcijas. Bīstams ir arī gadījums, kad problēma var ļaut palaist ļaunprātīgu kodu pašā produktā vai lietotāja sistēmā.

Vienkārši sakot, ja ievainojamība ļauj ierīcei kļūt par vārtiem uz lietotāja datiem, mājas tīklu vai citām sistēmām, tā vairs nav sīka nebūšana. Tā ir problēma, kas ir jāfiksē, jādokumentē un jānodod atbildīgajām iestādēm.

Šādi paziņojumi tiks nosūtīti, izmantojot kopēju Eiropas ziņošanas platformu. Tā darbosies kā vienots ieejas punkts, caur kuru informācija sasniegs valstu iestādes un kiberincidentu reaģēšanas komandas.

Lietotājam šonedēļ nekas pēkšņi nemainīsies

Parastam cilvēkam ir svarīgi saprast vienu lietu: no šī datuma jūsu maršrutētājs, televizors vai viedā spuldze pēkšņi nekļūs citāda. Nekas nebūs jānospiež, jāmaina vai jāreģistrē. Pārmaiņas vispirms skar ražotājus.

Viņiem būs labāk jāuzrauga savi produkti, jāfiksē nopietnas problēmas, par tām jāziņo un jāgatavojas stingrākām prasībām, kas pilnā apjomā stāsies spēkā vēlāk.

Visai regulai vajadzētu sākt darboties no 2027. gada 11. decembra. Tad izstrādājumiem tiks izvirzītas plašākas drošības prasības: par drošību būs jādomā jau no projektēšanas sākuma, bet atjauninājumi būs jānodrošina paredzētajā produkta kalpošanas laikā.

Tas nozīmē, ka nākotnē pircējam būtu jāsaņem ne tikai skaista kaste un lietotne tālrunī, bet arī skaidrāks drošības solījums. Ierīci nevajadzētu atstāt likteņa varā uzreiz pēc tās iegādes.

Kāpēc tas ir svarīgi viedajām mājām?

Viedās mājas šķiet ērtas, līdz sākam domāt par to, cik daudz durvju uz mūsu privātumu tās patiesībā atver. Kamera redz bērna istabu. Televizors pieslēdzas kontiem. Durvju zvans fiksē skatu pie mājas. Maršrutētājs pārvalda visu mājas internetu. Pat vienkārša spuldze var būt pieslēgta lietotnei un tīklam.

Ja šādām ierīcēm ir ievainojamības, tās var kļūt par vietu, caur kuru hakeris mēģina iekļūt dziļāk. Dažkārt mērķis var nebūt pati spuldze vai putekļsūcējs, bet gan mājas tīkls, konti, ierīču vadība vai dati.

Tāpēc ir svarīgi, lai ražotājiem būtu pienākums ne tikai reklamēt ērtības, bet arī rūpēties par drošību. Lietotājam bieži vien nav ne tehnisko zināšanu, ne iespēju pārbaudīt, vai produkts ir drošs. Viņš vienkārši nopērk lietu un cer, ka tā nepārvērtīs māju par vājo posmu.

Jaunie noteikumi mēģina mainīt šīs attiecības: drošībai ir jābūt nevis papildu papildinājumam, bet produkta sastāvdaļai.

Naudas sodi var būt ļoti lieli

Ražotājiem tā nav simboliska prasība. Par galveno drošības prasību pārkāpumiem var draudēt līdz 15 miljoniem eiro vai 2,5 procentiem no uzņēmuma gada apgrozījuma pasaulē liels naudas sods atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Par citu pienākumu pārkāpumiem naudas sodi var sasniegt līdz 10 miljoniem eiro vai 2 procentiem no apgrozījuma.

Šādi skaitļi liecina, ka ES vēlas ne tikai ieteikt, bet arī piespiest tirgu nopietnāk izturēties pret kiberdrošību. Ja produkts neatbildīs prasībām, valstu uzraudzības iestādes varēs ne tikai piemērot naudas sodus, bet arī izņemt produktus no tirgus.

Ražotājiem tas nozīmē, ka drošība kļūst nevis par komunikācijas frāzi, bet gan par uzņēmējdarbības risku. Nedrošs produkts var maksāt ne tikai reputāciju, bet arī miljonus.

Ko patērētājiem vērts darīt jau tagad?

Lai gan jaunais pienākums tieši attiecas uz ražotājiem, patērētājiem tik un tā būtu vērts veikt savas mājas “digitālo revīziju”. Vispirms apskatiet, kādas ierīces mājās pieslēdzas internetam. To bieži ir vairāk, nekā cilvēks domā: televizors, printeris, kamera, robotizētais putekļsūcējs, spuldzes, skaļruņi, termostati, maršrutētājs, pulksteņi, bērnu uzraudzības ierīces.

Tad ir vērts pārbaudīt, vai tās saņem atjauninājumus. Ja ierīce gadiem nav atjaunināta un ražotājs vairs nepiedāvā jaunu programmatūru, tas jau ir signāls padomāt, vai tai joprojām vajadzētu būt pieslēgtai tīklam.

Svarīgi ir arī nomainīt noklusējuma paroles. Ja maršrutētājs, kamera vai cita ierīce joprojām izmanto rūpnīcas piekļuves datus, tā ir viena no biežākajām drošības kļūdām. Spēcīga parole un ieslēgti automātiskie atjauninājumi ir vienkāršas lietas, taču tās ir ļoti svarīgas.

Lielākās pārmaiņas notiks nevis uzreiz, bet pakāpeniski

Šie noteikumi nepanāks to, ka visas viedās mājas vienā naktī kļūs drošas. Veco ierīču problēma nepazudīs, un lietotājiem joprojām būs jārūpējas par savām parolēm, atjauninājumiem un to, ko viņi pieslēdz mājas tīklam.

Taču virziens ir skaidrs: ES vēlas, lai pievienotie produkti jau no paša sākuma tiktu izstrādāti ar drošību, nevis tiktu laboti tikai tad, kad incidents jau ir noticis. Tam vajadzētu mainīt gan ražotāju rīcību, gan lietotāju gaidas.

Nākotnē, pērkot viedo televizoru, maršrutētāju vai bērnu monitoru, svarīgs būs ne tikai ekrāns, dizains, lietotne vai cena. Arvien svarīgāks kļūs jautājums: cik ilgi šī ierīce saņems drošības atjauninājumus un kā ražotājs reaģēs, ja tiks atklāta ievainojamība?

Vienkāršs secinājums mājām

Viedās ierīces ir kļuvušas par ikdienu, taču ilgu laiku to drošība bija kā neredzama tēma. Kamēr darbojas – viss ir labi. Kamēr kamera rāda attēlu, spuldze ieslēdzas, televizors atskaņo filmu un maršrutētājs nodrošina internetu, neviens nevēlas domāt par ievainojamībām.

Tomēr tieši šīs ierīces var kļūt par mājas vājāko posmu. Jaunās ES prasības mēģina mainīt noteikumus: ražotājiem būs ātrāk jāziņo par nopietnām problēmām, bet nākotnē – jau iepriekš jāizstrādā drošāki produkti.

Lietotājam šodien svarīgākais ir nekrist panikā, bet būt uzmanīgākam. Pārbaudiet atjauninājumus, nomainiet vājas paroles, izslēdziet vairs neizmantotās ierīces un neizvēlieties viedās ierīces tikai pēc cenas.

Jo viedās mājas patiesībā ir viedas tikai tad, kad tās ir ne tikai ērtas, bet arī drošas.