Nosiltiniet mājas pamatus no ārpuses: praktisks veids, kā samazināt siltuma zudumus un mitrumu

Ziemā mājās radiatori ir silti, grīdas šķietami nav aukstas, tomēr pie ārsienām joprojām jūtama nepatīkama vēsuma josla. Pavasarī aina mainās: pagrabā vai pie pirmā stāva grīdlīstēm parādās mitruma smaka, bet uz pamatu cokola sāk lobīties apdare. Šķiet, ka tās ir divas atšķirīgas problēmas, lai gan bieži to sākums ir viens un tas pats – neaizsargāti mājas pamati.

Pamati nav tā mājas daļa, par kuru domā ikdienā. Tie ir paslēpti zem zemes, aiz krūmiem, bruģa vai sen ierīkotas taciņas, tāpēc problēmas tiek pamanītas tikai tad, kad tās pārceļas uz iekšpusi. Pamatu siltināšana no ārpuses nav tikai cokola kosmētiska sakārtošana – tas ir veids, kā pārraut ceļu aukstumam un mitrumam, pirms tie vēl nav sasnieguši mājas konstrukcijas.

Aukstums mājā nonāk ne tikai caur sienām

Renovējot māju, visbiežāk vispirms uzmanība tiek pievērsta fasādei, logiem un jumtam. Tomēr siena, kas nosiltināta līdz pat zemei, ne vienmēr nozīmē, ka siltuma zudumu problēma ir atrisināta. Aukstums pārvietojas caur zemē esošo pamatu daļu, sasniedz grīdas un sienas savienojuma vietu, un tur veidojas tā dēvētais aukstuma tilts.

Cilvēks to sajūt ļoti vienkārši: istabā termometrs rāda normālu temperatūru, bet pie grīdas stāvēt basām kājām ir nepatīkami. Ģimene sāk paaugstināt apkures temperatūru, pārklāj grīdas ar paklājiem, piestumj mēbeles pie vēsākas sienas, lai gan galvenā problēma paliek ārpusē. Jo vecāka ir ēka un jo sliktāk aizsargāts tās cokols, jo izteiktāka var būt šī sajūta.

No ārpuses ierīkots siltinājuma slānis palīdz pamatiem atrasties siltākā, stabilākā vidē. Tas samazina temperatūras svārstības konstrukcijā un aizsargā vietu, kur satiekas siena, grīda un pamati. Tas ir svarīgi ne tikai komfortam – mazāki siltuma zudumi nozīmē, ka mājai nepieciešams mazāk enerģijas, lai uzturētu ierasto iekštelpu temperatūru.

Mitrums bieži sākas ar lietu pie cokola

Pēc stiprāka lietus ūdens no jumta tek lejup, iesūcas zemē pie mājas un ilgtermiņā iedarbojas uz pamatu konstrukcijām. Ja notekcaurules novada ūdeni tieši pie sienas, apmale ir saplaisājusi vai zemes virsma ir slīpa mājas virzienā, pamati pastāvīgi saņem vairāk mitruma, nekā vajadzētu. Tādā gadījumā tikai siltinājuma plākšņu pielīmēšana problēmu neatrisinās.

Kvalitatīva pamatu siltināšana no ārpuses parasti iet roku rokā ar hidroizolācijas stāvokļa izvērtēšanu. Pirms konstrukcijas pārklāšanas jānoskaidro, vai nav plaisu, atlupušu vietu, bojāta vecā pārklājuma un vai ūdenim ir iespēja aizplūst. Siltinājums, kas uzklāts uz mitra, nesagatavota pamata, var tikai paslēpt bojājumu, kas vēlāk prasīs vairāk nervu un naudas.

Šeit svarīga ir arī apkārtne ap māju. Pie pamatiem sakrājušās lapas, pārāk augstu uzbērta zeme, pie pašas sienas augoši blīvi augi vai cieši piegulošs bruģis neļauj konstrukcijai normāli izžūt. Dažkārt iedzīvotājs vaino sliktu apmetumu vai vecus logus, lai gan mitruma avots ik dienu klusi darbojas tikai dažus centimetrus no sienas.

Nosiltiniet mājas pamatus no ārpuses: praktisks veids, kā samazināt siltuma zudumus un mitrumuAttēls: Pexels / Erik Mclean

Vienam tas ir pagrabs, citam – auksta bērnu grīda

Dažādas mājas vienu un to pašu problēmu parāda atšķirīgi. Vecākas mājas īpašnieks to vispirms var saost pagrabā, kur ilgāk tiek glabāti kartupeļi, instrumenti vai veļa. Citā mājā pagrabs ir sauss, bet pirmajā stāvā bērni spēlējas uz grīdas, kas pat apkures sezonai iesilstot šķiet auksta.

Senioriem šādi darbi bieži rada bažas, jo nepieciešams atrakt mājas perimetru, uz laiku izjaukt celiņus un pārvietot augus. Ģimenei ar bērniem tas nozīmē putekļu, dubļu un neērtību periodu pagalmā, bet strādājošiem cilvēkiem – nepieciešamību saskaņot meistaru laiku. Tomēr atlikšana bieži beidzas nevis ar mieru, bet ar vēl vienu sezonu, kad apkure tiek darbināta intensīvāk un tiek vērots, vai pie sienas neparādīsies jauni plankumi.

Arī cilvēkiem, kas veic šos darbus, pamatu siltināšana katrā objektā nav vienāda. Vienā vietā pietiek sakārtot cokolu un ūdens novadīšanu, citā izrādās, ka jārisina drenāžas, hidroizolācijas vai saplaisājušas apmales problēmas. Tāpēc ir vērts izvairīties no solījuma, ka visus pamatus var nosiltināt pēc vienas ātras receptes – labs risinājums sākas ar konkrētās mājas faktiskā stāvokļa apskati.

Kur sākas pārdomāta pamatu siltināšana

Pirmais solis nav iegādāties materiālus, bet lietus laikā un pēc tā apskatīt māju. Jāpārbauda, kur no jumta aizplūst ūdens, vai tas nesakrājas pie cokola, vai nav plaisu, aptumšojumu un drūpošas apdares. Ja pagrabā jūtama pastāvīga mitruma smaka vai uz iekšējām sienām parādās pelējuma pazīmes, tikai ārējais izskats var neatklāt visu situāciju.

Plānojot darbus, ir svarīgi domāt par visu slāņu sistēmu: pamatu sagatavošanu, aizsardzību pret ūdeni, siltinājuma materiālu, mehānisko aizsardzību un atbilstošu aizbēršanu ar grunti. Cokola daļai virs zemes jābūt izturīgai arī pret lietu, šļakatām un triecieniem, ko rada sniega tīrīšana vai pagalma darbi. Taupīšana vienā vietā, piemēram, nesakārtojot ūdens novadīšanu, var samazināt visa darba ieguvumu.

Ja pagalms jau ir sakārtots, nav nepieciešams akli visu uzreiz izjaukt. Var sākt ar visvairāk bojāto mājas pusi, pārbaudīt notekcauruļu novadīšanu, koriģēt virsmas slīpumus un konsultēties ar speciālistu par konstrukcijas stāvokli. Tomēr lēmumu vērts pieņemt, raugoties ne tikai uz šīs vasaras pagalma izskatu, bet arī uz to, vai pēc dažām ziemām mājā būs sausāk un mājīgāk.

Pamati paliek neredzami, kad viss ir izdarīts labi – un tieši šāds rezultāts mājai ir vislabākais. Mazāk aukstuma pie grīdām, mazāk ūdens pie sienām un mazāk mēģinājumu problēmu nomaskēt ar krāsu vai intensīvāku apkuri sākas nevis istabā, bet aiz mājas sienas. Vai jūsu mājas pamati šodien sargā siltumu vai klusi ļauj tam aizplūst?