Cepampapīrs var kļūt toksisks. Izvairieties no šīs kļūdas

Cepampapīrs daudziem virtuvē šķiet pilnīgi nekaitīgs priekšmets. Izklāji cepešpannu, saliki kartupeļus, zivi, cepumus vai vistu, pēc cepšanas visu viegli noņēmi, un nebija jāskrāpē piedegušie tauki. Ērti, ātri, tīri. Tomēr ir viena kļūda, ko cilvēki pieļauj ļoti bieži: cepampapīru izmanto tā, it kā tas būtu izturīgs pret jebkādu temperatūru.

Patiesībā tā nav. Cepampapīram ir noteikta robeža. Ja tā tiek pārsniegta, tas var sākt kļūt tumšāks, gruzdēt, drupt, izdalīt nepatīkamu smaku, bet dažos gadījumos apkārtējā vidē var nonākt nevēlamas vielas. Tieši tāpēc ir vērts zināt ne tikai to, kam tas ir piemērots, bet arī to, kad no tā lietošanas labāk pilnībā atteikties.

Lielākā kļūda – izmantot cepampapīru pārāk augstā temperatūrā

Lielākā daļa cepampapīra veidu ir paredzēti izmantošanai aptuveni līdz 220 °C temperatūrā, lai gan precīza robeža ir atkarīga no ražotāja. Uz viena iepakojuma var būt norādīti 200 °C, uz cita – 220 °C vai 230 °C. Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki šo informāciju pat neizlasa. Papīrs šķiet tik ierasts, ka nevienam neienāk prātā, ka tam ir drošas lietošanas robeža.

Kad cepeškrāsns tiek uzkarsēta vairāk, nekā atļāvis ražotājs, cepampapīrs sāk mainīties. Tas var kļūt brūns, sacietēt, sākt drupt, bet malas dažkārt pat sāk gruzdēt. Īpaši bīstami ir tad, ja papīrs izvirzās pāri cepešpannas malām un pietuvojas sildelementam. Tad tas var ne tikai sākt dūmot, bet arī aizdegties.

Tas ir aktuāli, cepot picas, maizi, kartupeļus, gaļu vai citus ēdienus, kuriem cilvēki bieži iestata 230–250 °C temperatūru. Šādos gadījumos cepampapīrs jau var būt nepiemērota izvēle. Labāk izmantot cepešpannu, cepšanas akmeni, karstumizturīgu trauku vai citu veidu, kas patiešām ir paredzēts augstai temperatūrai.

Ne katrs cepampapīrs ir vienāds

Virtuvē mēs bieži visu saucam vienā vārdā – par cepampapīru. Tomēr dažādi izstrādājumi var būt izgatavoti atšķirīgi. Daži ir pārklāti ar silikona kārtu, lai ēdiens nepieliptu. Citi var būt balināti, nebalināti, biezāki, plānāki, lētāki vai kvalitatīvāki. Tāpēc viens papīrs var mierīgi izturēt parastu cepšanu, bet cits ļoti ātri sāk kļūt brūns.

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: jāizlasa informācija uz iepakojuma. Parasti tur ir norādīta maksimālā temperatūra un lietošanas nosacījumi. Ja iepakojuma vairs nav, labāk neriskēt un neizmantot papīru īpaši karstā cepeškrāsnī. Īpaši tad, ja cepat ilgi vai izmantojat grila režīmu.

Vēl viena kļūda ir atkārtoti izmantot to pašu cepampapīru, ja tas jau ir stipri aptumšojies, sacietējis vai piesūcies ar taukiem. Dažkārt cilvēkam šķiet, ka var ietaupīt un izmantot to vēlreiz, taču šāds papīrs jau būs zaudējis daļu savu īpašību. Ja tas ir trausls, nomelnējis vai izdala smaku, tas ir jāizmet.

Kad cepampapīru labāk neizmantot vispār?

Cepampapīrs nav piemērots tiešai liesmai, grilam un ļoti augstai temperatūrai. To nevajadzētu likt zem sakarsuša augšējā grila sildelementa, īpaši, ja papīra malas ir izvirzītas uz augšu. Tāpat to nevajadzētu izmantot uz atklātas uguns, pannā bez skaidras vajadzības vai vietā, kur tas ilgstoši var saskarties ar ļoti karstu metālu bez ēdiena.

Uzmanīgi jāizturas arī, cepot ļoti treknus ēdienus. Tauki var sakarst vairāk, nekā šķiet, sākt sprakšķēt un šļakstīties, bet ar taukiem piesūcies papīrs ātrāk kļūst tumšs un gruzd. Ja cepat bekonu, treknu gaļu vai ēdienus, kuriem nepieciešama augsta temperatūra, drošāk izvēlēties cepešpannu vai karstumizturīgu cepšanas trauku.

Svarīgi arī neatstāt papīru cepeškrāsnī vienu pašu, kamēr tā uzkarst. Dažkārt cilvēki ieliek papīru tukšā cepešpannā un tikai tad gaida, līdz cepeškrāsns uzkarsīs. Ja ieslēdzas ventilators, papīrs var pacelties, pieskarties sildelementam un sākt gruzdēt. Tāpēc papīram jābūt piespiestam ar ēdienu vai arī tas jāizmanto tikai tad, kad jūs patiešām kontrolējat situāciju.

Kā lietot droši, lai nebūtu jābaidās?

Cepampapīrs nav jāizmet no virtuves. Pareizi izmantots, tas ir ērts un drošs palīgs. Galvenais ir ievērot dažus vienkāršus noteikumus: nepārsniegt uz iepakojuma norādīto temperatūru, nepieļaut papīra saskari ar sildelementiem, nenogriezt pārāk lielu loksni, kas izvirzītos pāri cepešpannas malām, un neizmantot to atkārtoti, ja tas jau ir acīmredzami mainījis krāsu vai struktūru.

Ja cepat 180–200 °C temperatūrā, piemēram, cepumus, pīrāgus, dārzeņus vai zivi, kvalitatīvs cepampapīrs parasti lieliski paveic savu darbu. Taču, ja recepte prasa 240 °C, grila režīmu vai ļoti ilgu cepšanu, ir vērts padomāt par citu risinājumu.

Dažkārt kāda maza detaļa virtuvē šķiet nenozīmīga, taču tieši tā nosaka, vai ēdiens būs ne tikai garšīgs, bet arī drošs. Cepampapīrs pats par sevi nav bīstams. Tas kļūst bīstams tad, kad tiek izmantots neparedzētam mērķim.