Karstā gaisa friteris stāv neizmantots: pieci vienkārši triki pārvērtīs to par ātru vakariņu palīgu
Vai arī jūsu karstā gaisa friteris reizēm izskatās kā dārgs virtuves dekors – stāv uz darba virsmas, bet vakaros roka tik un tā sniedzas pēc pannas? Pēc atgriešanās no darba vajadzīgs nevis kulinārijas projekts, bet normāls, silts ēdiens tūlīt: bērni jau grib ēst, ledusskapī ir tikai daži produkti, bet spēka mazgāt trīs katlus nav.
Bieži vien karstā gaisa friteris netiek izmantots nevis tāpēc, ka tas būtu neefektīvs. Vienkārši pirmie mēģinājumi ir pārāk piesardzīgi: tiek ielikta viena kartupeļu porcija, laiks iestatīts „uz aci”, un pēc tam visu laiku jāgaida, jāpārbauda un jāviļas. Taču, kad apgūst dažus vienkāršus ieradumus, šī ierīce var izglābt vakaru ne sliktāk kā laba panna.
Tās stiprā puse nav brīnumi, bet vienkārša lieta: mazāku ēdiena daudzumu tā ātri apbrūnina, turklāt virtuvē paliek mazāk tauku, tvaika un trauku. Vakariņās tas dažkārt ir svarīgāk par sarežģītu recepti.
Pirmais triks – nepārpildīt grozu
Lielākais kārdinājums ir sabērt karstā gaisa friterī visu, kas tajā ietilpst. Taču tad karstais gaiss vairs neapņem produktus, un ēdiens sāk sautēties savā mitrumā. Kraukšķīgu kartupeļu vai apbrūninātu dārzeņu vietā iegūst mīkstu, nevienmērīgi izceptu kaudzi, kas vēl jāglābj pannā.
Ja vakariņās gatavojat kartupeļus, vistas gabaliņus, cukīni vai saldētus dārzeņu maisījumus, atstājiet produktiem nedaudz vietas. Labāk cept divos īsākos posmos, nekā vienā reizē piebāzt pilnu grozu. Kamēr pirmā porcija nonāk šķīvjos, otrā parasti jau ir gandrīz gatava.
Tas ir īpaši svarīgi ģimenei. Vienam cilvēkam karstā gaisa friteris var kļūt par galveno vakariņu gatavošanas rīku, bet četriem tas biežāk kalpo kā ātrs palīgs piedevai vai vienai ēdiena daļai. Nav jāprasa, lai tas ar vienu pogas nospiešanu pagatavotu vakariņas visai radu saimei – tad tas sāk darboties vislabāk.
Otrais un trešais triks sākas vēl pirms ierīces ieslēgšanas
Otrais triks ir vienkāršs: nosusiniet produktus. Mitrumam, kas atrodas uz slapjiem kartupeļiem, sēnēm, vistas vai atkausētiem dārzeņiem, vispirms jāiztvaiko, tāpēc apbrūnināšana ieilgst. Pietiek nosusināt virsmu ar papīra dvieli, un rezultāts var būt pavisam citāds – garoziņa ātrāk iegūst krāsu, bet iekšpuse paliek sulīgāka.
Trešais triks – eļļu izmantot ļoti mēreni. Karstā gaisa friteris nav vieta, kur ēdiens jāslīcina taukos, taču daži pilieni vai plāna eļļas kārtiņa uz kartupeļiem, dārzeņiem vai gaļas palīdz garšvielām pieķerties un piešķir patīkamu apbrūninājumu. Ja eļļas ir par daudz, tā sakrājas apakšā, kūp un nepadara vakariņas ne ātrākas, ne labākas.
Te slēpjas arī viens biežs vilšanās iemesls. Cilvēks cer uz restorāna cienīgiem frī kartupeļiem, bet ieliek slapjus kartupeļus bez neviena eļļas piliena un neatstāj tiem vietu. Karstā gaisa friteris var piešķirt kraukšķīgumu, taču tas joprojām reaģē uz produktu, ko tajā ievietojam.
Ceturtais triks – gatavošanas vidū sakratīt, nevis pacietīgi gaidīt beigas
Pēc programmas ieslēgšanas gribas aizmirst par vakariņām līdz signālam, taču grozu ir vērts atvērt aptuveni gatavošanas vidū. Sakratiet kartupeļus, dārzeņus, spārniņus vai apbrūninātas maltās gaļas kotletītes, bet lielākos gabalus apgrieziet. Tas aizņem dažas sekundes, taču palīdz karstumam sasniegt tās vietas, kas pirmajā gatavošanas daļā atradās apakšā.
Šis ieradums īpaši noder tad, kad gatavojat no tā, ko atrodat ledusskapī. Vakariņām der iepriekšējās dienas vārītie kartupeļi, sagrieztas tortiljas, šampinjoni, paprika, brokoļi, desiņas vai marinēti vistas gabaliņi. Saliekot dažādus produktus vienlaikus, ir vērts vērot, kas izcepas ātrāk, un izņemt to agrāk, nevis atstāt visu likteņa ziņā.
Strādājošajiem tas ir ērti tāpēc, ka nav jāstāv pie plīts un jāmaisa ik pēc dažām minūtēm. Vecākiem tā ir iespēja tikmēr sagriezt salātus vai salikt šķīvjus. Savukārt senioram, kuram negribas cilāt smagu pannu, šāda īsa pārbaude var būt vienkāršāka nekā nepārtraukta dežurēšana pie plīts.
Piektais triks – gatavot vakariņas pa daļām, nevis vienu „brīnumainu” ēdienu
Karstā gaisa friteris vislabāk parāda savas spējas tad, kad tam uztic skaidru uzdevumu. Kamēr tajā cepas vista vai zivs, uz galda var pagatavot salātus. Kamēr apbrūninās kartupeļi, katlā var uzsildīt zupu vai no vakardienas putras pagatavot piedevu. Vakariņas rodas nevis no vienas perfektas ierīces, bet no vairākiem maziem darbiem, kas notiek vienlaikus.
Piemēram, ātram vakaram pietiek ar dažiem vistas gabaliņiem ar garšvielām, pārgrieztiem kartupeļiem un dārzeņiem. Vispirms var sākt ar kartupeļiem, pēc dažām minūtēm pievienot gaļu, bet, kamēr viss cepas, sajaukt jogurta, ķiploku un zaļumu mērci. Uz galda nonāk nevis „diētisks eksperiments”, bet pazīstamas vakariņas, tikai bez ilgi karsētas cepeškrāsns un ar taukiem apšļakstītas plīts.
Protams, ierīcei ir savas robežas. Tā neaizstās lielu cepeškrāsni, kad jāgatavo ēdiens viesiem, un neatrisinās visu, ja mājās nav produktu. Taču tā var saīsināt to nepatīkamo vakara brīdi, kad izsalkums jau ir liels, bet doma par gatavošanu šķiet smagāka par pašu darba dienu.
Varbūt karstā gaisa friterim nav jāmeklē viena īpaša recepte – varbūt pietiek ļaut tam katru vakaru paveikt nelielu, konkrētu darba daļu, lai vakariņas mājās atkal nekļūtu par vēl vienu steidzamu kompromisu?
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?
Komentāri