Elektrības rēķins pieaug, pat neko neieslēdzot: jāpārbauda trīs ierīces

„Bet mēs taču neko papildus neieslēdzām.“ Šāda doma bieži nāk prātā, atverot elektrības rēķinu, kas izskatās lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Televizors vakarā ir tas pats, veļas mašīna tiek darbināta kā parasti, mājās nav parādījies ne jauns dators, ne sildītājs, tomēr skaitītājs griežas tā, it kā dzīve aiz sienām noritētu daudz intensīvāk.

Visbiežāk vainīgā nav viena īslaicīgi ieslēgta ierīce. Daudz vairāk maksā tās, kas darbojas klusi un ilgstoši: uztur temperatūru, silda ūdeni vai mēģina kompensēt slikti funkcionējošu sistēmu. Tās neprasa mūsu uzmanību, tāpēc par tām atceramies tikai tad, kad rēķins nepatīkami atgādina par sevi.

Pirms meklēt sarežģītus bojājumus vai aizdomāties par neprecīzu skaitītāju, vērts mierīgi apskatīt trīs mājsaimniecības ierīces. Tieši tās var patērēt elektrību arī tad, kad šķiet, ka mājās visi dzīvo ierastā, taupīgā ritmā.

Ledusskapis ir viena no retajām ierīcēm, kurai mēs nevaram vienkārši pateikt: „Atpūties līdz rītam.“ Tas darbojas visu diennakti, glabā pārtiku un ieslēdzas tik reižu, cik nepieciešams iestatītās temperatūras uzturēšanai. Tāpēc tā enerģijas patēriņš bieži paliek nepamanīts – tas taču virtuvē stāv jau sen, un šķiet, ka ieradumi nav mainījušies.

Tomēr ledusskapim var nākties strādāt daudz intensīvāk nekā iepriekš. Varbūt durvju blīve vairs cieši nepieguļ, varbūt iekšpusē ir pārāk daudz produktu un gaiss vairs necirkulē, vai arī pie aizmugurējās sienas ir sakrājušies putekļi, kas traucē izkliedēt siltumu. Dažreiz pietiek ar to, ka durvis paliek pavisam nedaudz pusvirus vai ierīce atrodas pie siltuma avota, un kompresors sāk ieslēgties biežāk.

Cilvēks to var pamanīt ne tikai pēc rēķina. Ledusskapis var ilgāk dūkt, tā sāni var būt neparasti karsti, bet produkti plauktos – pārāk auksti vai, gluži pretēji, nepietiekami atdzesēti. Senioram šāda skaņa dažkārt kļūst vienkārši par ierastu virtuves fonu, ģimenei ar bērniem – par vēl vienu nepamanāmu sadzīves troksni, tomēr nepārtraukti strādājoša ierīce galu galā atgādina par sevi eiro izteiksmē.

Ūdens sildītājs patērē elektrību tad, kad jūs to pat neredzat

Elektriskais ūdens sildītājs bieži paslēpjas vannas istabā, pieliekamajā vai katlu telpā, tāpēc par tā darbību ir viegli aizmirst. Karstais ūdens no krāna tek kā vienmēr, un šķiet, ka par to vairs nav jādomā. Tomēr boileris ne tikai uzsilda ūdeni pēc dušas – tas nepārtraukti cenšas uzturēt uzkrātā ūdens temperatūru.

Ja ierīces termostats ir iestatīts augstu, ja karstais ūdens tiek izmantots intensīvāk vai siltums no tvertnes zūd ātrāk, sildelements ieslēgsies biežāk. Lielāku patēriņu var izraisīt arī ūdens sildītāja stāvoklis, īpaši tad, ja tas tiek izmantots jau vairākus gadus. Cilvēks bieži redz tikai rezultātu – siltu dušu, taču neredz daudzās īsās ieslēgšanās reizes visas diennakts laikā.

Šeit sastopas divas saprotamas puses. Ģimenei ir svarīgi, lai no rīta vairākiem cilvēkiem nepietrūktu karstā ūdens un taupīšana nepārvērstos aukstā dušā pēdējam, kurš gatavojas. No otras puses, ļoti augstas temperatūras uzturēšana tikai ieraduma dēļ nav tas pats, kas rūpēties par komfortu: jo lielāka starpība starp ūdens un apkārtējās vides temperatūru ir jāuztur, jo vairāk darba jāveic ierīcei.

Elektrības rēķins pieaug, pat neko neieslēdzot: jāpārbauda trīs ierīcesAttēls: Pixabay / Engin_Akyurt

Grīdas vai vannas istabas apsilde var darboties nemanāmi

Trešā ierīce, kuru vērts pārbaudīt, ir elektriskā grīdas apsilde, vannas istabas apsildes paklājiņš vai cits lokāls elektriskais sildītājs. Tas ir īpaši viltīgs tāpēc, ka darbojas klusi. Nav ventilatora skaņas, nav spilgtas lampiņas, bet siltas flīzes zem kājām šķiet tik mazs ikdienas prieks, ka retais to saista ar lielāku mēneša rēķinu.

Problēma rodas, kad apsilde tiek atstāta ieslēgta visu laiku vai tās vadība neatbilst faktiskajam ģimenes ritmam. Vannas istaba var tikt apsildīta dienā, kad visi ir darbā un skolā, vai naktī, kad siltumu neviens nejūt. Ja termostats ir iestatīts pārāk augstu vai darbojas ne tā, kā paredzēts, apsilde var ieslēgties biežāk, nekā īpašnieks iedomājas.

Īrniekiem tā ir īpaši neērta situācija: apsildes sistēma jau bija mājoklī, bet rēķins pienāk uz viņu vārda. Savukārt mājokļa īpašniekam ne vienmēr ir skaidrs, kā iedzīvotāji izmanto iestatījumus. Tāpēc labāk nav minēt un vainot citam citu, bet gan apskatīties, kāda temperatūra ir izvēlēta, kad apsilde darbojas un vai tā patiešām ir nepieciešama visās stundās.

Nevis minēt, bet dažas dienas vērot

Sākt vērts ar vienkāršām lietām: pārbaudīt ledusskapja durvju blīvējumu un tīrību ap tā aizmugurējo daļu, apskatīties ūdens sildītāja temperatūras iestatījumus, bet grīdas apsildei izvērtēt taimeri un termostatu. Nav uzreiz viss jāizslēdz un jādzīvo neērti. Daudz lietderīgāk ir saprast, kad ierīce patiešām ir nepieciešama un kad tā silda, dzesē vai uztur temperatūru tikai tāpēc, ka pirms gada tā tika iestatīta.

Ja mājās ir iespēja vērot patēriņu lietotnē vai pēc skaitītāja rādījumiem, dažu dienu salīdzinājums var daudz ko atklāt. Vienā dienā var apzināti mainīt vienas ierīces režīmu, bet nākamajā to atjaunot ierastajā stāvoklī un paskatīties, vai atšķirība ir redzama. Tas nav laboratorijas pētījums, tomēr tas palīdz atteikties no minējumiem un saprast, kur pazūd elektrība.

Ja ierīce uzvedas neparasti – sakarst, skaļi un nepārtraukti darbojas, neuztur temperatūru vai rada bažas par drošību, labāk nemēģināt to izjaukt pašiem. Šādā gadījumā visprātīgāk ir vērsties pie kvalificēta meistara. Dažkārt salabota blīve, nomainīts termostats vai skaidrāk izveidots darbības grafiks dod vairāk labuma nekā vēl viens mēģinājums taupīt, izslēdzot gaismu istabā.

Elektrības rēķins reti pieaug tikai viena nepārdomāta vakara dēļ. Biežāk to palielina klusie mājas ieradumi un ierīces, kurām esam ļāvuši darboties nemanāmi. Kad saproti, kas mājās darbojas visu diennakti, taupīšana kļūst nevis par atteikšanos no ērtas dzīves, bet par vienkāršu lēmumu neļaut elektrībai darboties bez vajadzības.