No 1. oktobra mainās apkures sezonas kārtība: ko tas nozīmē iedzīvotājiem

Daudzus gadus apkures sezonas sākums Lietuvā bija kā neliela rudens gaidīšanas spēle. Vieni jau septembra beigās mājās sēdēja vilnas zeķēs, citi vēl atvēra logus, bet pašvaldības aprēķināja āra temperatūru un lēma, kad oficiāli ieslēgt apkuri. Tagad šī kārtība mainās: no 2026. gada 1. oktobra stājas spēkā Siltumapgādes likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem apkures sezona tiek definēta kā laikposms no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.

Tomēr šeit ir svarīgi neapjukt: tas nenozīmē, ka 1. oktobra rītā pilnīgi visās Lietuvas daudzdzīvokļu mājās radiatori vienlaikus kļūs karsti. Jaunā kārtība vispirms nozīmē skaidrāk noteiktu apkures sezonas periodu un siltumapgādes uzņēmumu pienākumu būt gataviem piegādāt siltumu, lai ēkās tiktu nodrošināta higiēnas normām atbilstoša iekštelpu temperatūra.

Kas mainās no 1. oktobra?

Līdz šim daudzviet iedzīvotāji gaidīja pašvaldības lēmumu. Pašvaldības parasti izvērtēja faktisko āra gaisa temperatūru un tikai pēc tam izsludināja apkures sezonas sākumu. No 2026.–2027. gada sezonas šī kārtība kļūst citāda: apkures sezona likumā nostiprināta kā ikgadējs laikposms no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, nevis datums, kas sākas tikai ar pašvaldības lēmumu.

Šis jauninājums visvairāk attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kurās ierīkoti modernizēti vai automatizēti siltummezgli. Šādās mājās apkures sezona sāksies 1. oktobrī un beigsies ne agrāk kā 30. aprīlī, negaidot atsevišķu pašvaldības lēmumu. Lietuvas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija skaidro, ka šādā laikposmā ēkas iekšējo apkures sistēmu apkalpotājam ir pienākums ieslēgt apkures sistēmu, bet telpu temperatūra tiek uzturēta ar automatizētiem siltummezgliem.

Vienkārši sakot, iedzīvotājam vairs nebūs katru dienu jāpārbauda, vai mērs jau ir parakstījis rīkojumu, ja viņa mājā ir automatizēts siltummezgls. Šādās mājās lēmuma pieņemšanas loģika pārcēlās tuvāk pašai ēkai: siltumapgādes uzņēmumam jābūt gatavam piegādāt siltumu, bet mājas administratoram, biedrībai vai sistēmas apkalpotājam jānodrošina, lai apkures sistēma darbotos saskaņā ar tiesību aktiem un reālo nepieciešamību.

Vai tiešām apkure visiem tiks ieslēgta vienā un tajā pašā dienā?

Ne gluži. Tieši šeit slēpjas svarīgākā detaļa, ko daudzi var nesadzirdēt. 1. oktobris kļūst par skaidri noteiktu apkures sezonas sākuma datumu, taču konkrētajā mājā faktiskā apkures ieslēgšana būs atkarīga no siltummezgla veida, ēkas pārvaldītāja rīcības, iedzīvotāju lēmumiem un temperatūras apstākļiem.

Ēkās ar modernizētiem siltummezgliem iedzīvotāji var nolemt sākt vai beigt apkuri citā laikā. Likuma noteikumi paredz, ka siltumenerģijas lietotāji, kuriem ir tiesības lemt par savas ēkas apkures sākumu un beigām, to dara Civilkodeksa 4.85. pantā noteiktajā lēmumu pieņemšanas kārtībā, bet par lēmumu tiek paziņots siltumapgādes uzņēmumam; tam tas jāīsteno ne vēlāk kā 2 darbdienu laikā.

LRT arī norāda iedzīvotājiem svarīgu praktisku aspektu: daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji var nolemt sākt apkuri citā laikā, ja tam piekrīt vairākums – 50 procenti + 1 dzīvokļu īpašnieka balss. Tas nozīmē, ka, ja lielākā daļa mājas iedzīvotāju uzskata, ka vēl ir pietiekami silts, teorētiski var pieņemt lēmumu sākt apkuri vēlāk. Ja mājā auksts kļūst agrāk, iedzīvotāji var arī ierosināt apkures ieslēgšanu agrāk.

Vecs radiatorsAttēls: Ilustratīvs attēls

Par ko joprojām lems pašvaldības?

Jaunā kārtība nenozīmē, ka pašvaldības pilnībā atkāpjas no apkures sezonas jautājuma. Pašvaldību lēmumi joprojām būs aktuāli ēkām, kurās siltummezgli nav modernizēti vai automatizēti, kā arī pašvaldību padotības iestādēm – piemēram, skolām, bērnudārziem, ārstniecības iestādēm un citām pašvaldību pārvaldītām telpām.

Tas nozīmē, ka dažādās ēkās situācija var atšķirties. Vienā daudzdzīvokļu mājā radiatori var sākt silt 1. oktobrī, citā vēl tiks gaidīts pašvaldības lēmums, bet trešajā iedzīvotāji paši pieņems lēmumu par citu apkures sākuma laiku. Tāpēc šogad īpaši svarīgi ir zināt ne tikai kopējo valsts noteikumu, bet arī savas mājas situāciju: vai siltummezgls ir modernizēts, kas ir administrators, vai ir biedrība, kā mājā tiek pieņemti lēmumi un kas apkalpo apkures sistēmu.

Kāpēc likumā palicis 10 grādu noteikums?

Lai gan galvenais apkures sezonas laikposms tagad ir skaidri ierakstīts likumā, temperatūra joprojām ir svarīga. Jaunajā kārtībā ir definēts arī aukstais gada periods – tas ir laiks, kad trīs diennaktis pēc kārtas vidējā diennakts āra gaisa temperatūra nav augstāka par 10 °C. Ja šāds aukstais periods iziet ārpus 1. oktobra–30. aprīļa robežām, arī tas tiek pieskaitīts apkures sezonai.

Iedzīvotājiem tas ir svarīgi agra rudens vai vēla pavasara gadījumā. Ja septembrī pēkšņi kļūtu stipri aukstāks un trīs diennaktis pēc kārtas vidējā temperatūra nebūtu augstāka par 10 grādiem, apkures sezona varētu sākties agrāk nekā 1. oktobrī. Tāpat, ja pēc 30. aprīļa aukstais periods ieilgtu, tas tiktu uzskatīts par apkures sezonas daļu.

Kas būtu jādara iedzīvotājiem?

Pirmais praktiskais solis – noskaidrot, vai jūsu daudzdzīvokļu mājā ir modernizēts automatizēts siltummezgls. To var pateikt mājas administrators, biedrības priekšsēdētājs vai apkures un karstā ūdens sistēmu apkalpotājs. No tā būs atkarīgs, vai jūsu mājai būs spēkā automātiskā 1. oktobra loģika vai arī joprojām būs jāgaida pašvaldības lēmums.

Otrais solis – vērot ne tikai radiatoru siltumu, bet arī iekštelpu temperatūru. Jaunās kārtības būtība nav “kurināt datuma dēļ”. Būtība ir nodrošināt, lai dzīvojamās telpās tiktu uzturēta higiēnas normām atbilstoša temperatūra. Ja mājā ir auksti, iedzīvotājiem jāvēršas pie administratora vai biedrībā, nevis tikai jāsašutina sociālajos tīklos.

Trešā lieta – neaizmirst, ka apkure ir visas mājas kopīgs jautājums. Vienam iedzīvotājam var būt par karstu, citam – par aukstu, tomēr lēmumi daudzdzīvokļu mājā tiek pieņemti noteiktajā kārtībā. Tāpēc, ja māja vēlas sākt apkuri agrāk vai vēlāk, ir nepieciešams nevis strīds kāpņu telpā, bet formāls iedzīvotāju lēmums.

Īsāk sakot, no 2026. gada 1. oktobra apkures sezona Lietuvā kļūst skaidrāk definēta: likumā noteikts tās sākums un beigas – no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Tomēr reālais siltums konkrētajā dzīvoklī būs atkarīgs no mājas tehniskā stāvokļa, siltummezgla veida, iedzīvotāju lēmumiem un tā, vai ēkā tiek nodrošināta atbilstoša iekštelpu temperatūra. Tāpēc šogad svarīgākais ir ne tikai jautāt, “kad ieslēgs apkuri”, bet arī zināt, kurš tieši jūsu mājā par to ir atbildīgs.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!