Uz ēdiena pamanījāt pelējumu? Šie produkti nekavējoties jāizmet

Pelējums uz ēdiena bieži izskatās pēc sīkuma. Mazs zaļgans punktiņš uz maizes stūra, balts pūkums uz ievārījuma virsmas vai tikko pamanāms plankums uz siera. Pirmā doma daudziem ir vienkārša: nogriezīšu, nokasīšu, noņemšu virskārtu, un viss būs labi. Taču ar pelējumu virtuvē viss nav tik vienkārši.

Redzamais plankums bieži ir tikai virsma. Pelējumam var būt neredzamas „saknītes“, kas iespiežas dziļāk ēdienā, īpaši, ja produkts ir mīksts, mitrs vai irdens. Daži pelējumi var izstrādāt toksīnus, tāpēc jautājums nav tikai par garšu vai izskatu. Dažkārt šāda taupīšana beidzas nevis ar ietaupītiem eiro, bet gan ar kuņģa problēmām.

Kāpēc nepietiek pelējumu vienkārši nokasīt?

Pelējumam patīk mitrums. Jo produkts ir mīkstāks un ūdeņaināks, jo vieglāk pelējums izplatās dziļāk. Uz virsmas jūs varat redzēt tikai mazu punktiņu, bet iekšpusē jau var būt sākušies procesi, kurus ar acīm neredzēsiet. Tieši tāpēc viens sapelējis maizes stūris nenozīmē, ka pārējā šķēle vai viss klaips ir drošs.

ASV pārtikas drošības speciālisti skaidro, ka redzamā pelējuma daļa bieži vien nav visa problēma: dažos pārtikas produktos tas var būt izplatījies dziļāk, nekā izskatās no ārpuses. Īpaši uzmanīgi jāizturas pret mīkstiem, porainiem un mitriem produktiem, jo tajos pelējums izplatās vieglāk.

Tāpēc noteikums ir vienkāršs: ja produkts ir mīksts, slapjš, irdens vai jau gatavs ēšanai, pelējumu labāk neuzskatīt par „vietēju bojājumu“. Šādos gadījumos visdrošāk ir izmest visu produktu.

Produkti, kas jāizmet nekavējoties

Vispirms – maize un konditorejas izstrādājumi. Pat ja pelējums redzams tikai uz vienas šķēles, viss klaips var būt piesārņots. Maize ir poraina, tāpēc pelējuma pavedieni var nemanāmi izplatīties pa mīkstumu. Tas pats attiecas uz smalkmaizītēm, pīrāgiem, lavašu, tortiljām un citiem mīkstiem konditorejas izstrādājumiem. Ar stūra nogriešanu nepietiek.

Nekavējoties jāizmet arī mīkstie piena produkti: biezpiens, jogurts, skābais krējums, kausējamais siers, krēmsiers, rikota, maskarpone, mīkstie sieri. Ja uz tiem parādījies pelējums, labāk nemēģināt glābt visu trauciņu vai iepakojumu. Šādos produktos ir daudz mitruma, tāpēc pelējums var būt izplatījies plašāk, nekā redzat.

Ļoti uzmanīgi jāizturas arī pret ievārījumu, džemu, mērcēm, konservētiem produktiem un smēriņiem. Vecais ieradums „noņemt pelējumu no virspuses“ nav labs risinājums. Ja burciņā parādījies pelējums, produktu labāk izmest. Tas ir īpaši svarīgi, ja runājam par mājās gatavotiem ievārījumiem, mērcēm vai produktiem, kas ilgāku laiku stāvējuši atvērti ledusskapī.

Jāizmet arī sapelējuši termiski apstrādāti ēdieni: zupas, sautējumi, makaroni, rīsi, putras, gaļas ēdieni, salāti ar majonēzi, vārīti kartupeļi vai pārpalikumi trauciņā. Ja ēdiens jau bija pagatavots un pēc dažām dienām ledusskapī uz tā parādījies pelējums, to nav vērts atjaunot. Šādos pārpalikumos bieži ir pietiekami daudz mitruma un uzturvielu, lai bojāšanās strauji izplatītos.

Mīkstie augļi un dārzeņi arī ietilpst riska grupā. Sapelējušas zemenes, avenes, persikus, tomātus, gurķus, plūmes vai vīnogas labāk izmest. Ja vienā ogu kastītē sapelējušas vairākas ogas, pārējās rūpīgi jāpārbauda, bet blakus esošās mīkstās vai bojātās ogas arī jāizņem. Pelējums ogās izplatās īpaši ātri.

Ko dažkārt vēl var izglābt?

Ne viss, uz kā parādās pelējums, automātiski jāmet atkritumu tvertnē. Ir vairāki produkti, kuros pelējums parasti neiespiežas tik dziļi, jo tie ir cieti un blīvi. Piemēram, cieto sieru var mēģināt saglabāt, ja pelējums ir tikai nelielā vietā. Šādā gadījumā jānogriež vismaz aptuveni 2,5 cm ap sapelējušo vietu un zem tās, cenšoties, lai nazis nepieskartos pašam pelējumam. Atlikušo daļu vajadzētu ietīt tīrā iepakojumā.

Līdzīgi var rīkoties ar cietiem dārzeņiem, piemēram, burkāniem, kāpostiem vai stingrākiem pipariem. Ja pelējuma plankums ir neliels, bojāto vietu var plaši izgriezt. Taču, ja dārzenis ir kļuvis mīksts, ūdeņains, gļotains vai slikti smaržo, to vairs nevajadzētu glābt.

Tomēr arī šeit ir svarīgi nepārspīlēt ar taupīšanu. Ja šaubāties, vai produkts joprojām ir drošs, labāk neriskēt. Īpaši ja mājās ir bērni, gados vecāki cilvēki, grūtnieces vai cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Kā samazināt pelējuma risku mājās?

Lielākā kļūda ir glabāt ēdienu „līdz pēdējai dienai“ un cerēt, ka ledusskapis visu izglābs. Ledusskapis palēnina bojāšanos, bet to neaptur. Tāpēc ir vērts biežāk pārskatīt plauktus, īpaši ledusskapja aizmugurējo daļu, kur produkti bieži paslēpjas un tiek aizmirsti.

Maizi labāk glabāt tā, lai tā neuzņemtu pārāk daudz mitruma. Ja klaipu nepaspējat apēst dažu dienu laikā, daļu var sasaldēt. Ogas un augļus ir vērts pāršķirot uzreiz pēc iegādes, jo viena bojāta oga var ātri sabojāt visu kastīti. Atvērtas burciņas, mērces un piena produkti jāglabā cieši noslēgti, un nedrīkst izmantot netīru karoti.

Svarīgi ir arī regulāri tīrīt ledusskapi. Ja tajā jau ir bijis sapelējis produkts, nepietiek to vienkārši izmest. Jānotīra plaukts, atvilktne vai vieta, kur tas stāvējis, jo pelējuma sporas var palikt uz virsmām un vēlāk pāriet uz citiem produktiem.

Pelējums virtuvē nav tā vieta, kur vērts spēlēt loteriju. Cieto sieru vai cietu dārzeni dažos gadījumos vēl var izglābt, bet maizei, mīkstajiem piena produktiem, ievārījumiem, termiski apstrādātiem ēdieniem, mīkstajiem augļiem un dārzeņiem bez žēlastības jānonāk atkritumu tvertnē. Dažkārt viena produkta izmešana ir lētāka un saprātīgāka nekā riskēšana ar savu veselību.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!