Dāliju gumi pirms salnām: kad izrakt un kā uzglabāt, lai tie nesapūtu

Ar vienu aukstu nakti var pietikt, lai vēl vakar ziedošās dālijas kļūtu melnas un novīstu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka aizgājuši bojā arī zemē esošie gumi. Visbiežāk pirmā vieglā salna kļūst par signālu, ka jāsāk gatavoties to izrakšanai. Vislielākos zaudējumus rada vilcināšanās līdz stiprākam salam vai arī steiga mitrus, nepārbaudītus gumus salikt ziemai.

Lai nākamajā pavasarī atkal sagaidītu spēcīgus dzinumus, nepietiek dālijas vienkārši izraut un aiznest uz pagrabu. Svarīgi ir saglabāt nebojātus gumu kakliņus, ļaut virsmai nožūt un izvēlēties vietu, kur ir vēss, bet nesalst. Ziemas laikā būs nepieciešamas arī dažas pārbaudes – viens sācis pūt cers slēgtā kastē var nodarīt diezgan daudz posta.

Kad rakt: vadieties pēc auga un laika prognozes

Visai Lietuvai piemērota viena izrakšanas datuma nav. Pie jūras dālijas var ziedēt ilgāk, bet atklātākā lauku sētā vai zemākā dārza vietā salna tās skar krietni agrāk. Kamēr lapotne ir vesela un nepastāv stipra sala draudi, steigties nav nepieciešams: augs vēl uzkrāj barības vielas pazemes daļā.

Parastais rakšanas laiks pienāk pēc pirmās vieglās salnas, kad lapas kļūst tumšākas un novīst. Aprautas lapas nenozīmē, ka gumi ir sasaluši, tomēr gaidīt, līdz zeme sasalst, nedrīkst. Ja tiek prognozēta ievērojama temperatūras pazemināšanās, labāk rakt agrāk, negaidot, kad salna paveiks savu darbu. Pārmitrā augsnē arī nav vērts ilgi atstāt augus, kas jau beiguši veģetāciju.

Darbam izvēlieties sausu dienu, kad zeme nav pārmitra. Pirms stublāju nogriešanas piestipriniet šķirnes vai ziedu krāsas etiķeti – izraktos cerus atšķirt būs daudz grūtāk. Stublājus saīsiniet apmēram līdz 10–15 centimetriem, tomēr neizmantojiet tos par ērtu rokturi: ceļot aiz stublāja, var nolauzt svarīgas pazemes daļas.

Kā izrakt, lai nebojātu nākamo augu

Dāliju gumi var būt izpletušies daudz plašāk, nekā izskatās, skatoties uz stublāja pamatni. Lāpstu vai dārza dakšas duriet atstatus no cera, sākot aptuveni 25–30 centimetru attālumā, bet lielākam augam atstājiet vēl vairāk vietas. Uzmanīgi aprociet no visām pusēm, iekustiniet zemes kamolu un celiet, pieturot no apakšas.

Šeit vissvarīgākais ir saglabāt vietu, kur gumi savienojas ar cera pamatni. Ar vienu skaistu, lielu gumu nepietiek: jaunam augam nepieciešama arī vesela cera pamatnes daļa ar augšanas pumpuru. Gums, kas nolūzis ar plānu kakliņu un palicis bez šādas daļas, var arī neizdzīt dzinumu. Tāpēc rudenī nav vērts steigties visu sadalīt atsevišķos gumos, īpaši, ja pumpurus vēl ir grūti atpazīt.

No izraktā cera uzmanīgi nobrauciet irdeno zemi un pārbaudiet, vai nav mīkstu, trūdošu vietu. Ja zeme ļoti pielīp un traucē novērtēt stāvokli, to var nomazgāt ar ne pārāk spēcīgu ūdens strūklu, tomēr pēc tam būs rūpīgāk jānožāvē. Bojātās daļas izņemiet ar tīru, asu instrumentu. Ja puve skārusi pašu cera pamatni, šādu augu nav vērts glabāt kopā ar veselajiem.

Pirms nešanas uz pagrabu noteikti jānožāvē

Mitrās dālijas nedrīkst uzreiz ierakt uzglabāšanas materiālā vai sabāzt maisā. Uz virsmas palikušais ūdens, pielipusī mitrā zeme un vāja gaisa kustība rada puvei labvēlīgus apstākļus. Cerus izkārtojiet vienā kārtā no lietus un sala aizsargātā, vēdināmā vietā. Uz īsu brīdi tos var novietot tā, lai no dobajiem stublājiem iztecētu uzkrājies ūdens.

Žāvēšanas ilgums ir atkarīgs no laikapstākļiem un no tā, vai gumi ir mazgāti. Svarīgāks ir to stāvoklis, nevis precīzs dienu skaits: virsmai jābūt sausai, griezuma vietām nožuvušām, taču paši gumi nedrīkst sākt sačokuroties. Neturiet tos pie radiatora vai karstā saulē – tā var zaudēt pārāk daudz mitruma.

Pirms salikšanas kastēs vēlreiz pārbaudiet kakliņus un cera pamatni. Aizdomīgos cerus glabājiet atsevišķi, lai tos varētu pārbaudīt biežāk. Etiķetes piestipriniet pie paša cera vai skaidri nodalītiem kastes nodalījumiem, jo pa ziemu vaļīgas lapiņas viegli pazūd.

Kā uzglabāt, lai tie nesapūtu un neizkalstu

Dālijām piemērota tumša, no sala aizsargāta vieta, kurā ir aptuveni 4–8 grādu siltums. Pārāk siltā pagrabā tie var sākt dīgt agrāk un ātrāk zaudēt mitrumu, bet neapkurinātā garāžā temperatūra var pazemināties zem nulles. Vietu ir vērts pārbaudīt ar termometru, īpaši pirmajā lielākajā aukstuma periodā.

Gumus var salikt kastēs un apbērt ar sausām vai tikai nedaudz mitrām, bet ne slapjām kūdrām, vermikulītu vai tīrām koka skaidām. Materiāla mitrums jāpielāgo telpai: sausā pagrabā svarīgāk ir pasargāt no pārmērīgas izžūšanas, mitrā – neuzturēt lieku mitrumu. Cerus izkārtojiet tā, lai tie nesaskartos. Cieši aizsiets plastmasas maiss bez gaisa apmaiņas var uzkrāt kondensātu.

Aptuveni reizi mēnesī atveriet kastes un pārbaudiet. Mīkstojoši, nepatīkami smakojoši gumi liecina par puvi, bet stipra sačokurošanās – par mitruma zudumu. Sapuvušās daļas izņemiet un pārbaudiet blakus esošos cerus. Ja gumi žūst, ļoti mēreni samitriniet tiem apkārt esošo uzglabāšanas materiālu, nelejot ūdeni tieši uz guma vai cera pamatnes.

Līdz pavasarim vislabāk saglabājas stingri, nesasaluši gumi, kuriem netrūkst ne vēsuma, ne nelielas gaisa apmaiņas. Tāpēc pēc izrakšanas darbi vēl nebeidzas: īsa pārbaude ziemā var izglābt to, ko rudenī tik uzmanīgi izņēmāt no zemes.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!