No 1. oktobra apkures sezona sākas ne visās mājās: iedzīvotājiem jāpārbauda sava ēka
No 1. oktobra saskaņā ar jauno regulējumu oficiāli sākas apkures sezona, bet tā beidzas 30. aprīlī. Tomēr šis datums pats par sevi nenozīmē, ka centralizētā apkure tajā pašā dienā tiks ieslēgta katrā mājā. Iedzīvotājiem jānoskaidro, kāds siltummezgls darbojas viņu ēkā un saskaņā ar kādu kārtību tajā tiks regulēta apkure.
1. oktobris vispirms nozīmē siltumapgādes uzņēmumu pienākumu būt gataviem piegādāt siltumu: sistēmām jābūt ieslēgtām, lai, iestājoties aukstākam laikam, ēkās būtu pietiekami silti. Tomēr konkrēto apkures režīmu ēkā nosaka tās siltummezgls. Tāpēc dažās daudzdzīvokļu mājās siltuma padeve var tikt sākta automātiski, bet citās lēmums vēl būs jāgaida.
Uz ko attiecas jaunā kārtība un ar ko ēkas atšķiras
Ēkās, kurās ir uzstādīti modernizēti un automatizēti siltummezgli, apkure var tikt sākta no 1. oktobra. Šādi siltummezgli paši regulē siltuma padevi atkarībā no gaisa temperatūras. Tas nenozīmē, ka radiatori noteikti sāks silt tikai kalendāra datuma dēļ: automatizētā sistēma piegādā siltumu tad, kad gaisa temperatūra pazeminās.
Šāda kārtība ir aktuāla daudzām ēkām, jo lielākā daļa siltummezglu ir automatizēti. Ikdienā iedzīvotājam tas nozīmē, ka mājas apkures sākums var būt atkarīgs no faktiskajiem laikapstākļiem un konkrētās ēkas sistēmas darbības, nevis tikai no oficiālā sezonas sākuma.
Citāda situācija ir ēkās, kuru siltummezgli nav modernizēti. Tajās apkure arī turpmāk tiks ieslēgta ar pašvaldības iestādes rīkojumu. Lēmums tiek pieņemts tad, kad trīs diennakšu vidējā temperatūra pazeminās zem 10 grādiem. Tātad šādā mājā ar 1. oktobra iestāšanos vien nepietiek, lai cerētu, ka siltuma padeve jau ir sākta.
Pašvaldības arī turpmāk lems par apkures sākumu ne tikai ēkās ar nemodernizētiem siltummezgliem, bet arī izglītības iestādēs un institūcijās. Līdz šim pašvaldības parasti paziņoja, kad sākas apkures sezona. Jaunais regulējums nosaka oficiālo sezonas datumu visai siltumapgādes sistēmai, taču neatceļ atšķirīgo apkures ieslēgšanas kārtību konkrētās ēkās.
Ko darīt
- Pārbaudiet, vai jūsu mājā darbojas modernizēts, automatizēts siltummezgls. No tā ir atkarīgs, vai apkuri ēkā var regulēt automātiski no 1. oktobra.
- Ja mājas siltummezgls nav modernizēts, sekojiet pašvaldības iestādes lēmumam. Šādās ēkās apkure tiek ieslēgta saskaņā ar rīkojumu, kad trīs diennakšu vidējā temperatūra pazeminās zem 10 grādiem.
- Neuzskatiet 1. oktobri par vienotu radiatoru ieslēgšanas datumu visām mājām. Šī diena nozīmē, ka piegādātājiem jābūt gataviem piegādāt siltumu oficiālās sezonas laikā līdz 30. aprīlim.
- Iestājoties aukstākam laikam, vērojiet, kā ēkā tiek regulēta apkure. Automatizēts siltummezgls piegādā siltumu, reaģējot uz gaisa temperatūras pazemināšanos, tāpēc apkures režīms ir atkarīgs arī no laikapstākļiem.

Ja nepārbaudīsiet savas ēkas kārtību
Nepārbaudot, kāds siltummezgls ir uzstādīts mājā, var kļūdaini uzskatīt, ka apkure obligāti jāsāk tieši 1. oktobrī. Tas neattiecas uz visām ēkām: automatizētos siltummezglos siltuma padevi regulē sistēma, bet nemodernizētās ēkās lēmumu pieņem pašvaldība saskaņā ar noteikto temperatūras nosacījumu.
Tāpēc vienā mājā siltuma padeve var tikt sākta atbilstoši automātiskajai regulēšanai, bet citā – tikai vēlāk, pēc pašvaldības rīkojuma publicēšanas. Atšķirīgs sākums pats par sevi nenozīmē, ka piegādātājs nav gatavs sezonai, jo no 1. oktobra sistēmām jābūt sagatavotām apkurei.
Kāpēc tiek mainīta apkures sezonas kārtība
Seims jūnija beigās pieņēma Siltumapgādes likuma grozījumus. Saskaņā ar tiem apkures sezona sākas 1. oktobrī un beidzas 30. aprīlī. Jaunais modelis nosaka skaidru laikposmu, kurā siltumapgādes uzņēmumiem jābūt gataviem piegādāt siltumu, taču lēmumu par apkuri konkrētajā ēkā neatdala no tās tehniskajām iespējām.
Enerģētikas ministrija ir norādījusi, ka izmaiņas rada priekšnoteikumus ātrākai siltummezglu modernizācijai patērētājiem izdevīgā veidā. Praktiskā atšķirība iedzīvotājiem ir šāda: modernizēts siltummezgls var automātiski pielāgot siltuma padevi gaisa temperatūrai, bet ēkās bez mūsdienīgām sistēmām arī turpmāk tiks piemērota kārtība, kas balstīta uz pašvaldības lēmumu.
Šīs sezonas izdevumus noteiks ne tikai apkures ieslēgšanas datums. Apkures galīgā cena iedzīvotājiem būs atkarīga no kurināmā cenām, laikapstākļiem un ēku energoefektivitātes. Biokurināmā cenas gada laikā pieaugušas par 30–50 procentiem, bet siltuma cenu būtiski ietekmē kurināmā cena. Šī sezona ir arī pirmā, no kuras sākuma apkurei vairs netiek piemērota samazinātā PVN likme.
Avots: LRT.lt
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


