„Viņi atkal mūs apsmidzina!”: kāpēc lidmašīnu pēdas biedē cilvēkus, lai gan pētījumi liecina par pavisam ko citu

Pietiek debesīs ar dažām krustojošām baltām joslām, un saruna jau ir gatava. Sociālajos tīklos parādās fotogrāfija ar uzrakstu „Paskatieties, kas notiek”, bet ģimenes tikšanās laikā kāds atgādina, ka „agrāk tādu lietu nebija”. Vienam aizdomas rada ilgi nepazūdoša pēda, citam – joslām izgrebtās debesis. No novērojuma līdz secinājumam, ka kāds slepeni saindē iedzīvotājus, dažkārt pietiek ar vienu teikumu.

Tomēr balta josla debesīs nav pierādījums slepenai apsmidzināšanai. Tā dēvētā „ķīmisko sliežu” teorija parastām lidmašīnu kondensācijas pēdām piedēvē slepenu nolūku: proti, pasažieru lidmašīnas izplata indes, kontrolē laikapstākļus vai kaitē cilvēku veselībai. Nav ticamu zinātnisku pierādījumu, kas pamatotu šādas liela mēroga slepenas programmas pastāvēšanu. Savukārt parādībām, kuras tiek pasniegtas kā tās „pierādījumi”, ir pārbaudāmi fizikas skaidrojumi.

Kāpēc viena pēda pazūd, bet cita saglabājas stundām ilgi?

Lidmašīnas dzinējā, degot degvielai, rodas ūdens tvaiki. Karstajām izplūdes gāzēm sajaucoties ar ļoti aukstu gaisu lidojuma augstumā, piemērotos apstākļos veidojas sīki ūdens pilieni, kas sasalst ledus kristālos. Tieši šo kristālu kopumu mēs redzam kā baltu joslu. Tas ir lidmašīnas radīts mākonītis, kura veidošanās ir atkarīga no temperatūras, mitruma un citiem apstākļiem.

Bieži izmantotais arguments „īstenai kondensācijas pēdai vajadzētu uzreiz pazust” ir kļūdains. Sausākā gaisā pēda var pazust dažu sekunžu vai minūšu laikā. Ja gaiss attiecībā pret ledu ir pietiekami mitrs, kristāli saglabājas un var augt. Šāda pēda saglabājas stundām ilgi, dažkārt ilgāk par diennakti, un vējš to izpleš plānos spalvu mākoņos. Ilgstoša pastāvēšana pati par sevi neliecina par nekādu neparastu ķīmisko sastāvu.

Tā paša iemesla dēļ viena lidmašīna var atstāt spilgtu joslu, bet otra – gandrīz nekādu. No zemes šķiet, ka tās lido blakus, tomēr to augstums un apkārtējie apstākļi var atšķirties. Pēda var arī pārtrūkt un pēc tam atkal parādīties, kad lidmašīna šķērso dažāda mitruma gaisa apgabalus. Tam nav vajadzīgs ne ieslēdzams smidzinātājs, ne iztukšots rezervuārs.

Arī krustojošās līnijas nav pierādījums tam, ka kāds „apsmidzina kvadrātos”. Lidmašīnas lido pa dažādiem maršrutiem, bet iepriekš izveidotās pēdas nes vējš. Fotogrāfijā var būt redzamas dažādos laikos un dažādos augstumos atstātas joslas. Viens iesaldēts attēls neparāda, kā šis raksts izveidojās.

Zinātnieki pārbaudīja tieši tos „pierādījumus”, ar kuriem dalās internetā

2016. gadā žurnālā „Environmental Research Letters” publicētā pētījumā zinātnieki analizēja apgalvojumus par slepenu liela mēroga vielu izsmidzināšanu atmosfērā. Viņi aptaujāja 77 speciālistus: atmosfēras pētniekus, kuri pārzina kondensācijas pēdas, un ģeoķīmiķus, kuri pēta no atmosfēras nosēdušos putekļus un piesārņojumu.

76 no 77 aptaujātajiem zinātniekiem norādīja, ka nav saskārušies ar pierādījumiem par šādu slepenu programmu. Pēc speciālistu vērtējuma iesniegtos šķietamos pierādījumus varēja izskaidrot ar zināmiem fizikāliem un ķīmiskiem procesiem, kas saistīti ar lidmašīnu pēdām un atmosfēras daļiņām. Pētījuma mērķis nebija pārbaudīt visus pasaules lidojumus, bet gan izvērtēt, vai sazvērestības teorijas piekritēju iesniegtie materiāli patiešām pamato viņu secinājumus.

Šī atšķirība ir svarīga. Zinātniskā atbilde nav „mēs visu zinām, tāpēc vairs nejautājiet”. Atbilde ir šāda: pieejamie novērojumi ir izskaidrojami ar parastiem procesiem, bet apgalvojumam par slepenu saindēšanu trūkst pārbaudāmu pierādījumu. Nezināšana, kāpēc konkrētā josla šodien izskatās platāka, vēl nedod pamatu secināt, ka tajā ir indes.

Tas pats attiecas uz mājās savāktu lietusūdeni vai putekļiem. Lai noteiktu piesārņojuma avotu, nepieciešams pareizi paņemts paraugs, uzticama analīze, salīdzinājums ar vides fonu un dati, kas ļauj saistīt atradumu ar konkrētu avotu. Vien laboratorijā konstatētas vielas nosaukums nepierāda, ka tā atceļojusi no virs mājas lidojušas lidmašīnas. Savukārt debesu fotogrāfija vispār nav ķīmiska analīze.

Mīti un fakti par ķīmiskajām sliedēmAttēls: Sukurta DI

Kāpēc „viņi mūs apsmidzina” izklausās pārliecinošāk par skaidrojumu par mitrumu?

Sazvērestības stāsts piedāvā skaidru personāžu, nodomu un vainīgo. Sarežģīta atmosfēras parādība pārvēršas vienkāršā stāstā: kāds to dara tīši un slēpj no mums. Šādu stāstu ir viegli atcerēties, pārstāstīt un saistīt ar citām bažām – sliktiem laikapstākļiem, neuzticēšanos varai vai satraukumu par veselību.

Psiholoģisko pētījumu pārskati ticību sazvērestības teorijām saista ar vairākām vajadzībām: vēlmi izprast neskaidrus notikumus, justies drošāk un saglabāt pozitīvu viedokli par sevi vai savu grupu. Tomēr tas nenozīmē, ka katram cilvēkam der viens un tas pats skaidrojums vai ka sazvērestības teorija patiešām mazina satraukumu. Dažos gadījumos tā to var tikai pastiprināt.

Sociālajos tīklos to veicina arī domubiedru reakcijas. Kad zem fotogrāfijas vairāki desmiti cilvēku uzraksta „arī pie mums”, var rasties iespaids, ka ir savākts daudz neatkarīgu pierādījumu. Tomēr viņi visi var būt pamanījuši vienu un to pašu parastu parādību un atkārtojuši vienu un to pašu nepamatoto interpretāciju. Dalīšanās reižu skaits nepārbauda apgalvojumu.

Ģimenes pusdienās nozīme ir arī personiskajai uzticībai. Pazīstams cilvēks patiesi uztraucas, rāda videoierakstu, zvēr, ka pats to redzējis. Viņa sirsnība var būt pilnīgi patiesa, taču secinājums joprojām var būt kļūdains. Cilvēks var precīzi izstāstīt, ko redzēja, un kļūdīties, skaidrojot, kāpēc tas notika.

Arī arguments „bērnībā es tādas joslas neatceros” nav ilgtermiņa novērojumu aizstājējs. Atmiņa nav ikdienas debesu arhīvs. Lai salīdzinātu dažādus laikposmus, būtu nepieciešami dati par lidojumiem, laikapstākļiem un pēdu novērojumiem, nevis tikai atmiņas.

Lidmašīnas neko neapsmidzinaAttēls: Ilustratīvs attēls

Lidmašīnas piesārņo, taču tas neapstiprina stāstu par slepenu saindēšanu

Atspēkojot „ķīmisko sliežu” teoriju, nav jāizliekas, ka aviācijai nav ietekmes uz vidi. Dzinēji izdala oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdus, daļiņas un citus degšanas produktus. Ilgi saglabājušās kondensācijas pēdas arī var ietekmēt klimatu. Tās ir reālas, pētāmas problēmas, taču to pastāvēšana nepierāda tīšu slepenu iedzīvotāju saindēšanas programmu.

Pastāv arī reāla vielu izplatīšana no gaisa kuģiem: lauksaimniecībā, dzēšot ugunsgrēkus vai veicot mākoņu sēšanu. Ar pēdējo metodi noteiktos apstākļos cenšas ietekmēt nokrišņu veidošanos. Notiek arī diskusijas un pētījumi par klimata inženieriju. Tomēr konkrētas metodes vai eksperimenta pastāvēšana neļauj jebkuru baltu joslu virs Lietuvas pasludināt par tā pierādījumu. Ir jāparāda saikne starp konkrēto lidojumu, izmantoto vielu, aprīkojumu un mērījumiem.

Tāpēc, izdzirdot kategorisku „viņi mūs apsmidzina”, ir vērts jautāt: kāda viela ir konstatēta, kas un kā to izpētīja, kā tika pierādīts tās avots? Ja atbilde ir tikai fotogrāfija, anonīms videoieraksts vai „taču visi to redz”, pierādījuma joprojām nav.

Šādus stāstus var saukt par muļķībām, taču ar tuviniekiem parasti ir lietderīgāk apspriest konkrēto apgalvojumu, nevis viņu garīgās spējas. Lūdziet parādīt sākotnējo pētījumu, izlasiet, ko tas patiesībā konstatēja, un nošķiriet novērojumu no pieņēmuma. Debesīs redzamā josla ir īsta. Stāsts, ka tā paredzēta cilvēku saindēšanai, tikai tāpēc par patiesu nekļūst.

Avoti:

• https://www.epa.gov/regulations-emissions-vehicles-and-engines/Contrails
• https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5724570/
• https://www.faa.gov/contrails
• https://carnegiescience.edu/quantifying-expert-consensus-against-existence-secret-large-scale-atmospheric-spraying-program

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!