Pirms lielās iepirkšanās sezonas saglabājiet: ko Lietuvā var atgriezt, bet ko pārdevējam nav pienākuma pieņemt

Tuvojoties gada lielākajai iepirkšanās sezonai, ir vērts zināt vienu lietu, kas pēc svētkiem var ietaupīt gan naudu, gan nervus: Lietuvā nav tāda noteikuma, ka jebkuru preci, kas nepatīk, var vienkārši 14 dienu laikā aiznest atpakaļ uz veikalu. Viss ir atkarīgs no tā, kur pirkāt – fiziskā veikalā vai internetā, vai prece ir kvalitatīva vai tai ir trūkumi, un pat no tā, kas tieši ir nopirkts.

Tieši šeit pie kasēm rodas visvairāk konfliktu. Cilvēks nopērk tālruni, mājās pārdomā un nākamajā dienā ierodas to atgriezt, pārliecināts, ka „taču nav pagājušas 14 dienas“. Pārdevējs atsakās – un pircējam šķiet, ka viņa tiesības tiek pārkāptas. Cits cilvēks to pašu tālruni pasūta internetā un patiešām iegūst daudz plašākas tiesības pārdomāt. Trešais atgriež nekvalitatīvu ierīci, taču viņam saka, ka tā „nav atgriežama“, lai gan šī jau ir pavisam cita situācija.

Tāpēc vissvarīgāk ir nošķirt trīs atšķirīgus gadījumus: kvalitatīva prece no fiziska veikala, kvalitatīva prece no interneta veikala un nekvalitatīva prece. To noteikumi nav vienādi.

VVTAT 2025. gada dati liecina, ka 60 procenti patērētāju strīdu bija saistīti tieši ar precēm, bet pat puse no visiem līgumiem, par kuriem cilvēki vērsās dienestā, bija noslēgti attālināti. No VVTAT komisiju pieņemtajiem lēmumiem 61 procents patērētāju prasību tika apmierinātas pilnībā, vēl 5 procenti – daļēji.

Nopirkāt fiziskā veikalā? 14 dienu noteikumam ir ļoti liels „bet“

Ja fiziskā veikalā esat iegādājies atbilstošas kvalitātes nepārtikas preci, taču mājās sapratāt, ka tai nav piemērots izmērs, forma, krāsa, modelis vai komplektācija, Civilkodekss paredz 14 dienu termiņu, lai to apmainītu pret analogu atbilstošas kvalitātes preci. Ja pārdevējam atbilstošas preces nav, tajā pašā laikposmā preci var atgriezt un saņemt samaksāto naudu. Precei jābūt nelietotai, nebojātai, tā nedrīkst būt zaudējusi savu preces izskatu, un ir jābūt pierādījumam, ka tā iegādāta tieši no šī pārdevēja.

Tomēr tad sākas izņēmumi. Mazumtirdzniecības noteikumos ir diezgan garš atbilstošas kvalitātes preču saraksts, kuras pārdevējam nav pienākuma pieņemt atpakaļ tikai tāpēc, ka esat pārdomājis. Viņš to var darīt pēc savas gribas – daudziem lielajiem tirgotājiem ir pircējiem labvēlīgāki noteikumi –, taču tā jau ir veikala labā griba, nevis automātiskas pircēja tiesības. VVTAT vēl 2026. gadā īpaši atgādināja, ka sarakstā ietilpst elektropreces, kosmētika, apakšveļa, juvelierizstrādājumi, mēbeles, grāmatas, spēles, medicīnas ierīces un citas preces.

Tas nav redakcijas izdomāts saraksts – galvenie izņēmumi ir noteikti Mazumtirdzniecības noteikumu 15.–17. punktā. Noteikumos uzskaitītas 23 īpašas preču grupas, kuru atbilstošas kvalitātes preču atgriešana fiziskajā tirdzniecībā ir atkarīga no pārdevēja piekrišanas.

Īpaši svarīgs piemērs pirms Ziemassvētkiem ir tālrunis, austiņas, televizors, kafijas automāts, rotaļlieta, pulkstenis vai smaržas. Ja tos iegādājāties parastā veikalā un prece ir pilnībā kārtībā, pārdevējs var pateikt „nē“ tikai tāpēc, ka esat pārdomājis. Ja veikals piedāvā savu 30, 60 vai pat 100 dienu atgriešanas garantiju, tas, protams, ir lieliski, taču tad jāiepazīstas tieši ar šī veikala noteiktajiem papildu nosacījumiem.

Un vēl viena bieža kļūda: akcija neatņem patērētāja tiesības. Tas vien, ka prece iegādāta „Melnās piektdienas“ izpārdošanas laikā vai ar 50 procentu atlaidi, nemaina tās juridisko statusu. Ja šādas kategorijas kvalitatīvu preci parasti var atgriezt, to var atgriezt arī tad, ja tā tika nocenota akcijas dēļ. Cita situācija ir tad, ja prece tika skaidri nocenota konkrēta defekta dēļ un pircējs par to tika informēts. Vēlāk izvirzīt pretenziju tieši par šo zināmo trūkumu jau būtu pavisam cits stāsts.

Kādas preces var atgriezt?Attēls: Ilustratīvs attēls

Nopirkāt internetā? Šeit patērētāja tiesības ir daudz plašākas

Internetā darbojas pavisam cita loģika. Tā kā pirms pirkuma cilvēks nevarēja preci pienācīgi paņemt rokās un apskatīt tā, kā tas būtu iespējams veikalā, Civilkodekss piešķir tiesības 14 dienu laikā, nenorādot iemeslu, atteikties no distances līguma. Precēm šo termiņu parasti sāk skaitīt no nākamās dienas pēc to saņemšanas, nevis no pasūtījuma vai apmaksas dienas.

Tas rada ļoti būtisku atšķirību. Kvalitatīvu televizoru, kas nopirkts fiziskā tirdzniecības centrā, veikalam var nebūt pienākuma pieņemt atpakaļ. Pasūtot to pašu televizoru interneta veikalā, 14 dienu atteikuma tiesības būtībā ir piemērojamas. Tāpat var būt ar tālruni, sadzīves tehniku, rotaļlietām vai mēbelēm. Fiziskajiem veikaliem piemērojamo neatgriežamo kvalitatīvo preču sarakstu nevar vienkārši pārnest uz interneta tirdzniecību. VVTAT to uzsver ļoti skaidri.

Tomēr arī internetā 14 dienas nav maģiska atļauja atgriezt pilnīgi visu. Civilkodekss paredz konkrētus izņēmumus. Bez iemesla nevar atteikties no līguma par precēm, kas izgatavotas pēc individuāliem norādījumiem vai nepārprotami pielāgotas personiskām vajadzībām; precēm, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš; aizzīmogotām precēm, kuru iepakojums ir atvērts un kuras veselības vai higiēnas apsvērumu dēļ vairs nevar atgriezt; precēm, kas pēc piegādes ir neatdalāmi sajaukušās ar citām lietām; noteiktiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru vērtība ir atkarīga no tirgus svārstībām; atvērtiem ierakstiem vai programmatūrai; laikrakstiem, žurnāliem un periodiskajiem izdevumiem, izņemot abonementu; līgumiem, kas noslēgti publiskā izsolē. Ir arī izņēmumi steidzamiem patērētāja izsauktiem remonta darbiem, kā arī konkrētam datumam rezervētai izmitināšanai, automašīnu nomai, ēdināšanai, transportam vai brīvā laika pakalpojumiem. Sākot sniegt digitālo saturu, tiesības atteikties no līguma arī var tikt zaudētas, ja patērētājs tam iepriekš skaidri piekritis un apstiprinājis, ka saprot sekas.

Tāpēc Ziemassvētku krūze, uz kuras īpaši uzdrukājāt cilvēka vārdu vai ģimenes fotogrāfiju, nav tas pats, kas standarta krūze, kura jau atradās noliktavā. Individuāli iegravēts rotaslietas izstrādājums vai pēc jūsu izmēriem izgatavots izstrādājums arī var ietilpt izņēmumā. Savukārt tas vien, ka no pārdevēja piedāvātā standarta sortimenta izvēlējāties parastas preces krāsu, vēl ne vienmēr nozīmē „individuālu pasūtījumu“.

Arī higiēnas precēm svarīga ir kāda detaļa – bieži izšķirošs ir aizsargiepakojuma bojājums. Ja aizzīmogotu izstrādājumu veselības vai higiēnas apsvērumu dēļ pēc iepakojuma atvēršanas vairs nevar pārdot, tiesības pārdomāt var tikt zaudētas. Tāpēc pirms higiēniskās plombas vai aizsargplēves noplēšanas no kādas preces labāk vispirms pārliecināties, ka to patiešām paturēsiet.

No otras puses, nevajag nonākt otrā galējībā un uzskatīt, ka internetā saņemto kasti vispār nedrīkst atvērt. Patērētājam ir tiesības preci apskatīt tik lielā mērā, cik to varētu izdarīt veikalā. Ja tiek izdarīts vairāk un prece tiek faktiski lietota, pārdevējs var pieprasīt atlīdzināt tās vērtības samazinājumu. VVTAT kā piemēru min, ka vairākas dienas valkāt apavus un pēc tam atgriezt tos kā vienkārši „nepatikušus“ nav tas pats, kas tos pielaikot.

Vēl viens svarīgs jautājums par naudu. Likumīgi atsakoties no distances līguma, pārdevējam jāatmaksā par preci samaksātā summa un parastās piegādes cena pircējam. Ja pircējs izvēlējās dārgāku piegādi nekā lētākā pārdevēja piedāvātā standarta piegāde, pārdevējam nav pienākuma kompensēt papildu cenu starpību. Atpakaļnosūtīšanas izdevumus parasti sedz pircējs, ja pārdevējs iepriekš pienācīgi informējis, ka tie būs jāsedz patērētājam.

Ir arī maz zināma, taču ļoti spēcīga patērētāju aizsardzība: ja elektroniskais pārdevējs vispār nav informējis par likumā noteiktajām tiesībām atteikties no distances līguma, termiņš var tikt pagarināts vēl par 12 mēnešiem pēc sākotnējā atteikuma termiņa beigām. Ja pārdevējs šādu informāciju sniedz novēloti šo 12 mēnešu laikā, no tās saņemšanas brīža sāk skaitīt jaunu 14 dienu termiņu.

Bet ja prece ir salūzusi? Tad aizmirstiet strīdu par „neatgriežamo preču sarakstu“

Šī, iespējams, ir vissvarīgākā visa raksta daļa. Neatgriežamo preču saraksts attiecas uz atbilstošas kvalitātes precēm, kad cilvēks vienkārši pārdomājis. Tas neatņem tiesības, ja prece ir nekvalitatīva.

Ja fiziskā veikalā iegādājāties tālruni un pēc divām nedēļām tas pārstāja uzlādēties, pārdevējs nevar vienkārši norādīt uz tabulu „elektronikas preces nav atgriežamas“ un ar to beigt sarunu. Lietuvā pārdevējs ir atbildīgs par preces kvalitātes neatbilstību, kas atklājas divu gadu laikā no preces piegādes, ja vien nav noteikts ilgāks termiņš. Turklāt, ja trūkums atklājas pirmajā gadā, tiek uzskatīts, ka tas pastāvēja jau preces nodošanas brīdī, ja vien pārdevējs nepierāda pretējo vai šāds pieņēmums nav savienojams ar pašas lietas vai bojājuma raksturu.

Tomēr arī šeit bieži kļūdaini uzskata, ka, precei salūstot, cilvēks uzreiz var pieprasīt naudu. Pašreizējā sistēma vispirms patērētājam dod iespēju izvēlēties starp preces remontu vai nomaiņu, ja vien izvēlētais variants nav objektīvi neiespējams vai pārdevējam neradītu nesamērīgus izdevumus. Cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu un naudas atmaksu var pieprasīt, ja pārdevējs preci nav salabojis vai nomainījis, atteicies to darīt, trūkums pēc remonta atkārtojies, ir būtisks vai ir skaidrs, ka problēma saprātīgā termiņā netiks atrisināta bez lielām neērtībām patērētājam. Ja trūkums ir nenozīmīgs, līgumu izbeigt nevar; pierādīt, ka tas ir nenozīmīgs, ir pārdevēja pienākums.

Tas attiecas arī uz akcijas precēm. Uzraksts „izpārdošana“ neatceļ divu gadu likumisko garantiju. Izņēmums būtu gadījums, kad prece bija lētāka tieši konkrēta trūkuma dēļ, pārdevējs to skaidri atklāja, bet jūs apzināti šādu preci iegādājāties. Vēlāk šo pašu jau zināmo defektu nevar uzrādīt kā negaidīti radušos bojājumu.

Čeku izmest nevajag – taču čeks nav vienīgais pierādījums

Vēl viens mīts: „Pazaudēju papīra čeku, tātad man vairs nav nekādu tiesību.“ Ne gluži. Pirkumu var pierādīt ne tikai ar kases čeku. Mazumtirdzniecības noteikumi paredz, ka var noderēt rēķins, bankas kartes konta izraksts, kartes termināļa čeks vai cits dokuments, kas apliecina, ka prece iegādāta no konkrētā pārdevēja.

Tas ir īpaši svarīgi, pērkot dāvanas. VVTAT atgādina, ka likumā noteiktās tiesības būtībā izmanto pircējs – darījuma puse, nevis automātiski dāvanas saņēmējs. Tāpēc, dāvinot dārgāku preci, čeku neizmetiet un vismaz pasakiet dāvanas saņēmējam, ka tas ir pie jums. Ja prece pirkta internetā, pārdevējs var arī pieprasīt, lai atteikumu no līguma iesniegtu rēķinā norādītais pircējs, ja vien pats pārdevējs nepieļauj citādi.

Dāvanu kartes ir vēl atsevišķa tēma. To derīguma termiņa, pagarināšanas, naudas izņemšanas un izmantošanas vairākos pirkumos nosacījumiem jābūt skaidri norādītiem. Ja pirms pirkuma nebija norādīts, ka dāvanu karti nevar apmainīt pret naudu, VVTAT ieskatā tieši kartes pircējs var pieprasīt cenas atmaksu naudā. Savukārt, ja prece tika apmaksāta ar dāvanu karti un vēlāk likumīgi atgriezta, pārdevējs var atjaunot iepriekšējo stāvokli – skaidras naudas vietā izsniegt jaunu dāvanu karti.

Ja pārdevējs tomēr atsakās izpildīt jūsu kā patērētāja likumīgo prasību, pirmais solis nav dusmoties pie kases vai rakstīt komentāru „Facebook“. Ir vērts rakstiski iesniegt pārdevējam konkrētu prasību un pievienot pirkumu un problēmu pamatojošus dokumentus. Pārdevējam 14 kalendāro dienu laikā jāsniedz motivēta atbilde. Ja tās nav vai atbilde jūs neapmierina, var vērsties VVTAT, lai strīdu atrisinātu ārpustiesas kārtībā.

Un dokumentus patiešām ir vērts saglabāt. 2024. gadā VVTAT saņēma 13 346 pieteikumus par patērētāju strīdiem, taču pat 5 283 jeb 39,5 procenti netika pieņemti izskatīšanai. Viens no biežākajiem iemesliem – netika iesniegti pirkuma dokumenti, līgumi vai sarakste ar pārdevēju.

Vienkāršākais noteikums pirms došanās iegādāties dāvanas

Ja vēlaties atcerēties tikai dažas lietas, atcerieties šīs: fiziskā veikalā 14 dienas nav universālas tiesības atgriezt jebko; internetā patērētāja tiesības pārdomāt ir daudz plašākas; nekvalitatīvai precei „neatgriežamo preču“ saraksts nav attaisnojums; akcija pati par sevi neatņem jūsu tiesības; bet pirkuma dokumentu ir vērts saglabāt visu preces garantijas laiku.

Pirms dārgākas dāvanas iegādes ir vērts izdarīt arī vienu lietu, kas aizņem mazāk nekā minūti, – pajautāt pārdevējam: „Ja cilvēkam nederēs, vai jūs pieņemsiet atpakaļ tieši šo preci?“ Ja atbilde ir „jā“, pārbaudiet, vai tas ir uzrakstīts veikala noteikumos vai uz čeka. Īpaši tad, ja pērkat elektroniku, rotaļlietas, kosmētiku, pulksteņus vai citu preci no likumā paredzētā izņēmumu saraksta.

Jo pēc svētkiem sliktākais pārsteigums nav tas, ka džemperis ir par lielu.

Sliktākais ir pie atgriešanas kases uzzināt, ka tas, ko visu mūžu saucāt par „14 dienu atgriešanas noteikumu“, uz jūsu konkrēto pirkumu vispār neattiecas.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!