Degvielas uzpildes stacijā ieraudzīju dīzeļdegvielas cenu un pirmo reizi nopietni aizdomājos, vai man vēl vajag otru automašīnu
Pie degvielas uzpildes stacijas apstājos pavisam ierasti – ceļā uz mājām, ar domu ātri ieliet dīzeļdegvielu un vēl paspēt aizvest bērnu no pulciņa. Taču, paskatoties uz tablo, roka pie pistoles uz mirkli sastinga. Ne jau tāpēc, ka tvertne pēkšņi būtu kļuvusi lielāka, bet gan tāpēc, ka prātā parādījās cits skats: otra automašīna pagalmā, kuru pēdējā laikā izkustinu varbūt reizi nedēļā.
Tā nav slikta. Gluži pretēji – mazāka, ērta pilsētā, noder, kad abiem pieaugušajiem jābrauc dažādos virzienos. Taču „noder” un „reāli nepieciešama” nav viens un tas pats. Viens rēķins par dīzeļdegvielu neatbild uz visiem jautājumiem, bet dažkārt tas liek pirmo reizi tos uzdot skaļi.
Otra automašīna bieži šķiet kā miers: nav jāvienojas, kurš un kad paņems atslēgas, nav jālūdz, lai kāds aizved, nav jāmaina plāni. Taču mieram ir sava cena pat tad, kad automašīna stāv. Un tā sākas nevis ar remonta rēķinu – tā sākas tajā brīdī pie uzpildes kolonnas, kad saproti, ka katrs papildu kilometrs tagad jūtams citādi nekā agrāk.
Pagalmā stāv ne tikai automašīna, bet arī pastāvīgi izdevumi
Kamēr otra automašīna tiek izmantota katru dienu, tās esamība šķiet pašsaprotama. No rīta viens aizved bērnus, otrs dodas uz darbu, nedēļas nogalē var apciemot tuviniekus, nesaskaņojot vienu maršrutu. Taču, mainoties darbam, parādoties iespējai daļu dienu strādāt no mājām vai bērniem paaugoties, tā pati automašīna var sākt stāvēt ilgāk, nekā braukt.
Tad atklājas nepatīkams sīkums: stāvoša automašīna nemaksā nulli. Tā joprojām ir jāapdrošina, pienāk laiks tehniskajai apskatei, akumulators no stāvēšanas nekļūst jaunāks, bet riepas un nelieli bojājumi gaida savu kārtu. Tam visam pievienojas arī degviela – iespējams, tā tiek uzpildīta retāk, tomēr katra uzpildīšana atgādina, ka automašīnas uzturēšana nav tikai kilometri ceļā uz darbu.
Īpaši to izjūt ģimenes, kuras otru mašīnu iegādājās nevis greznības, bet nepieciešamības dēļ. Kad abi strādāja dažādos pilsētas galos, tā patiešām palīdzēja. Taču dzīve pārkārtojas ātrāk, nekā paspējam to atzīt: mainās grafiki, viens sāk braukt ar sabiedrisko transportu, darbavieta pārceļas tuvāk mājām. Automašīna paliek pagalmā, jo lēmumu to iegādāties pieņēmām, balstoties uz tā laika dzīvi, nevis pašreizējo.
Cilvēks dusmojas ne tikai par litra cenu
Degvielas cenas kaitina ne tikai čekā redzamā skaitļa dēļ. Tās atgādina, ka daudzi automašīnas izdevumi rodas tad, kad izvēles iespēju gandrīz nav. Jāaizved bērns pie ārsta, agri no rīta jānokļūst darbā, jāapciemo vecāki mazākā pilsētiņā, kur autobuss kursē reti – tad cilvēks braucienu neuztver kā prieku.
Taču otra automašīna parasti rada citu jautājumu: vai tā ir nepieciešama katru nedēļu vai tikai dažas reizes mēnesī? Ja bez tās grūti tikai retās dienās, iespējams, lētāk un vienkāršāk būtu šajās dienās vienoties, izmantot taksometru, automašīnu koplietošanas pakalpojumu vai citādi pārorganizēties. Tas nav aicinājums visiem uzreiz pārdot atslēgas – tikai mēģinājums godīgi nošķirt ieradumu no vajadzības.
No otras puses, aprēķini ne vienmēr ir tik vienkārši. Senioram, kurš dzīvo tālāk no ārstniecības iestādēm, automašīna var nozīmēt patstāvību. Ģimenei ar maziem bērniem tā dažkārt kļūst par vienīgo veidu, kā laikus tikt galā ar bērnudārza, darba un pulciņu haosu. Mazākā apdzīvotā vietā otra automašīna var nebūt ērtība, bet gan rezerves iespēja, kad viena sabojājas vai kādam ģimenes loceklim jāstrādā maiņās.

Ne katra pagalmā stāvoša automašīna ir lieka
Ir viegli pateikt, ka vajadzētu būt mazāk automašīnu, taču cilvēku ikdiena nav vienāda. Pilsētā, kur var aiziet līdz pieturai, izsaukt automašīnu vai pusstundas laikā ar velosipēdu nokļūt darbā, atteikšanās no otras mašīnas var būt pilnīgi reāla. Taču ārpus pilsētas tas pats lēmums dažkārt nozīmē papildu stundas ceļā un pastāvīgu atkarību no cita cilvēka grafika.
Ir arī strādājošo puse. Maiņu darbs, agra došanās ceļā, braucieni uz objektiem vai darbs vairākos rajonos reti sader ar ērtu sabiedriskā transporta grafiku. Šādam cilvēkam automašīna nav statusa simbols, pat ja tā ir veca un ekonomiska – tas ir līdzeklis, ar ko nopelnīt. Tāpēc spriest, vai automašīna „atmaksājas”, tikai pēc degvielas cenas būtu pārāk vienkārši.
Tomēr automašīnas turēšana tikai tāpēc, ka „varbūt kādreiz noderēs”, ilgtermiņā var kļūt par dārgu drošības sajūtu. Turklāt reti izmantota mašīna nereti prasa uzmanību tieši tad, kad tā steidzami nepieciešama. Neiedarbojas, izlādējas akumulators, parādās sen nepamanīts bojājums – un tad kļūst skaidrs, ka stāvēšana nav tas pats, kas gatavība braucienam.
Lēmums nesākas ar sludinājumu internetā
Pirms izlemt pārdot vai paturēt otru automašīnu, ir vērts dažas nedēļas vienkārši bez atrunām paskatīties uz saviem maršrutiem. Cik dienas abas automašīnas patiešām bija nepieciešamas vienlaikus? Cik reižu otra brauca tāpēc, ka tā bija ērtāk, un cik – tāpēc, ka citādi nebija iespējams? Šāda vienkārša pārskatīšana bieži pasaka vairāk nekā abstrakts solījums „no nākamā mēneša brauksim mazāk”.
Tāpat ir vērts saskaitīt ne tikai degvielu. Gada apdrošināšanas, apkopes, sezonālo riepu, tehniskās apskates un neparedzētu remontdarbu izmaksas bieži sadalās tā, ka nejūtam tās visas uzreiz. Saliekot tās vienuviet, var mierīgāk izvērtēt, vai daži neērtāki rīti mēnesī nebūtu mazāka cena nekā pastāvīgi uzturēt vēl vienu automašīnu.
Ja lēmums pagaidām šķiet pārāk drastisks, nav obligāti jāizvēlas tikai starp „turēt” un „pārdot”. Var vienoties par kopīgiem maršrutiem, biežāk plānot nedēļas braucienus, pārskatīt, kura automašīna ikdienas īsajos pārbraucienos patiesībā ir ekonomiskāka. Dažkārt pietiek nevis atteikties no otras automašīnas, bet pārstāt to uzskatīt par automātisku atbildi uz katru loģistisku neērtību.
Degvielas uzpildes stacijas tablo pats nepateiks, ko darīt ar kabatā esošajām atslēgām. Taču tas var atgādināt vienkāršu lietu: automašīna ir vērtīga nevis tāpēc, ka stāv pie mājas, bet gan tāpēc, ka reāli atvieglo dzīvi. Bet, ja rīt atkal apstātos pie uzpildes kolonnas un ieraudzītu to pašu cenu – vai otra automašīna jūsu pagalmā joprojām šķistu nepieciešamība?
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


