ES izsludina simtiem miljonu eiro palīdzībai: lielākā daļa nonāks nevis Ukrainā, bet Āfrikā

Eiropas Savienība izsludinājusi jaunu gandrīz 710 miljonu eiro palīdzības paketi cilvēkiem un kopienām, kas cietušas karos, piespiedu pārvietošanas, bada, slimību uzliesmojumu un klimata satricinājumu dēļ. Lai gan daudziem lietuviešiem vispirms prātā nāk Ukraina, šoreiz lielākā izsludinātās summas daļa paredzēta Subsahāras Āfrikai – reģionam, kurā vienlaikus pārklājas vairāki krīžu slāņi: migrācija, konflikti, pārtikas trūkums un vājas veselības aprūpes sistēmas.

Par jauno finansējumu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja Ņujorkā, noslēdzoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 81. augsta līmeņa nedēļai. Eiropas Komisija norāda, ka ar šo paketi ES stiprina atbalstu pārvietotajiem cilvēkiem un krīžu skartajām kopienām Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Lielākā summa – migrācijai un pārvietotajiem cilvēkiem Āfrikā

Lielākā jaunās paketes daļa – 380 miljoni eiro – tiks novirzīta ar migrāciju saistītam finansējumam Subsahāras Āfrikā. Šie līdzekļi paredzēti neaizsargātu migrantu aizsardzībai, brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalstam, migrācijas pārvaldības stiprināšanai un reaģēšanai uz cilvēku piespiedu pārvietošanu.

Tas nozīmē, ka nauda tiks novirzīta ne tikai steidzamai pārtikas vai telšu izdalei. Daļa finansējuma būtu jāizmanto, lai cilvēki, kuri spiesti pamest savas mājas, saņemtu vismaz minimālas drošības, dokumentu, atgriešanās vai apmešanās iespējas. Šis jautājums Eiropai ir politiski un sociāli jutīgs, jo migrācijas spiediens uz kontinentu sākas nevis pie ES robežām, bet krietni agrāk – reģionos, kuros cilvēki zaudē mājas kara, bada vai nestabilitātes dēļ.

Vēl 252 miljoni eiro – steidzamām humanitārajām krīzēm

Otra lielā daļa – 252 miljoni eiro no ES neatliekamās palīdzības rezerves. Svarīga detaļa: šī summa vēl ir atkarīga no budžeta institūciju apstiprinājuma. Eiropas Komisija norāda, ka šī nauda tiktu sadalīta vairākiem steidzamiem virzieniem: 97 miljoni eiro Subsahāras Āfrikai, 103 miljoni eiro neaizsargātajiem iedzīvotājiem Palestīnā un Libānā, bet 52 miljoni eiro – Ukrainai.

Atsevišķi tika paziņots arī par 7,5 miljoniem eiro Kongo Demokrātiskajai Republikai. Šis atbalsts paredzēts ātrākai reaģēšanai uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu un veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai ilgtermiņā.

Ukrainai – palīdzība pirms tuvojošās ziemas

Ukrainai paredzētie 52 miljoni eiro no šīs paketes tiks novirzīti nevis militārai, bet humanitārai palīdzībai. Eiropas Komisija norāda, ka līdzekļi tiks novirzīti sagatavošanās darbiem ziemai, pajumtei, pamatpakalpojumiem un steidzamai palīdzībai enerģētikas sektoram.

Tas ir īpaši svarīgi, tuvojoties aukstajai sezonai. Ukrainā humanitārās vajadzības ziemā pieaug bojātās infrastruktūras, elektroenerģijas un siltumapgādes traucējumu, cilvēku pārvietošanas un pastāvīgo drošības risku dēļ. Šāda palīdzība nav tikai simboliska – tā var nozīmēt ģeneratorus, apkures risinājumus, pagaidu pajumti, remontmateriālus vai būtiskākos pakalpojumus tur, kur civiliedzīvotāji dzīvo kara frontes tuvumā vai pēc uzbrukumiem enerģētikai.

Kāpēc tik daudz naudas nonāk nevis Eiropā?

Lietuvas lasītājam šajā stāstā var rasties dabisks jautājums: kāpēc lielākā summa tiek piešķirta Āfrikai, kad Eiropā joprojām notiek karš Ukrainā? Atbilde slēpjas pašā humanitārās palīdzības loģikā. Tā tiek sadalīta atbilstoši krīžu mērogam, cilvēku neaizsargātībai un riskam, ka situācija kļūs vēl sliktāka.

Eiropas Komisija jau iepriekš šogad paziņoja, ka humanitārās vajadzības pasaulē ir ārkārtīgi lielas – 2026. gadā palīdzība nepieciešama aptuveni 239 miljoniem cilvēku, bet pašreizējais globālais finansējums var sasniegt mazāk nekā pusi no viņiem.

Tāpēc ES palīdzība vienlaikus tiek sadalīta vairākos virzienos: Ukraina, Palestīna, Libāna, Āfrika, slimību uzliesmojumi, pārtikas krīzes un cilvēku piespiedu pārvietošana. Tā nav izvēle starp vienu vai otru krīzi, bet gan mēģinājums vienlaikus reaģēt uz vairākām lielām krīzēm.

ES šogad jau pārsniegusi 2,5 miljardu eiro robežu

Jaunā gandrīz 710 miljonu eiro pakete nav vienīgais ES humanitārais atbalsts šogad. Eiropas Komisija norāda, ka pēc šī paziņojuma vien Komisijas humanitārajai palīdzībai kopš gada sākuma jau piešķirti vairāk nekā 2,53 miljardi eiro.

Janvārī Komisija bija izsludinājusi sākotnējo 1,9 miljardu eiro 2026. gada humanitārās palīdzības budžetu. Tajā lielas summas bija paredzētas Tuvajiem Austrumiem, Ukrainai, Āfrikai un pēkšņām globālām krīzēm.

Tas liecina, ka pašlaik izsludinātais finansējums nav atsevišķa vienreizēja akcija, bet gan daļa no plašākas ES reakcijas uz humanitārajām krīzēm. Eiropas Komisija arī uzsver, ka ES un tās dalībvalstis ir starp lielākajiem humanitārās palīdzības sniedzējiem pasaulē.

Ko šī ziņa nozīmē parastam cilvēkam?

Šādi skaitļi – 710 miljoni, 380 miljoni, 252 miljoni eiro – bieži šķiet ļoti tāli. Tomēr aiz tiem slēpjas diezgan vienkāršas lietas: pārtika, ūdens, pagaidu mājoklis, zāles, aizsardzība bērniem, atbalsts ģimenēm, kas zaudējušas mājas, un palīdzība slimnīcām, kuras darbojas uz izdzīvošanas robežas.

Vienlaikus šī ziņa atgādina arī ko citu: humanitārās krīzes šodien vairs nav „kaut kur tālu“. Karš Ukrainā ir tieši saistīts ar Eiropas drošību. Tuvo Austrumu krīzes ietekmē migrācijas plūsmas, enerģētiku un ģeopolitisko situāciju. Āfrikā notiekošie konflikti, bads un klimata satricinājumi ilgtermiņā arī atsaucas uz Eiropu.

Tāpēc šis ES lēmums nav tikai palīdzība citiem. Tas ir arī mēģinājums mazināt krīžu sekas tur, kur tās sākas, pirms tās pārvēršas par vēl lielākām drošības, migrācijas vai sociālajām problēmām.

Atliek cits jautājums: vai šāda mēroga finansējums būs pietiekams, kad pasaulē palīdzība nepieciešama simtiem miljonu cilvēku? Pagaidām skaidrs ir viens – Eiropas Savienība šogad humanitārajai palīdzībai piešķir arvien lielākas summas, bet jaunākā pakete parāda, ka kari, bads, slimības un ziemas radītie draudi vairs nav atsevišķas krīzes. Tie ir apvienojušies vienā lielā pārbaudījumā, kam nauda nepieciešama tagad, nevis tad, kad sekas sasniegs Eiropas durvis.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!