Tautas zīmes septembra beigām: kāds būs rudens un kad gaidīt īsto ziemu

Septembra beigām Lietuvā vienmēr piemīt savāda noskaņa. Dienā vēl var parādīties saule, pagalmā vēl smaržo pēc slapjas zāles un āboliem, bet vakarā jau gribas uzmest biezāku džemperi. No rītiem uz automašīnas stikla krājas mitrums, dārzā tomāti siltumnīcā nogatavojas lēnāk, bet putnu balsu gaisā ar katru dienu kļūst arvien mazāk. Tieši šajā laikā cilvēki jau izsenis sāka skatīties ne tikai termometrā, bet arī dabā: kā krīt lapas, vai ir daudz pīlādžu, kā lido dzērves, kad parādās pirmās salnas.

Tautas zīmes nav precīza laika prognoze, taču tās ir interesantas ar to, ka radušās ilgstošu novērojumu rezultātā. Senāk cilvēkiem nebija lietotņu telefonā, tāpēc viņiem daudz rūpīgāk bija jāvēro, kas notiek apkārt. Un, lai gan mūsdienās klimatu spēcīgi ietekmē mainīgi laikapstākļi, siltāki rudeņi un arvien biežākas krasas temperatūras svārstības, daži dabas signāli joprojām palīdz saprast, uz kuru pusi virzās gadalaiks.

Koki pirmie parāda, vai rudens steigsies

Viena no spilgtākajām septembra beigu pazīmēm ir lapas. Ja bērzi, kļavas un ozoli sāk ātri dzeltēt, bet lapas krīt vienmērīgi, senie ļaudis teica, ka rudens ilgi neaizkavēsies un ziema atnāks diezgan kārtīgi. Šādā gadījumā biežāk gaidāmas skaidrākas salnas, sausākas dienas un agrāka gatavošanās ziemai. Citiem vārdiem sakot, daba it kā pati sāk nomest visu lieko un gatavojas salam.

Pavisam cita noskaņa ir tad, ja septembra beigās koki vēl ilgi zaļo, bet lapas turas stingri. Šāds skats bieži tiek saistīts ar garāku, mitrāku rudeni. Lietuvā tas ir ļoti pazīstami: nedēļu pēc nedēļas līst, zeme ir mīksta, pagalmā viss slapjš, bet īstās ziemas joprojām nav. Šādā gadījumā pirmais sniegs var parādīties uz īsu brīdi, bet ātri izkust, savukārt noturīgāks aukstums iestāties vēlāk.

Interesanta zīme saistīta arī ar bērziem. Ja bērzs dzeltē no galotnes, saka, ka pavasaris var atnākt agrāk. Ja lapas vispirms dzeltē no apakšas, cilvēki ticēja, ka ziema būs garāka un bargāka. Protams, tas nav zinātnisks solījums, taču šāds novērojums labi parāda, cik jutīgi cilvēki savulaik lasīja dabas pārmaiņas.

Putni un ogas: klusas tuvojošā aukstuma pazīmes

Septembra beigās ir vērts pacelt acis pret debesīm. Ja dzērves vai zosis lido augstu, nesteidzoties, bet to bari izskatās mierīgi, tautā to uzskatīja par zīmi, ka siltums vēl var uzkavēties. Taču, ja putni lido zemu, skaļi, it kā steigtos, cilvēki sacīja: gaidi straujāku atdzišanu. Šādas zīmes īpaši spēcīgi izpaužas tad, kad pēc siltām dienām pēkšņi atnāk ziemeļu vējš un lietus.

Pīlādži ir vēl viens rudens “barometrs”. Ja to ogu ir ļoti daudz, senie ļaudis bieži runāja par sniegotāku un aukstāku ziemu. Līdzīgi tika vērtēta arī bagātīga zīļu raža. Protams, bagātīga raža ne vienmēr nozīmē, ka gaidāms sals līdz logiem, jo to ietekmē arī aizvadītais pavasaris, vasaras mitrums un koku stāvoklis. Tomēr cilvēkiem tas vienmēr šķita kā dabas mēģinājums sagatavoties grūtākam gadalaikam.

Vēl viena skaista septembra beigu zīme ir gaisā peldošie zirnekļu tīkli. Ja saulainās dienās to ir daudz, bet laiks ir mierīgs un sauss, bieži saka, ka vēl var cerēt uz dažām skaistām, mierīgām dienām. Lietuvā šādas dienas bieži dēvē par atvasaras paliekām: no rīta ir vēsi, bet dienā gaisma vēl ir maiga un ārā ir patīkami uzturēties bez ziemas jakas.

Kad Lietuvā gaidīt pirmo sniegu?

Pirmais sniegs Lietuvā parasti vēl nav īstā ziema. Tas uz īsu brīdi var parādīties oktobra beigās vai novembrī, īpaši valsts austrumu daļā, augstākās vietās vai pēc straujāka aukstā gaisa ieplūduma. Piekrastē šādas pārmaiņas parasti ir maigākas, jo jūra ilgāk saglabā siltumu. Tomēr pirmās sniegpārslas vēl nenozīmē, ka zemi tūlīt pārklās pastāvīga sniega sega.

Īstā ziema sākas tad, kad naktīs vairākas dienas pēc kārtas saglabājas temperatūra zem nulles, dienā zeme vairs nepaspēj sasilt, bet nokrišņi vairs uzreiz neizkūst. Pēdējos gados Lietuvā pastāvīga sniega sega bieži kavējas, bet ziemas ir mainīgas: vienu nedēļu salst, nākamajā līst, pēc tam atkal uzsnieg. Tāpēc septembra beigu zīmes vairāk parāda kopējo virzienu, nevis precīzu datumu kalendārā.

Ja rīta migla ilgi neizklīst, zāle līdz pusdienlaikam paliek slapja, bet vakarā temperatūra ļoti strauji pazeminās, var saprast, ka siltais gadalaiks jau nopietni atkāpjas. Tad ir vērts vairs neatlikt darbus, kurus bieži atceramies par vēlu.

Ko vērts paspēt līdz pirmajām salnām?

Dārzkopjiem septembra beigas ir pēdējais nopietnais atgādinājums sakārtot siltumnīcas un dārzus. Tomātus, papriku, cukīni un citus jutīgākus augus labāk novākt agrāk, ja tiek prognozētas aukstas naktis. Pat neliela salna var sabojāt augļus, kas vēl vakar izskatījās pavisam stingri. Zemenes, daudzgadīgos ziedus un jutīgākus augus ir vērts apklāt ar mulču, nopļautu zāli vai salmiem, lai saknes būtu labāk pasargātas no temperatūras svārstībām.

Arī pagalmā ir darbi, kurus labāk neatstāt līdz pirmajai nopietnajai salnai. No dārza šļūtenēm, āra tvertnēm un dekoratīvajiem traukiem ir vērts izlaist ūdeni, jo sasalis tas var saplaisāt plastmasu vai metālu. Ja jums ir āra ūdens krāni, ir vērts parūpēties par to aizsardzību. Māju īpašniekiem būtu lietderīgi pārbaudīt jumtu, notekcaurules, savienojumu vietas un vietas, kur var uzkrāties ūdens.

Arī autovadītājiem septembra beigām vajadzētu būt par signālu. Būtu jāpārbauda akumulators, logu mazgāšanas šķidrums jānomaina pret aukstajam gadalaikam piemērotu, jānovērtē riepu stāvoklis un nav jāgaida pirmais haoss uz ceļiem. Pirmie aukstākie rīti bieži uzreiz parāda visu: vāju akumulatoru, sliktas stiklu tīrītāju slotiņas, aizsvīdušus logus un vasaras šķidrumu, kas negaidīti kļūst par problēmu.

Septembra beigu zīmes nav maģija, taču tās liek apstāties un palūkoties apkārt. Daba bieži pasaka vairāk, nekā šķiet: lapas, putni, migla, ogas un pirmās aukstās naktis rāda, ka rudens pāriet nopietnākā posmā. Īstā ziema vēl var likt uz sevi pagaidīt, taču sagatavoties tai ir vērts tagad, kamēr salna vēl tikai klauvē pie durvīm, nevis jau stāv pagalmā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!