Zeme strauji maina savu formu, un zinātnieki jau zina, kāpēc tas sākās

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Zeme ir stingra un nemainīga. Kalni stāv savās vietās, okeāni ieskauj kontinentus, bet dienu no dienas planēta griežas tā, kā vienmēr ir griezusies. Tomēr jauni zinātnieku dati liecina par kaut ko daudz dīvaināku: Zeme ne tikai sasilst, bet arī fiziski maina savu līdzsvaru, rotācijas ritmu un pat formu.

Tas nenozīmē, ka rīt pamodīsimies uz „citas“ planētas. Pārmaiņas cilvēka acij ir ļoti mazas, taču ģeofiziķiem tās ir pietiekami skaidras, lai varētu runāt par reālu planētas masas pārdali. Citiem vārdiem sakot, ūdens, ledus un pazemes resursi pārvietojas tik intensīvi, ka tas jau ietekmē pašu Zemes mehāniku.

Planēta nav tik stabila, kā šķiet

Zeme nav ideāli apaļa. Tā ir nedaudz saplacināta pie poliem un platāka pie ekvatora, jo griežas ap savu asi. Tomēr šis līdzsvars nav mūžīgs. Kad milzīgi ledus daudzumi kūst Grenlandē, Antarktīdā un kalnu ledājos, ūdens nonāk okeānos, bet planētas masa pārdalās.

NASA atbalstīti pētījumi liecina, ka kūstošais ledus, pazemes ūdens krājumu samazināšanās un jūras līmeņa celšanās jau ietekmē Zemes rotācijas asi un dienas garumu. Aptuveni 120 gadu laikā planētas rotācijas ass ir nobīdījusies par aptuveni 10 metriem, un zinātnieki apgalvo, ka lielu daļu šo svārstību var izskaidrot tieši ar ūdens un ledus masas izmaiņām uz Zemes virsmas.

Izklausās pēc detaļas, kas rūp tikai laboratorijām, taču patiesībā tā ir zīme, ka cilvēka darbība un klimata pārmaiņas jau skar ne tikai laikapstākļus, ledājus vai jūras piekrastes. Tās ietekmē pat to, kā planēta griežas.

Kāpēc kūstošā ledus dēļ Zeme maina formu?

Vienkāršs piemērs būtu slidotājs uz ledus. Kad viņš piespiež rokas pie ķermeņa, viņš griežas ātrāk. Kad viņš izstiepj rokas uz sāniem, rotācijas ātrums palēninās. Līdzīgs princips attiecas arī uz Zemi: kad masa no poliem pārvietojas tuvāk ekvatoram, mainās planētas rotācijas līdzsvars.

Ledājiem kūstot, ūdens izplatās pa pasaules okeāniem. Daļa masas, kas iepriekš bija uzkrāta tuvāk poliem, nonāk citur. Tas ir ļoti lēns un smalks process, taču, runājot par triljoniem tonnu ūdens, pat „smalks“ kļūst nozīmīgs. Zinātnieki novēro, ka šādas masas pārdales dēļ Zemes rotācija var nedaudz palēnināties, bet dienas garums – tikko pamanāmi palielināties.

Saskaņā ar NASA datiem kopš 2000. gada dienas pagarināšanās, kas saistīta ar ledus un pazemes ūdens izmaiņām, sasniedz aptuveni 1,33 milisekundes gadsimtā. Cilvēkam tas ir pilnīgi nepamanāms, taču precīzai navigācijai, satelītiem, GPS sistēmām un globālai laika skaitīšanai šādām izmaiņām jau ir nozīme.

Arī pazemes ūdens izsit planētu no līdzsvara

Daudzi, izdzirdot par Zemes formas izmaiņām, vispirms iedomājas ledājus. Taču zinātnieki uzsver arī citu, mazāk redzamu iemeslu – pazemes ūdens izsīkšanu. Kad cilvēki lauksaimniecības, pilsētu vai rūpniecības vajadzībām izsūknē milzīgus ūdens daudzumus no pazemes slāņiem, šis ūdens galu galā nonāk upēs, jūrās un okeānos.

Tas nozīmē, ka masa atkal pārdalās. Ūdens, kas tūkstošiem gadu bija uzkrāts pazemē vienā vietā, aizplūst citur. Atsevišķam cilvēkam tas var šķist kā piliens jūrā, taču globālā mērogā runa ir par tādu daudzumu, kas jau ir redzams planētas kustības mērījumos.

Pētījumos minēts, ka aptuveni 90 procentus atkārtotu Zemes ass svārstību ilgā laika posmā var izskaidrot ar ledāju, ledus segu, pazemes ūdens un jūras līmeņa izmaiņām. Tas nenozīmē, ka Zemes iekšienē nenotiek citi procesi, tomēr uz virsmas notiekošās pārmaiņas izrādījās daudz svarīgākas, nekā daudzi varēja iedomāties.

Vai tas ir bīstami parastam cilvēkam?

Ikdienā mēs šīs pārmaiņas nejutīsim. Diena nepagarināsies tā, lai būtu jāmaina pulkstenis, un Zemes forma nemainīsies tā, lai mēs to redzētu ar neapbruņotu aci. Tomēr satraukumu rada nevis pats milisekunžu skaits. Satraukumu rada tas, ka planēta reaģē uz procesiem, kurus mēs ilgi uzskatījām tikai par „vides problēmu“.

Kad kūst ledāji, ceļas jūras līmenis. Kad izsīkst pazemes ūdens, mainās ne tikai vietējās ekosistēmas, bet arī kopējais planētas masas sadalījums. Kad klimata sistēma iziet no līdzsvara, sekas skar ne tikai laikapstākļu prognozes vai karstuma rekordus. Tās ierakstās pašā Zemes fizikā.

Zinātnieki arī brīdina, ka, ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas turpinās palielināties, klimata pārmaiņu ietekme uz Zemes dienas garuma palielināšanos var kļūt vēl izteiktāka. Dažos scenārijos šī ietekme līdz gadsimta beigām varētu pat pārsniegt Mēness paisuma un bēguma ietekmi, kas miljardiem gadu ir bijis galvenais dabiskais Zemes rotācijas palēnināšanās cēlonis.

Dīvainākais ir tas, ka viss sākās klusi

Šajā stāstā visvairāk pārsteidz nevis tas, ka Zeme mainās. Planēta vienmēr ir mainījusies. Pārsteidz tas, ka daļu šo pārmaiņu šodien var saistīt ar lietām, kas notiek mūsu acu priekšā: kūstošiem ledājiem, izsūknētu pazemes ūdeni, augošiem okeāniem un sasilstošu atmosfēru.

Zeme nesabrūk un neapstājas, taču tā sūta ļoti skaidru signālu. Procesi, kas iepriekš šķita tāli un lēni, jau ietekmē pat planētas rotāciju. Tas nozīmē, ka klimata pārmaiņas vairs nav tikai nākotnes problēma vai skaists teikums ziņojumos. Tās jau ir mainījušas to, kā mūsu planēta pārvietojas telpā.

Un tieši tas visvairāk liek apstāties: cilvēks ir tik mazs salīdzinājumā ar Zemi, tomēr viņa rīcība jau ir redzama pat planētas ass svārstībās.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!