Tas pats pirkumu grozs „Lidl“, „Norfa“ un „Maxima“: salīdzinājām 15 ikdienas produktus

Ieej veikalā pēc piena, sviesta, maizes, makaroniem un dažiem citiem pavisam parastiem produktiem. Šķiet, atšķirībai starp tirdzniecības tīkliem vajadzētu būt dažiem centiem. Taču pie kases šie centi kaut kā pārvēršas eiro, bet mēneša beigās – jau vairākos desmitos eiro.

Tāpēc nolēmām pārbaudīt vienkāršu lietu: cik maksātu praktiski tāds pats ikdienas pārtikas grozs trijos lielākajos Lietuvas tirdzniecības tīklos – „Lidl“, „Norfa“ un „Maxima“.

Sarakstā iekļāvām 15 pavisam ierastus produktus: tumšo maizi, baltmaizi, miltus, makaronus, rīsus, griķus, pienu, kefīru, skābo krējumu, cieto sieru, sviestu, vārītās desiņas, saulespuķu un rapšu eļļu, kā arī olas.

Taču šeit saskārāmies ar problēmu, par kuru cenu salīdzinājumos bieži klusē. Internetā nav vienas sistēmas, kurā būtu iespējams redzēt visas konkrētās dienas „Lidl“, „Norfa“ un „Maxima“ plauktu cenas. „Lidl“ un „Norfa“ publiski publicē akciju bukletus, taču ne visu veikala sortimentu ar ikdienas cenām. Tāpēc izlikties, ka internetā atradām 15 absolūti identisku ražotāju produktus un iepakojumus visos trijos veikalos, būtu maldinošs eksperiments.

Tāpēc izvēlējāmies citu veidu: galvenajai tabulai izmantojām vienādu produktu kategoriju un vienādu daudzumu regulāro cenu novērojumus, kas balstīti uz Lauksaimniecības datu centra publicētajiem datiem. Cenas tika pārrēķinātas uz 1 kg, 1 litru vai citu vienādu mērvienību. Akcijas cenas šajā aprēķinā neiekļāvām. Datu griezums – 2026. gada 14. septembra nedēļa.

Un rezultāts bija daudz interesantāks, nekā gaidījām.

Cenas vienā tabulā: dažviet atšķirība nav centos, bet eiro

Avots – publiski pieejamie regulāro cenu novērojumi, balstoties uz Lauksaimniecības datu centra datiem. Tabulā nav iekļautas lojalitātes karšu vai īstermiņa akciju cenas. Tajā nedēļā nebija pieejami salīdzināmi dati par „Lidl“ saulespuķu eļļu un visu triju tīklu M izmēra olām, tāpēc tos apzināti neiekļāvām galīgajā pirkumu groza summā.

Un te jau redzams pirmais pārsteigums.

No 13 produktiem, kurus bija iespējams tieši salīdzināt visos trijos tīklos, „Norfa“ zemākā cena bija 9 pozīcijās, „Lidl“ – 4, bet „Maxima“ šajā konkrētajā regulāro cenu griezumā neuzvarēja nevienā pozīcijā.

Tomēr nepietiek tikai saskaitīt „uzvarējušās“ preces. Daudz svarīgāk ir tas, kas notiek pie kases.

Kā ietaupīt, iepērkoties MaximaAttēls: Ilustratīvs attēls

Saskaitījām cenas: šeit atšķirība jau ir gandrīz 5 eiro

Kad saskaitījām visas 13 pozīcijas, kuru cenas var korekti salīdzināt visos trijos tīklos, ieguvām šādu rezultātu:

Šajā konkrētajā regulāro cenu pirkumu grozā „Norfa“ bija lētākā. „Lidl“ par tādu pašu standartizētu preču daudzumu būtu maksājusi aptuveni par 1,80 eiro jeb 6,5 procentiem vairāk, bet „Maxima“ – pat par 4,79 eiro jeb aptuveni 17,4 procentiem vairāk.

Viena pirkuma laikā pieci eiro varbūt nešķiet dramatiski. Bet pamēģināsim šo pašu grozu iegādāties reizi nedēļā. Teorētiskā atšķirība starp lētāko un dārgāko variantu četru nedēļu laikā jau būtu aptuveni 19 eiro. Gada laikā – krietni vairāk nekā 200 eiro.

Protams, reāls cilvēks katru nedēļu nepērk pa kilogramam sviesta, siera vai skābā krējuma. Šī tabula nav ģimenes nedēļas ēdienkarte. Tā paredzēta, lai parādītu vienādu daudzumu cenu attiecību, nevis prognozētu konkrētas ģimenes pārtikas izdevumus.

Tomēr atsevišķās rindas pasaka ļoti daudz.

Tumšās maizes kilograms „Lidl“ šajā griezumā maksāja 1,18 eiro, „Norfa“ – 1,35 eiro, bet „Maxima“ – 1,93 eiro. Starpība starp galējām cenām – 75 centi jeb vairāk nekā 60 procenti.

Vēl interesantāks ir sviests. „Lidl“ – 5,16 eiro par kilogramu, „Norfa“ – 6,15 eiro, „Maxima“ – 6,27 eiro. Tikai šajā pozīcijā atšķirība starp lētāko un dārgāko tīklu sasniedz 1,11 eiro par kilogramu.

Savukārt ar vārītajām desiņām aina apgriežas. „Norfa“ standartizētā cena bija 2,17 eiro par kilogramu, „Maxima“ – 2,70 eiro, bet „Lidl“ – 3,57 eiro. Tātad nav tāda veikala, kurā absolūti viss būtu lētākais.

Tas ir ļoti svarīgs secinājums cilvēkam, kurš izvēlas tirdzniecības tīklu tikai pēc tā kopējā tēla.

Iepirkšanās Lidl / Markus Mainka / Shutterstock.comAttēls: Ilustratīvs attēls

Bet tad atradām citu pētījumu – un pirmajā vietā jau bija „Lidl“

Šajā vietā stāsts kļūst vēl interesantāks.

10. septembrī tirgus izpētes uzņēmuma „SeeNext“ slepenie pircēji Viļņas un Kauņas veikalos pārbaudīja 29 ikdienas patēriņa preču grozu. Tika salīdzinātas lētākās preces, kas atbilda noteiktajām specifikācijām, piecos lielākajos tīklos.

Triju mūs interesējošo veikalu rezultāti bija šādi:

Šajā 29 preču grozā, kuru slepenais pircējs pārbaudīja fiziskajos veikalos, pirmajā vietā bija „Lidl“. „Maxima“ grozs bija par 1,50 eiro jeb aptuveni 4,3 procentiem dārgāks, bet „Norfa“ – par 2,56 eiro jeb aptuveni 7,3 procentiem dārgāka par „Lidl“.

Šķiet, kā tas var būt? Viena tabula rāda „Norfa“, otra – „Lidl“.

Atbilde ir vienkārša: „lētākais veikals“ nav nemainīga matemātiska konstante.

Rezultātu nosaka tas, ko liekam grozā.

„SeeNext“ pētījumā bija 29 preces no dažādām kategorijām – piena, gaļas, pārtikas preču, graudaugu produktu, augļu un dārzeņu, kā arī dzērienu kategorijām. Mūsu detalizētajā tabulā pārsvarā ir galvenie pārtikas un piena produkti. Turklāt atšķiras datu apkopošanas diena un metodika.

Piemēram, „SeeNext“ septembra pētījumā gaļas kategorijā lētākā bija „Norfa“ – 13,65 eiro, bet viss kopējais grozs tik un tā vislētākais bija „Lidl“. Tas nozīmē, ka viens tīkls var būt ļoti spēcīgs gaļas vai piena produktu kategorijā un vienlaikus neuzvarēt visā grozā.

Tieši tāpēc reklāmas apgalvojums „pie mums ir lētāk“ patērētājam pasaka daudz mazāk, nekā sākumā šķiet.

Divu mēnešu laikā arī pirkumu grozi kļuva dārgāki

Apskatījām arī agrāku tādas pašas „SeeNext“ metodikas pētījumu. 9. jūlijā 29 preču grozs „Lidl“ maksāja 32,74 eiro, „Maxima“ – 35,93 eiro, bet „Norfa“ – 36,61 eiro.

Salīdzinot ar 10. septembri:

Tas nenozīmē, ka visi veikali divu mēnešu laikā vienkārši vienādi paaugstināja cenas. Konkrētā pētījuma rezultātu var mainīt tajā brīdī plauktā esošais lētākais specifikācijai atbilstošais produkts, piegādes, sortimenta izmaiņas un citi apstākļi.

Tomēr parastam pircējam rezultāts ir ļoti piezemēts: septembrī par tādu pašu metodoloģiski izveidotu grozu visos trijos tīklos nācās maksāt vairāk nekā jūlijā.

Norfa pašapkalpošanās kasesAttēls: Ilustratīvs attēls

Akcijas vienas nedēļas laikā var apgriezt visu tabulu kājām gaisā

Un te mēs nonākam pie mūsdienu iepirkšanās lielākā trika.

Regulārā cena ne vienmēr ir tā cena, ko cilvēks reāli samaksā.

Pārbaudot šobrīd spēkā esošos tirdzniecības tīklu bukletus, redzams, ka „Lidl“ jaunais akciju periods sākās 28. septembrī, „Maxima“ nedēļas piedāvājumi ir spēkā no 27. septembra, bet „Norfa“ tajā laikā vēl bija spēkā līdz 30. septembrim izsludinātie piedāvājumi. Citiem vārdiem sakot, pat dažu dienu laikā konkrētu produktu attiecība var pilnībā mainīties.

Akciju ietekmi vēl labāk parāda plašāka Lauksaimniecības datu centra datu analīze. 2026. gada augustā fiksētais standarta 15 pamatproduktu grozs bez akcijām maksāja aptuveni 64,02 eiro, bet, rēķinot akciju cenas, – 41,77 eiro. Atšķirība – pat 22,25 eiro. Tas nav viena konkrēta tirdzniecības tīkla grozs, taču šis skaitlis lieliski parāda, cik liela ietekme uz galīgo summu var būt akcijām.

Tāpēc veikals, kas šodien regulāro cenu ziņā šķiet visdārgākais, rīt ar dažām labām akcijām jūsu konkrētajam pirkumu sarakstam var kļūt par lētāko.

Taču te rodas cita problēma – jāiegādājas tas, kas patiešām nepieciešams, nevis tas, ko sarkanā etiķete pierunāja ielikt grozā.

„Tā pati prece“ un „tāda pati prece“ nav viens un tas pats

Vēl viena lieta, kas noteikti jāizskaidro.

Cenu pētījumos visbiežāk tiek salīdzināti nevis identiski „Dvaro“, „Rokiškio“, „Vilkyškių“ vai citu ražotāju iepakojumi. Tiek salīdzināta vienāda produkta specifikācija – piemēram, noteikta treknuma piena, sviesta, rīsu, noteikta veida makaronu vai vienāda izmēra olu.

Tas ļauj atbildēt uz jautājumu: kur lētāk iegādāties ikdienas analogu produktu grozu?

Taču tas neatbild uz citu jautājumu: kur lētāk iegādāties tieši to pašu zīmolu.

Un tieši otrais salīdzinājums internetā starp „Lidl“, „Norfa“ un „Maxima“ ir ļoti sarežģīts. Daļa sortimenta vienkārši nesakrīt. „Lidl“ ir daudz savu zīmolu, kuru „Maxima“ vai „Norfa“ vispār nav. Tas pats attiecas arī uz daļu citu tīklu precēm.

Tāpēc raksti, kuros parādīti 15 dažādu ražotāju produkti un teikts, ka tas ir „tas pats grozs“, dažkārt var radīt maldīgu precizitātes iespaidu.

Šeit mēs apzināti tā nerīkojāmies.

Kur tad īsti ir lētāk?

Ja pērkat tieši galvenos ikdienas produktus no mūsu regulāro cenu tabulas, „Norfa“ izskatās ļoti pārliecinoši. Tai bija zemākā cena 9 no 13 pilnībā salīdzināmajām pozīcijām, bet kopējais standartizētais grozs bija par 4,79 eiro lētāks nekā „Maxima“.

Tomēr, paplašinot grozu līdz 29 kategorijām un veikalos reāli pārbaudot lētākās analogās preces, 10. septembra „SeeNext“ pētījumā uzvarēja „Lidl“.

Savukārt „Maxima“, lai gan mūsu 13 produktu regulāro cenu tabulā bija visdārgākā, kopējā 29 produktu fiziskajā salīdzinājumā no „Lidl“ atpalika tikai par 1,50 eiro.

Tāpēc cilvēkam visnoderīgākais secinājums, visticamāk, nav „no šodienas visu pirkšu tikai vienā veikalā“.

Noderīgāks secinājums ir zināt, par kuriem produktiem pārmaksājam visvairāk.

Ja viena maize maksā 1,18 eiro, bet citā veikalā līdzīgs kilograms – 1,93 eiro, tam jau ir vērts pievērst uzmanību. Ja sviesta kilograma cenas atšķirība pārsniedz vienu eiro, arī. Taču trīs centu lētāku miltu dēļ braukt pāri pusei pilsētas patiešām nav izdevīgi.

Vēl svarīgāk ir salīdzināt nevis uz etiķetes ar lieliem burtiem izdrukāto akcijas procentu, bet kilograma, litra vai vienības cenu. Atšķirīgi iepakojumi ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā likt cilvēkam domāt, ka viena prece ir lētāka, lai gan pēc cenas pārrēķināšanas atšķirība gandrīz pazūd.

Mūsu salīdzinājums parādīja arī vēl vienu lietu: nav viena veikala, kas visās dienās un visās kategorijās būtu lētākais.

Šonedēļ var uzvarēt „Norfa“, citā grozā – „Lidl“, bet, veiksmīgi trāpot uz „Maxima“ akcijām, rezultāts atkal mainīsies.

Tāpēc īstais veids, kā ietaupīt, nav uzticība vienam tirdzniecības tīklam.

Dažkārt pietiek pirms preces paņemšanas no plaukta paskatīties uz mazo skaitli etiķetes apakšā – cik patiesībā maksā kilograms vai litrs.

Jo tieši tur, nevis lielajā uzrakstā „-40 %“, visbiežāk slēpjas īstā cena.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!