Kauņas iedzīvotājs Edgars, 40, veļas žāvētājam 8 gados iztērēja 2 460 eiro: veļas žāvēšana uz balkona būtu bijusi lētāka

2 460 eiro astoņu gadu laikā savam ģimenes elektriskajam veļas žāvētājam aprēķinājis Kauņas iedzīvotājs Edgars (vārds mainīts), 40 gadus vecs. Viņš saskaitīja ne tikai ierīces sākotnējo cenu, bet arī elektrības, remonta un nomainīto filtru izmaksas, un pēc tam salīdzināja šo summu ar vienkāršāku alternatīvu – balkona veļas žāvētāju, auklām un uz grīdas novietojamiem statīviem. Edgara secinājums ir vienkāršs: ja ģimene visu gadu būtu varējusi ērti žāvēt veļu ārā, finansiālā starpība būtu bijusi liela.

Kas un kā tika aprēķināts

Ģimene veļas žāvētāju iegādājās par 700 eiro un, pēc Edgara aprēķiniem, izmantoja vidēji aptuveni 300 reižu gadā. Astoņu gadu laikā sanāca aptuveni 2 400 žāvēšanas ciklu. Šādu biežumu viņš saista ar četru cilvēku ģimenes ritmu: regulāri tiek žāvētas ikdienas drēbes, dvieļi, gultasveļa, bērnu sporta apģērbs.

Elektrības izmaksas viņš aprēķināja, izmantojot tarifu 0,26 eiro par kilovatstundu. Visā periodā veļas žāvētāja patērētā elektrība viņam izmaksāja aptuveni 1 310 eiro. Tas nozīmētu, ka viens cikls vidēji izmaksāja aptuveni 0,55 eiro, bet ierīce vienā žāvēšanas reizē patērēja aptuveni 2,1 kWh elektroenerģijas. Edgars iekļāva arī 450 eiro: pēc viņa vērtējuma, astoņu gadu laikā tik daudz iztērēts nelieliem remontiem, apkopei un filtriem.

Aritmētika ir šāda: 700 eiro par pašu ierīci + 1 310 eiro par elektrību + 450 eiro par remontu un filtriem = 2 460 eiro. Āra variantam viņš pieskaitīja 180 eiro – balkona veļas žāvētāja, auklu, stiprinājumu un vairāku uz grīdas novietojamu statīvu izmaksas tajā pašā laika posmā. Tātad starpība starp abām metodēm būtu 2 280 eiro par labu Edgaram, ja tiek vērtētas tikai tiešās izmaksas.

Aprēķinu tabula

Šis salīdzinājums nav mēģinājums pierādīt, ka elektriskais veļas žāvētājs noteikti ir slikts pirkums. Edgars pats atzīst, ka tas risināja ne tikai naudas jautājumu: nebija pastāvīgi jāizkar veļa, jāgaida piemēroti laikapstākļi vai jāpieblīvē telpas ar statīviem. Tomēr tieši par šo ērtību viņš vēlējās redzēt reālo cenu, kas uzkrājas gadu gaitā.

Kauņas iedzīvotājs Edgars, 40, veļas žāvētājam 8 gados iztērēja 2 460 eiro: veļas žāvēšana uz balkona būtu bijusi lētākaAttēls: Pixabay / SophiaMartin

No kā atkarīga starpība

Edgara rezultāts balstās uz vairākiem konkrētiem pieņēmumiem. Pirmais – elektrības cena 0,26 eiro par kilovatstundu. Ja ģimene elektrību būtu iegādājusies lētāk vai veļas žāvētāju biežāk ieslēgusi laikā, kad piemēro zemāku tarifu, 1 310 eiro summa samazinātos. Savukārt, ja cena būtu augstāka, tā pieaugtu.

Ne mazāk svarīga ir pašas ierīces efektivitāte un programma. Siltumsūkņa tipa veļas žāvētājs, kas tiek izmantots ar pilnu noslodzi un kura filtri tiek kopti, var patērēt mazāk elektrības nekā vecāks vai intensīvi ekspluatēts modelis. Starpību nosaka arī ciklu skaits: ģimenei, kas žāvē veļu 150 reižu gadā, astoņu gadu elektrības izmaksas būtu pavisam citādas nekā ģimenei, kas ierīci ieslēdz gandrīz katru dienu.

Lielākais pieņēmums ir tāds, ka balkons, auklas un statīvi patiešām aizstātu elektrisko veļas žāvētāju visa gada garumā. Tam nepieciešams piemērots balkons vai pagalms, pietiekami daudz vietas, iespēja pasargāt veļu no lietus un putekļiem, kā arī laiks tās izkāršanai. Ja daļu gada veļa tik un tā tiktu žāvēta telpās vai veļas mazgātavā, salīdzinājums mainītos. Rēķinot citādi – pēc cita tarifa, mazākas lietošanas intensitātes, ilgāka ierīces kalpošanas laika vai citiem āra apstākļiem – rezultāts būtu citāds.

Kas nepiekrīt

Edgara kaimiņiene, kura audzina divus mazus bērnus, šādu aprēķinu sauktu par pārāk stingru attiecībā uz veļas žāvētāju. Viņas arguments – 180 eiro par statīviem un auklām neatspoguļo visas veļas žāvēšanas ārā izmaksas. Lietainā vai aukstā sezonā veļa var žūt vairākas dienas, tā ir jāpārnes telpās, bet mazā dzīvoklī statīvi aizņem dzīvojamo telpu. Viņa arī atgādina, ka veļas žāvētājs ātri sagatavo gultasveļu un dvieļus, bet šo ieguvumu precīzi novērtēt eiro izteiksmē nav iespējams.

Sadzīves tehnikas meistars iebilstu citā jautājumā: 450 eiro remontam un filtriem vienam veļas žāvētājam var būt gan reāla, gan pārāk liela summa atkarībā no modeļa un apkopes. Viņaprāt, regulāri iztīrīts pūku filtrs un pienācīgi kopta ierīce var ilgāk darboties bez nopietnām izmaksām. Tomēr viņš piekrīt, ka pēc vairākiem intensīvas lietošanas gadiem bojājumu risks nav tikai teorētisks un ar pirkuma cenas salīdzināšanu vien nepietiek.

Bet vai jūs rēķinājāt? Uzrakstiet savus skaitļus komentāros.