Jūs griežat vistu uz dēlīša, bet baktērijas paliek ne tikai tur: virtuvē tiek aizmirstas šīs vietas

Vistu vakariņām pagatavojam ātri: izņemam no iepakojuma, pārliekam uz dēlīša, sagriežam, ar roku atbīdām no sejas matus, atgriežam krānu un steidzamies tālāk. Šķiet, ka bīstamākā vieta šajā stāstā ir griešanas dēlītis. To taču nomazgājam – tātad virtuve atkal ir tīra.

Tomēr jēla vista atstāj ne tikai redzamu, mitru pēdu uz dēlīša. Tās sula un virsmas, kurām pieskārušās netīras rokas, var nonākt līdz ledusskapja rokturim, maisītājam, skapīšu durtiņām vai pat telefonam, ko paceļam, lai izlasītu recepti. Tieši tāpēc pēc ēdiena gatavošanas reizēm paliek nepatīkama sajūta: visu it kā sakārtoji, bet vai tiešām noslaucīji to, ko vajadzēja?

Lielākā problēma ir tā, ka baktērijas mēs neredzam. Uz darba virsmas nepaliek brīdinājuma zīme, bet uz maisītāja roktura – nekādi netīrumi, kas liktu uzreiz paņemt lupatiņu. Tāpēc virtuvē bieži tīrām tur, kur tas ir acīmredzami, un izlaižam vietas, kurām tajā pašā minūtē pieskārāmies ar rokām.

Viss sākas ar vienu steidzīgu kustību

Griežot jēlu vistu, rokas neizbēgami saskaras ar iepakojumu, gaļu vai tās sulu. Tad jāatver atkritumu tvertne, jāatgriež ūdens, jāpaņem sāls, jāatrod nazis vai jāpastumj malā trauks. Katra šāda darbība šķiet nenozīmīga, tomēr virtuvē pietiek ar dažām minūtēm, lai netīrumi pārceļotu uz bieži aizskartiem priekšmetiem.

Īpaši viegli aizmirst krāna rokturi. Cilvēks tam pieskaras vēl pirms roku nomazgāšanas, bet pēc tam, jau ar tīrām rokām, atkal aizgriež ūdeni. Ja rokturis nav notīrīts, tie paši netīrumi var atgriezties uz pirkstiem, lai gan šķita, ka visa procedūra veikta pareizi.

Līdzīgi notiek ar ledusskapja durvīm. Viens izņem vistu, cits vēl atgriežas pēc sviesta, dārzeņiem vai mērces, tāpēc rokturim pieskaras vairākas reizes. Līdzās bieži atrodas arī skapīšu rokturi, garšvielu dzirnaviņas, cepeškrāsns vadības rokturis, atkritumu tvertnes vāks un telefons, kurā atvērta recepte.

Uz dēlīša uzmanības netrūkst, bet virtuve ar to nebeidzas

Griešanas dēlītis tik un tā paliek vissvarīgākā vieta, jo uz tā jēlā vista atrodas visilgāk. Tas rūpīgi jānomazgā ar karstu ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekli, neaprobežojoties ar īsu noskalošanu zem krāna. To pašu vērts izdarīt ar nazi un trauku, kurā tika ievietota gaļa, pirms tos izmanto dārzeņiem, maizei vai jau pagatavotam ēdienam.

Tomēr daudzi aizmirst darba virsmu ap dēlīti. Vistas sula var notecēt no iepakojuma malas, nokļūt zem trauka vai tikt pārnesta ar mitru pirkstu, kad no dēlīša tiek novākti gabaliņi. Ja uz tās pašas darba virsmas vēlāk tiek griezti salāti vai novietots gatavs ēdiens, ar vien sakoptu izskatu vairs nepietiek.

Vēl viena izplatīta kļūda – steigā nomazgāt dēlīti, bet virtuves dvieli atstāt to pašu. Ar to bieži noslauka rokas, nosusina ūdeni no darba virsmas vai paņem karstu katlu. Ja dvielis ir saskāries ar netīrām rokām vai virsmu, tas var kļūt par priekšmetu, kas baktērijas iznēsā tālāk pa virtuvi.

Jūs griežat vistu uz dēlīša, bet baktērijas paliek ne tikai tur: virtuvē tiek aizmirstas šīs vietasAttēls: Pexels / alleksana

Kāpēc ģimenei tas kļūst par lielāku rūpju avotu nekā vienam cilvēkam

Vienam pieaugušajam ir vieglāk kontrolēt savus paradumus: viņš zina, kam pieskāries, un var mierīgi visu notīrīt. Taču ģimenē virtuve reti ir viena cilvēka teritorija. Kamēr viens gatavo vakariņas, bērns var atnākt padzerties, cits ģimenes loceklis paņemt no ledusskapja augli, bet kāds vienkārši pārvietot uz galda atstāto telefonu.

Mazi bērni bieži pieskaras visam, kas atrodas viņu acu līmenī – skapīšu rokturiem, atkritumu tvertnei, darba virsmas malai. Senioriem vai cilvēkiem, kuru organisms ir jutīgāks, saindēšanās ar pārtiku var būt smagāka pieredze nekā īslaicīgs diskomforts. Tāpēc šeit nav runa par pārspīlētām bailēm vai sterilu virtuvi, bet gan par vienkāršu ķēdes pārraušanu, pirms tā vēl sākusies.

Ir arī otra puse: vakarā atgriežoties no darba, neviens nevēlas virtuvē veikt ģenerāltīrīšanu tikai dažu vistas gabaliņu dēļ. Cilvēku nogurdina nevis pati mazgāšana, bet sajūta, ka pēc katras gatavošanas reizes jāatceras desmit dažādas vietas. Tāpēc visvairāk palīdz nevis perfekta disciplīna, bet skaidra, īsa rutīna, kas ar laiku kļūst automātiska.

Pietiek ar dažām minūtēm, ja zināt, ko tīrīt

Par tīrību visērtāk padomāt vēl pirms iepakojuma atvēršanas. Uz darba virsmas atstājiet tikai to, kas nepieciešams, bet telefonu, garšvielas un tīros traukus novietojiet tālāk no darba vietas. Jēlo vistu turiet atsevišķi no produktiem, kurus ēdīs bez turpmākas karsēšanas, piemēram, salātiem, augļiem vai maizes.

Pabeidzot griešanu, vispirms sakārtojiet iepakojumu un netīros piederumus, pēc tam nomazgājiet rokas ar ziepēm. Pēc tam vērts notīrīt ne tikai dēlīti un darba virsmu, bet arī tās vietas, kurām noteikti pieskārāties: krānu, ledusskapja rokturi, skapīša vai cepeškrāsns rokturi, atkritumu tvertnes vāku. Ja gatavošanas laikā izmantojāt telefonu, tā ekrānam un vāciņam arī noderēs tīrīšanas līdzeklis, kas piemērots drošām virsmām.

Virtuves dvieli labāk neizmantot kā universālu glābēju visam pēc kārtas. Pēc darba ar jēlu gaļu drošāk vienreizējiem netīrumiem paņemt papīra dvieli, bet daudzkārt lietojamo drānu nomainīt pret tīru un vēlāk izmazgāt. Un vēl viens ieradums, kas sniedz mieru: vistu kārtīgi izcepiet, bet gatavo ēdienu lieciet uz tīra šķīvja, nevis tajā, kur tā gulēja jēla.

Virtuves tīrība nav saistīta ar spriedzi vai mēģinājumu kontrolēt katru neredzamo mikrobu. Tā sākas ar vienkāršu domu: ja roka pieskārās jēlai vistai, tā, visticamāk, pieskārās arī kaut kam citam. Kad atceramies ne tikai dēlīti, vakariņas kļūst drošākas bez lielām pūlēm – un pie galda mierīgāk jūtas visi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!