Vai malka jau ir sausa? Vienkāršs tests ar trauku mazgāšanas līdzekli var parādīt vairāk, nekā šķiet

Atdziestot laikam, daudzi sāk kurināt kamīnus, krāsniņas vai cietā kurināmā katlus, taču ne visa malka deg vienādi. Viena ātri aizdegas, deg ar mierīgu liesmu un labi silda, cita tikai gruzd, šņāc, dūmo un ātri pārklāj krāsniņas stiklu ar melniem nosēdumiem. Bieži problēma slēpjas nevis pašā kokā un nevis kurināšanas tehnikā, bet vienkāršā lietā – malkā joprojām ir pārāk daudz mitruma.

Kurināšanai parasti vispiemērotākā tiek uzskatīta malka, kuras mitrums ir aptuveni līdz 20 procentiem. Tas, cik ilgi koksnei jāžūst, ir atkarīgs no sugas, pagalīšu izmēra, no tā, vai tās ir saskaldītas, kā tās sakrautas un vai starp tām brīvi cirkulē gaiss. Malka, kas sakrauta pacelta virs zemes un pasargāta no lietus, bet atstāta ar atvērtām sānu malām, žūst pavisam citādi nekā cieši pārklāta ar gaisu necaurlaidīgu plēvi.

Visprecīzākais veids, kā pārbaudīt mitrumu, ir īpašs koksnes mitruma mērītājs, taču, ja tāda nav pa rokai, var izmēģināt ļoti vienkāršu mājas testu ar trauku mazgāšanas līdzekli. Tas noderēs nevis precīza skaitļa noteikšanai, bet kā aptuvens mājiens par to, vai koksne jau ir pietiekami izžuvusi.

Kā darbojas tests ar trauku mazgāšanas līdzekli

Šim pārbaudījumam vajadzīga viena pagale un daži pilieni parasta trauku mazgāšanas līdzekļa. Vislabāk izvēlēties pēc iespējas taisnāku pagali bez lielām gareniskām plaisām, jo plaisas var maldināt testa rezultātu – gaiss vienkārši izkļūs pa vieglāko ceļu un pārbaude kļūs mazāk uzticama.

Uz viena pagales gala, precīzāk – uz svaiga šķērsgriezuma, uzpiliniet nedaudz trauku mazgāšanas līdzekļa un izklājiet to plānā kārtiņā. Pēc tam apgrieziet pagali un spēcīgi pūtiet tās otrā galā. Ja ar līdzekli noklātajā pusē sāk veidoties burbulīši vai putas, tas nozīmē, ka gaiss ir izgājis caur koksnes struktūru. Tā var būt pazīme, ka malka jau ir diezgan sausa.

Tomēr ir ļoti svarīgi neizdarīt pārāk steidzīgu secinājumu. Ja putu nav, tas vēl nenozīmē, ka malka noteikti ir slapja. Rezultātu ietekmē koka suga, pagales garums un biezums, šķiedras virziens, iekšējās plaisas un pat tas, cik spēcīgi izdevās pūst. Tāpat izveidojušās putas pašas par sevi nepierāda, ka mitrums patiešām jau ir nokrities zem 20 procentiem.

Citiem vārdiem sakot, tas ir labs “garāžas” tests, bet ne laboratorisks mērījums.

Kāpēc sausā kokā gaiss iekļūst vieglāk

Koksnes iekšpuse nav viendabīga cieta masa. To veido daudzas šūnas un kanāliņi, pa kuriem koka augšanas laikā pārvietojās ūdens un barības vielas. Kad koks sāk žūt, vispirms aizplūst brīvais ūdens, bet vēlāk samazinās arī mitruma daudzums pašās šūnu sieniņās. Jo mazāk ūdens paliek iekšējās spraugās, jo vieglāk gaisam pārvietoties caur koksnes struktūru.

Tieši tāpēc trauku mazgāšanas līdzekļa tests vispār darbojas. Ja gaiss iziet caur pagali, otrā pusē tas nokļūst zem līdzekļa kārtiņas un veidojas burbulīši. Tomēr tests parāda nevis konkrētu mitruma procentu, bet tikai to, cik brīvi gaiss pārvietojas caur konkrēto koksnes gabalu.

Tāpēc ar vienas pagales pārbaudi nepietiek, ja vēlaties saprast visas malkas kaudzes stāvokli. Viena malka var būt ievērojami sausāka par citu, īpaši, ja daļa kaudzes atradās tuvāk sienai, saņēma mazāk gaisa vai uz tās nonāca lietus.

Ja vēlaties zināt precīzi – labāk izmantot mitruma mērītāju

Ja jūs pastāvīgi kurināt ar malku, vienkāršs elektriskais mitruma mērītājs ir viens no noderīgākajiem lētajiem instrumentiem. Taču arī to var izmantot nepareizi. Bieža kļūda ir mērīt tikai pagales virsmu. Tā var izskatīties sausa, lai gan pašā iekšpusē koksnei joprojām ir ievērojami vairāk mitruma.

Tāpēc visdrošāk ir pagali pārcirst un mērītāja elektrodus iespiest tikko atsegtajā iekšējā virsmā. Vēl labāk pārbaudīt nevis vienu, bet vairākas malkas no dažādām kaudzes vietām. Tad iegūsiet daudz reālāku priekšstatu par to, vai viss kurināmā krājums jau ir piemērots kurināšanai.

Ja mērītājs rāda aptuveni 20 procentus vai mazāk, šāda koksne parasti jau tiek uzskatīta par pietiekami sausu parastai kurināšanai. Ja skaitļi ir ievērojami lielāki, vēl ir vērts pagaidīt.

Kāpēc slapja malka maksā vairāk, lai gan šķiet lētāka

Kurinot mitru koksni, daļa enerģijas vispirms tiek iztērēta nevis telpas sildīšanai, bet tajā pašā kokā esošā ūdens uzsildīšanai un iztvaicēšanai. Tāpēc šāda malka deg sliktāk, dod mazāk lietderīgā siltuma un tāda paša rezultāta sasniegšanai var nākties sadedzināt vairāk kurināmā.

Turklāt mitra koksne pazemina temperatūru degšanas kamerā. Ja degšana notiek pārāk zemā temperatūrā, tā kļūst nepilnīgāka, tāpēc var veidoties vairāk dūmu, kvēpu, oglekļa monoksīda un citu piesārņotāju. Tas praksē bieži kļūst ļoti ātri pamanāms – krāsniņas stikls sāk kļūt melns, dūmvads piesārņojas straujāk, bet no skursteņa izplūst vairāk biezu dūmu.

Vēl nepatīkamāka problēma ir degoši darvas un kvēpu nosēdumi skurstenī. Ja to sakrājas daudz un tie aizdegas, var izcelties skursteņa ugunsgrēks. Protams, risku nosaka ne tikai malkas mitrums – svarīga ir arī vilkme, gaisa padeve, kurināšanas veids, krāsniņas tehniskais stāvoklis un regulāra skursteņa tīrīšana. Tomēr ilgstoša kurināšana ar slapju malku situāciju noteikti neuzlabo.

Tāpēc, ja malka pastāvīgi grūti deg, šņāc, stipri dūmo vai stikls jau pēc dažām kurināšanas reizēm pārklājas ar melnu kārtu, ir vērts pārbaudīt ne tikai pašu krāsniņu, bet arī kurināmā mitrumu.

Visvairāk nozīme ir tam, kā jūs glabājat malku

Pat vislabākā malka neizžūs, ja tā tiks glabāta nepareizi. Vislabāk to saskaldīt parasta izmēra pagalēs, sakraut paceltu virs zemes un atstāt vietā, kur pastāvīgi cirkulē gaiss. Virsmu ir vērts pasargāt no lietus un sniega, taču sānus pilnībā aizklāt nevajadzētu – tieši pa tiem jāizkļūst mitrumam.

Īpaši slikta doma ir svaigu malku uzreiz sakraut slēgtā pagrabā vai cieši ietīt plastmasas plēvē. Šādā gadījumā mitrumam nav, kur izkļūt, koksne žūst lēni un dažkārt pat sāk pelēt. Pirms kurināšanas nelielu daudzumu var ienest sausākā telpā, taču lielus malkas krājumus ugunsgrēka riska dēļ nevajadzētu glabāt blakus krāsniņai vai atklātai ugunij.

Tāpēc, ja neesat pārliecināti, vai rudenī sakrautā malka jau ir piemērota kurināšanai, varat sākt ar ļoti vienkāršu pārbaudi: uz viena pagales gala uzklājiet trauku mazgāšanas līdzekli, otrā galā spēcīgi pūtiet un vērojiet, vai veidojas burbulīši. Ja tie parādās, koksne, visticamāk, jau ir diezgan sausa, taču, ja vēlaties patiešām zināt, vai mitrums nepārsniedz aptuveni 20 procentus, visdrošāko atbildi tik un tā sniegs mitruma mērītājs.

Dažkārt pārbaudei veltītas dažas sekundes var ietaupīt ne tikai daļu malkas, bet arī palīdzēt mazāk nomelnēt krāsniņai, retāk tīrīt dūmvadu un vienkārši iegūt vairāk siltuma no tāda paša kurināmā daudzuma.