Pagājuši 25 gadi – un jau drīkst apbedīt virsū? Lietuvas likumi paredz svarīgu nosacījumu, par kuru daudzi nezina

Ģimenes kapavietā ir apbedīti vecāki, vecvecāki vai laulātais, un pēc daudziem gadiem ģimeni piemeklē vēl viens zaudējums. Dabiski rodas jautājums – vai jauno mirušo drīkst apbedīt tajā pašā vietā? Lietuvā bieži dzirdams ļoti vienkāršs noteikums: „ja ir pagājuši 25 gadi, drīkst“. Tomēr juridiski viss ir nedaudz sarežģītāk, jo kapavieta un kaps nav viens un tas pats, bet slavenie 25 gadi nav automātiska atļauja sākt apbedīšanas darbus.

Saskaņā ar Lietuvā spēkā esošajiem Kapu kopšanas noteikumiem cilvēka mirstīgās atliekas atkārtoti apbedīt kapā, kurā jau ir apbedīts cilvēks, drīkst tikai pēc tā dēvētā kapa miera perioda beigām. Šis periods nedrīkst būt īsāks par 25 gadiem, taču konkrētajos kapos tas var būt arī ilgāks. Tā ilgums ir saistīts ar vietējās augsnes īpašībām un citiem tiesību aktos paredzētiem apstākļiem.

Tāpēc nepietiek tikai paskatīties uz piemineklī iegravēto nāves datumu un pašam saskaitīt 25 gadus. Pirms plānot apbedīšanu jau izmantotā kapa vietā, jāvēršas pie personām, kas veic kapu administrēšanu, un jānoskaidro, kāds miera periods ir noteikts konkrētajos kapos un vai konkrētajā vietā atkārtota apbedīšana vispār ir iespējama.

Kapavieta un kaps nav viens un tas pats, tāpēc 25 gadi dažkārt nav jāgaida

Šeit slēpjas svarīgākā noteikuma daļa. Ikdienas valodā cilvēki bieži saka „apbedīsim tajā pašā kapā“, lai gan patiesībā domā to pašu ģimenes kapavietu.

Kapavieta var būt paredzēta vairākiem kapiem. Piemēram, ģimenes kapavietā jau var būt apbedīts viens cilvēks, taču viņam blakus kapavietas robežās vēl var būt likumīgi paredzēta vieta otram kapam. Šādā gadījumā jaunais kaps tiek veidots blakus, nevis atrakts iepriekš izmantotais kaps.

Spēkā esošie Kapu kopšanas noteikumi paredz, ka esošajā kapavietā jaunu kapu var veidot tad, ja kapavietai ir skaidras, apzīmētas robežas. Ja apbedīšanai nepieciešams mainīt kapavietas robežas, to drīkst darīt tikai tādā apjomā, kas nepieciešams apbedīšanai, ja šādas izmaiņas pieļauj kapu plāns un tās atļauj persona, kas izsniedz apbedīšanas atļauju.

Tātad, ja pēc pirmā cilvēka apbedīšanas ģimenes kapavietā ir palikusi brīva vieta citam atsevišķam kapam, nav jāgaida, līdz pirmajam kapam apritēs 25 gadi. Jauno cilvēku var apbedīt citā kapa vietā, ja to pieļauj kapavietas izmērs, kapu plāns un tiek izsniegta nepieciešamā atļauja.

Pavisam cita situācija ir tad, ja zārku vēlas apbedīt tieši tur, kur jau atrodas iepriekšējā cilvēka mirstīgās atliekas. Tad sāk piemērot kapa miera perioda noteikumu.

Tāpēc pirms bērēm ir ļoti svarīgi kapu uzraugam pateikt nevis tikai „mums ir ģimenes kaps“, bet precīzi noskaidrot, kurā kapavietas daļā plānots apbedīt.

25 gadi – minimums, nevis universāla garantija

Visbiežāk minētais 25 gadu slieksnis nav radies nejauši. Kapa miera periods tiek saprasts kā laiks, kura laikā nekremētas cilvēka mirstīgās atliekas sadalās līdz kauliem. Tiesību aktos noteikts, ka šāds periods nedrīkst būt īsāks par 25 gadiem. Tā konkrētais ilgums var būt atkarīgs no kapu augsnes īpašībām un citiem noteiktiem apstākļiem.

Tātad iedomāsimies vienkāršu situāciju. Cilvēks ir apbedīts 2000. gadā, bet 2026. gadā ģimene vēlas tajā pašā kapa vietā apbedīt citu ģimenes locekli. Ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, tāpēc pirmais nosacījums no pirmā acu uzmetiena šķiet izpildīts. Tomēr galīgā atbilde tik un tā jāsniedz nevis ģimenes loceklim un nevis apbedīšanas pakalpojumu uzņēmumam, bet administrācijai, kas darbojas, pamatojoties uz konkrēto kapu datiem, vai personai, kas izsniedz apbedīšanas atļauju.

Ja konkrētajos kapos ir noteikts 25 gadu miera periods un tas ir beidzies, atkārtota apbedīšana var tikt atļauta. Ja noteikts ilgāks periods, jāgaida tā beigas.

Tāpēc praksē drošākais noteikums skan nevis „pēc 25 gadiem drīkst“, bet gan šādi: tajā pašā kapā drīkst apbedīt tikai pēc konkrētajam kapam piemērojamā miera perioda beigām un pēc apbedīšanas atļaujas saņemšanas.

Starp citu, kapa bedrei, kurā tiek apbedītas nekremētas cilvēka mirstīgās atliekas, noteikts vismaz 2 metru dziļums. Kremētām mirstīgajām atliekām ar urnu, kapsulu vai tās izbārstot kapa bedrē, noteikts vismaz 1 metra dziļums.

Kapa miera periodsAttēls: Ilustratīvs attēls

Uz urnām attiecas cits noteikums

Vēl vairāk neskaidrību rodas, runājot par kremētām mirstīgajām atliekām.

Pašlaik spēkā esošajos Kapu kopšanas noteikumos skaidri norādīts, ka cilvēka mirstīgās atliekas atkārtoti apbedīt kapā, kurā jau ir apbedītas kremētas cilvēka mirstīgās atliekas, nedrīkst.

Tas nenozīmē, ka ģimenes kapavietā, kur jau atrodas urna, vispār vairs neko nedrīkst apbedīt. Ir jānošķir konkrētais kaps no visas kapavietas. Ja kapavietā ir cita likumīgi veidojama kapa vieta un kapu plāns to pieļauj, jautājums tiek vērtēts atbilstoši konkrētajai situācijai.

Tāpēc ģimenei, kurā daļa cilvēku ir apbedīti zārkos, bet daļa kremēti, vēl jo svarīgāk ir pirms darbu pasūtīšanas vispirms vērsties pie kapu uzrauga. Patvaļīgi izlemt, kur tiks rakta kapa bedre, nedrīkst.

Kas notiek ar vecām, daudzus gadus nekoptām kapavietām?

Šeit ir spēkā vēl stingrāks noteikums, ko nevajadzētu jaukt ar ģimenes koptas kapavietas atkārtotu izmantošanu.

Lietuvas Republikas Likums par cilvēku mirstīgo atlieku apbedīšanu paredz, ka nekoptā kapavietā mirstīgās atliekas drīkst apbedīt tikai pēc vismaz 25 gadiem pēc kapa miera perioda beigām un saņemot atļauju.

Tas ir pavisam cits aprēķins.

Ja konkrētajā vietā kapa miera periods ir 25 gadi, tas nenozīmē, ka pēc 25 gadiem pamestu kapavietu jau drīkst piešķirt citam cilvēkam. Nekoptas kapavietas gadījumā tiesību akts prasa vēl vismaz 25 gadus pēc miera perioda beigām.

Turklāt kapavieta vispirms ir oficiāli jāatzīst par nekoptu saskaņā ar noteikto procedūru. Tas nenotiek automātiski tikai tāpēc, ka kaps kādu laiku nav apmeklēts vai uz tā izaugusi zāle. Kad tiek piešķirtas tiesības kopt šādu kapavietu un vēlāk tajā atļauts apbedīt, ir jāsaglabā esošais piemineklis, ja tāds ir, un uz tā esošie uzraksti par iepriekš kapavietā apbedītajiem cilvēkiem.

Tāpēc vecs, pamests kaps nav „brīva vieta“, ko vienkārši var izvēlēties jaunai apbedīšanai.

Kas patiesībā izlemj, vai ģimenes kapavietā drīkst apbedīt?

Ar tuvinieku savstarpēju vienošanos vien nepietiek. Apbedīšanai kapos ir nepieciešama atļauja, bet pati kārtība ir detalizēta arī pašvaldību noteiktajos noteikumos.

Svarīga ir arī par kapavietas kopšanu atbildīgā persona. Kapu dokumentos tiek reģistrēts, kurš ir atbildīgs par konkrētās kapavietas kopšanu, un pašvaldību noteikumos parasti paredzēts, ka citus mirušos ģimenes kapavietā drīkst apbedīt ar šīs personas piekrišanu.

Tāpēc praksē tuviniekiem vispirms vajadzētu vērsties pie konkrēto kapu uzrauga vai pašvaldībā un sniegt informāciju par kapavietu. Tur tiek pārbaudīts apbedījumu reģistrs, iepriekšējās apbedīšanas datums, kapavietas robežas, atbildīgā persona un tas, vai plānotajā vietā drīkst veidot jaunu kapu vai veikt atkārtotu apbedīšanu.

Šo soli ir vērts veikt vēl pirms galīgās vienošanās ar kapu racējiem vai lēmuma pieņemšanas par to, kur tieši notiks apbedīšana. Dažkārt ģimenei šķiet, ka blakus piemineklim vietas pietiek, taču saskaņā ar oficiālajām kapavietas robežām vai kapu plānu jauns kaps tur neietilpst.

Vienkāršākais noteikums, ko vērts atcerēties

Ja runājam par to pašu ģimenes kapavietu, atbilde ne vienmēr ir „jāgaida 25 gadi“. Ja tajā ir brīva vieta atsevišķam jaunam kapam un kapu dokumenti un plāns ļauj to veidot, tur var apbedīt, negaidot iepriekšējā kapa miera perioda beigas.

Taču, ja vēlas apbedīt tieši tajā pašā kapā, kur jau apbedītas nekremētas cilvēka mirstīgās atliekas, atkārtota apbedīšana ir iespējama tikai pēc kapa miera perioda beigām. Tas nedrīkst būt īsāks par 25 gadiem, taču konkrētajā vietā var būt noteikts arī ilgāks periods.

Tātad tautā lietotā frāze „pēc 25 gadiem drīkst apbedīt virsū“ ir pārāk vienkāršota.

Pareizāk būtu teikt: 25 gadi ir mazākais iespējamais kapa miera periods, bet galīgā atbilde par to, vai konkrētajā kapā jau drīkst veikt atkārtotu apbedīšanu, jāsaņem no personām, kas administrē kapus.

Un tieši šo pārbaudi ir vērts veikt vispirms – nevis tad, kad bēru diena jau ir ieplānota, bet uzreiz, tiklīdz tiek pieņemts lēmums, ka mirušo vēlas apbedīt ģimenes kapavietā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!