Saņemts rets signāls par šāgada ziemu: Lietuvai un Latvijai nemierīgākie varētu būt janvāris un februāris

Līdz kalendārajai ziemai vēl atlikuši vairāk nekā divi mēneši, tomēr 2026. gada 19. septembrī publicētajā ilgtermiņa prognozē jau parādījies signāls, kas varētu būt svarīgs visam Baltijas reģionam. Pašreizējās kartēs izcēlusies atmosfēras cirkulācijas tendence liecina, ka 2026.–2027. gada ziemas vidus Lietuvā un Latvijā varētu būt ievērojami aukstāks un ziemīgāks, nekā pēdējos gados esam pieraduši redzēt. Vislielākā uzmanība šobrīd tiek pievērsta 2027. gada janvārim un februārim.

Somijas Meteoroloģijas institūta speciālists Ari-Juhani Punka pievērsa uzmanību tam, ka pašreizējās ilgtermiņa kartēs redzama diezgan reta situācija. Tiek prognozēts, ka zema spiediena apgabali un cikloni ziemā biežāk varētu pārvietoties uz dienvidiem no Somijas un Baltijas valstīm, tādēļ Lietuva un Latvija biežāk nonāktu to aukstajā pusē. Šāds atmosfēras izvietojums būtu labvēlīgs ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu vējiem, un tieši tie ziemā var atnest aukstākas gaisa masas.

Tā vēl nav prognoze, ka no decembra līdz februārim Lietuvu un Latviju pārņems nepārtraukts sals. Ilgtermiņa kartes šādi nedarbojas. Tomēr šis signāls ir interesants tādēļ, ka tas parādījies diezgan agri un ir pietiekami izteikts, lai meteorologi tam pievērstu uzmanību. Ja pašreizējā tendence saglabāsies, vislielākais kontrasts ar pēdējo gadu maigajām, bieži lietainajām ziemām varētu parādīties tieši 2027. gada janvārī un februārī.

Decembris vēl var būt mainīgs, taču janvārī situācija var mainīties

Saskaņā ar pašlaik redzamo scenāriju 2026. gada decembrim nebūtu obligāti jākļūst par sezonas aukstāko daļu. Ilgtermiņa prognozes vispirms izceļ ziemas vidu, tādēļ galvenā uzmanība tiek pievērsta laikposmam no 2027. gada janvāra sākuma līdz februāra beigām.

Ja ciklonu trajektorija patiešām novirzīsies uz dienvidiem no Baltijas valstīm, Lietuva un Latvija biežāk paliks to ziemeļu pusē. Šeit svarīga ir viena meteoroloģiska nianse: ap zema spiediena apgabalu gaisa masas pārvietojas tā, ka tā ziemeļu un austrumu pusē var tikt ievilkts aukstāks gaiss no ziemeļiem vai austrumiem. Tikmēr siltākas gaisa masas paliktu dienvidos.

Praktiski tas nozīmētu, ka Viļņa, Kauņa, Panevēža, Šauļi, Klaipēda, Rīga, Daugavpils, Liepāja un citas Lietuvas un Latvijas vietas biežāk varētu nonākt aukstā gaisa plūsmā, nevis ierastajās ziemas Atlantijas gaisa masās, kas atnes atkušņus, lietu un temperatūru ap nulli.

Aukstums ne vienmēr būtu ekstremāls katru dienu. Prognozes tekstā uzsvērts, ka šāda cirkulācija nenozīmē pastāvīgu –30 °C temperatūru vai rekordlielus sniega daudzumus. Daļa ziemas dienu varētu būt vienkārši parasti aukstas – ar negatīvu temperatūru, apmākušos laiku un periodisku snigšanu.

Tomēr, ja gaisa plūsma pagrieztos tieši no austrumiem vai ziemeļaustrumiem un saglabātos ilgāku laiku, Lietuvā un Latvijā varētu ieplūst ievērojami aukstākas kontinentālās gaisa masas. Šādā gadījumā temperatūra varētu noslīdēt ievērojami zem nulles, lai gan konkrētas –10, –20 vai –25 °C robežas pašreizējā ilgtermiņa prognozē vēl netiek norādītas.

Tieši tādēļ septembrī runāt par precīzu 15. janvāra vai 3. februāra temperatūru būtu nepareizi. Pašlaik redzama nevis konkrētas dienas prognoze, bet gan iespējama visas ziemas atmosfēras cirkulācijas tendence.

Kuros mēnešos sniega būs visvairāk?Attēls: Ilustratīvs attēls

Janvāris un februāris Lietuvai un Latvijai var kļūt par īstu ziemas pārbaudījumu

Izteiktākā šīs prognozes daļa ir tieši 2027. gada janvāris un februāris. Ja pašreizējais scenārijs piepildīsies, tie varētu būt divi mēneši, kad Baltijas valstis biežāk nekā pēdējos gados piedzīvos īsti ziemīgus laikapstākļus.

Iespējami vairāki scenāriji. Pirmais – diezgan mierīgs, taču ilgstošs aukstums. Debesis vairākas dienas var klāt mākoņi, laiku pa laikam var nedaudz snigt, bet temperatūra saglabātos zem nulles. Šāda ziema ne vienmēr šķiet dramatiska, taču, ja mīnusos temperatūra turas nedēļu vai ilgāk, sniega sega sāk kļūt biezāka, ūdenstilpes aizsalst, bet ceļi ilgāk saglabājas slideni.

Otrais scenārijs – spēcīgāka austrumu gaisa plūsma. Ja augsta un zema spiediena apgabali izkārtotos tā, ka Baltijas valstis sasniegtu kontinentālais gaiss no Krievijas iekšienes, aukstuma epizodes varētu būt ievērojami intensīvākas. Tad Lietuva un Latvija varētu piedzīvot ne tikai nakts salnas vai dažus grādus zem nulles, bet īstu ziemas aukstumu, kas saglabātos arī dienas laikā.

Tas īpaši attiecas uz Lietuvas un Latvijas austrumu daļu, kur kontinentālā gaisa ietekme parasti jūtama ātrāk nekā piekrastē. Klaipēdā, Liepājā vai Ventspils virzienā Baltijas jūra var mazināt temperatūras svārstības, tomēr arī piekrastes reģions spēcīgas austrumu vai ziemeļaustrumu plūsmas gadījumā no aukstuma nebūtu pasargāts.

Svarīgi ir arī tas, ka aukstums ne vienmēr nozīmētu milzīgus sniega sanesumus. Ja valdītu augsta spiediena apgabals un sauss austrumu gaiss, Lietuvā un Latvijā varētu būt ļoti auksts, bet salīdzinoši maz sniega. Citā gadījumā, ja auksto gaisu sasniegtu ciklons, varētu izveidoties arī spēcīgākas snigšanas apstākļi.

Tādēļ šīs ziemas raksturu var noteikt ne tikai termometrs, bet arī tas, kā tieši pārvietosies cikloni.

Kāpēc prognozē tik liela uzmanība tiek pievērsta ciklonu ceļam

Visa pašreizējā prognoze būtībā balstās uz vienu ļoti svarīgu lietu – kur ziemas laikā pārvietosies zema spiediena apgabali.

Ja tie pārvietojas pāri Skandināvijai vai Baltijas jūrai, Lietuvā un Latvijā bieži ieplūst maigākas rietumu vai dienvidrietumu gaisa masas. Šādā gadījumā ziemā varam redzēt mums labi pazīstamu ainu: vienu nedēļu –5 °C un sniegs, nākamajā jau +4 °C, lietus un kūstošs sniegs.

Tomēr pašreizējās ilgtermiņa kartes rāda citu iespēju – zema spiediena zonas biežāk varētu pārvietoties uz dienvidiem no Lietuvas, Latvijas un Somijas. Tad Baltijas valstis paliktu to aukstākajā pusē.

Tieši tādēļ tiek prognozēti biežāki ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu vēji.

Tas ir nozīmīgi ne tikai temperatūrai. Šāda cirkulācija var samazināt ilgstošu ziemas atkušņu iespējamību. Pēdējos gados Baltijas valstīs ne reizi vien esam redzējuši situāciju, kad decembrī vai janvārī vairākas nedēļas turas plusi, sniegu nomaina lietus, bet ziema vairāk atgādina garu rudeni.

Saskaņā ar pašreizējo scenāriju 2027. gada janvārī un februārī šādi ilgstoši silti periodi varētu būt retāki, bet ziemas režīms – stabilāks.

Liela ietekme varētu būt globāliem atmosfēras procesiem

Sniegtajā vērtējumā viens no galvenajiem šāda scenārija iemesliem saistīts ar El Ninjo parādību. Tas ir periodiski atkārtojošs Klusā okeāna un atmosfēras process, kas var mainīt liela mēroga gaisa cirkulāciju un netieši ietekmēt ziemu dažādos pasaules reģionos.

Saskaņā ar sniegto prognozi šāds fons var palielināt klasisku ziemas apstākļu iespējamību Eiropā. Tomēr tā nav vienkārša formula “El Ninjo = auksta Lietuva”. Galīgo rezultātu tik un tā noteiks konkrētais atmosfēras spiediena lauku izvietojums virs Eiropas, Ziemeļatlantijas, Skandināvijas un Krievijas.

Tieši tādēļ meteorologi galvenokārt skatās nevis uz vienu temperatūras skaitli, bet uz spiediena anomāliju kartēm. Tās ļauj prognozēt, kur var veidoties augsta un zema spiediena apgabali un kādā virzienā to ietekmē gaiss pārvietotos uz Baltijas reģionu.

Pašlaik tieši šīs kartes rāda diezgan izteiktu aukstuma signālu.

Precīzu –20 °C dienu septembrī neviens nepateiks

Šeit ir vērts apstāties un nepārvērst ilgtermiņa prognozi par to, kas tā nav. 2026. gada 19. septembrī nav iespējams ticami pateikt, ka, piemēram, 2027. gada 12. janvārī Viļņā būs –21 °C, bet Rīgā –18 °C.

Šādi konkrēti skaitļi pašlaik būtu vienkārši izdomāti.

Ilgtermiņa prognoze pasaka ko citu: pašlaik atmosfēras modeļos redzama lielāka iespējamība, ka 2027. gada janvāra un februāra kopējais fons Baltijas reģionā būs aukstāks un ziemīgāks.

Pats aukstums var izpausties ļoti dažādi. Vienu nedēļu dienā var turēties daži grādi sala, nākamajā – iestāties daudz spēcīgāka atdzišana. Starp tiem var būt arī īslaicīgi atkušņi. Pat aukstā ziemā nav tā, ka termometrs katru dienu rāda vienādu temperatūru.

Prognozē īpaši uzsvērts, ka nevajadzētu iztēloties pastāvīgu –30 °C salu. Tas nav šāds signāls.

Tomēr, salīdzinot ar ziemām, kurās nedēļām ilgi valda plusi un lietus, 2026.–2027. gada sezona pašlaik izskatās tāda, kas varētu būt ievērojami tuvāka tam, ko Lietuvā un Latvijā saucam par īstu ziemu.

Viena detaļa liek prognozi vērtēt piesardzīgi

Ilgtermiņa prognožu vēsturē ir viena problēma – atmosfēras procesi laika gaitā var nobīdīties. Sniegtajā vērtējumā atgādināts arī iepriekšējās ziemas piemērs: ilgtermiņa modeļi arī toreiz rādīja tuvojošos aukstuma vilni, un aukstāks periods patiešām iestājās, taču aptuveni mēnesi vēlāk, nekā sākotnēji tika prognozēts.

Tas ļoti labi parāda, kā būtu jāvērtē pašreizējie signāli.

Šodien varam runāt par 2027. gada janvāri un februāri kā potenciāli aukstāko tuvojošās ziemas daļu, taču vēl nevaram pateikt, kura konkrētā nedēļa būs aukstākā, cik daudz būs sniega vai cik grādus rādīs termometrs konkrētā Lietuvas vai Latvijas pilsētā.

Līdz ziemai atmosfēras izvietojums vēl var mainīties.

Tomēr vienu lietu pašreizējais signāls jau ļauj pateikt diezgan skaidri: ja ilgtermiņa modeļos pašlaik redzamā cirkulācija saglabāsies, 2026.–2027. gada ziema Lietuvā un Latvijā var būt ievērojami mazāk līdzīga garam lietainam rudenim, bet vislielākā īstas ziemas iespējamība koncentrējas 2027. gada janvārī un februārī.

Tādēļ šo divu mēnešu datumus ir vērts iegaumēt jau tagad. Ne tāpēc, ka būtu iespējams apsolīt –20 vai –30 °C salu, bet tāpēc, ka tieši no 2027. gada janvāra sākuma līdz februāra beigām pašlaik redzams spēcīgākais auksta un ziemīga laika signāls visam Lietuvas un Latvijas reģionam.