Līdz gada beigām Lietuvu vajadzētu sasniegt gandrīz miljardam eiro: iesniegts pēdējais „Naujos kartos Lietuva“ pieprasījums

Lietuva Eiropas Komisijai iesniegusi septīto un pēdējo „Naujos kartos Lietuva“ plāna maksājuma pieprasījumu. Tā vērtība sasniedz 1,1 miljardu eiro, tomēr faktiski līdz gada beigām valstij vajadzētu saņemt 992,8 miljonus eiro. Atšķirība rodas tāpēc, ka daļa līdzekļu Lietuvai jau tika izmaksāta avansā.

Šis ir pēdējais lielais šā plāna finanšu posms. Ja Eiropas Komisija galīgi apstiprinās, ka visi paredzētie rādītāji ir sasniegti pilnā apjomā, naudai Lietuvu vajadzētu sasniegt decembra beigās. Saņemot šo summu, piecu gadu laikā valsts ekonomikā kopumā būs ieplūduši gandrīz 4 miljardi eiro Eiropas RRF līdzekļu.

Finanšu ministrs Taurimas Valys šo posmu dēvē par Lietuvas veiksmes stāstu. Pēc viņa teiktā, nauda tika piešķirta ne tikai atsevišķiem projektiem, bet arī plašākām pārmaiņām – no enerģētikas un izglītības līdz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpei, inovācijām un digitalizācijai.

Kāpēc šis maksājums ir tik svarīgs?

„Naujos kartos Lietuva“ plāns nav parasts finansējuma grozs, kad nauda vienkārši tiek sadalīta atbilstoši projektu sarakstam. Šeit Lietuva Eiropas Komisijai atskaitās par konkrēti sasniegtiem rādītājiem un reformām. Citiem vārdiem sakot, līdzekļi tiek izmaksāti nevis par solījumiem, bet par paveiktajiem darbiem.

Kopumā plānā paredzēti 197 rādītāji. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem tie visi ir sasniegti par 100 procentiem. Tāpat īstenotas visas 78 reformas. Tieši tāpēc vispār bija iespējams iesniegt pēdējo maksājuma pieprasījumu.

Līdz šim Lietuva Eiropas Komisijai jau bija iesniegusi sešus maksājuma pieprasījumus un saņēmusi gandrīz 2,85 miljardus eiro. No tiem 1,73 miljardus eiro veidoja dotācijas, bet vēl 1,12 miljardus eiro – aizdevumu līdzekļi. Pēdējais maksājums pabeigtu visu piecu gadu finansēšanas ciklu.

Kur nonāca šī nauda?

Ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lietuva atskaitās par reformām un investīcijām vairākās lielās jomās. To vidū ir starppilsētu transporta pārkārtošana, veselības aprūpe, enerģētika, ēku renovācija, kiberdrošība, izglītība, inovācijas un citi projekti.

Ministrs uzsver, ka daļa reformu bija cieši saistītas ar investīcijām. Piemēram, ILTE konsolidācija bija reformu solis, bet tās kapitāla palielināšana – jau investīciju lēmums. Līdzīga loģika tika piemērota arī atjaunojamās enerģētikas jomā: vispirms tika mainīti tiesību akti, lai attīstība būtu vienkāršāka, bet vienlaikus tika piešķirta nauda konkrētiem projektiem.

Starp svarīgākajiem darbiem minētas nodokļu izmaiņas, sociālo pabalstu pārskatīšana un palielināšana, Inovāciju aģentūras izveide, investīcijas jaunuzņēmumos, plašāka datu atvēršana sabiedrībai, digitalizācija, Tūkstošgades skolu programma, platforma Kursuok.lt un darba zaudējušo cilvēku pārkvalifikācijas projekti.

Vai vienkāršie cilvēki izjutīs šo naudu?

Šādas summas bieži šķiet tālas no ikdienas dzīves, jo cilvēks savā kontā neredz rindu „Naujos kartos Lietuva“. Tomēr šie līdzekļi parasti darbojas ar pakalpojumu, infrastruktūras un programmu starpniecību: renovētām ēkām, skolu projektiem, publiskā sektora digitalizāciju, mācību platformām, atbalstu uzņēmējdarbībai, enerģētikas risinājumiem vai veselības sistēmas pārmaiņām.

Finanšu ministrs uzsver, ka investīcijām bija jāsasniedz ne tikai lielās pilsētas, bet arī reģioni. Tas ir svarīgi, jo tieši mazākās pašvaldībās Eiropas nauda bieži kļūst par vienu no galvenajiem impulsiem sabiedrisko pakalpojumu atjaunošanai, uzņēmējdarbības piesaistīšanai vai jaunu darbavietu radīšanai.

Pēc T. Valio teiktā, reģionos šīm investīcijām vajadzētu uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicināt investīcijas un radīt cilvēkiem iespējas strādāt un pelnīt tuvāk mājām.

Kas gaida turpmāk?

Šis maksājuma pieprasījums noslēdz vienu finansējuma posmu, tomēr vienlaikus kļūst par sagatavošanos nākamajam. Lietuva jau raugās uz 2028.–2034. gada Eiropas Savienības finanšu periodu. Pēc ministrijas teiktā, sekmīgi pabeigtais „Naujos kartos Lietuva“ plāns dod pamatu cerēt, ka arī nākamie projekti tiks īstenoti raitāk.

Pats NKL plāns aptver investīcijas 3,8 miljardu eiro apmērā. No tām 2,30 miljardus eiro veido dotācijas, bet 1,55 miljardus eiro – aizdevumi. Pēdējam gandrīz miljardu eiro lielajam maksājumam vajadzētu kļūt par šā plāna pēdējo akcentu un vienlaikus atgādinājumu, ka Eiropas nauda Lietuvai tiek piešķirta nevis automātiski, bet par konkrētiem rezultātiem.

Tagad svarīgākais jautājums ir ne tikai tas, cik daudz naudas nonāks valstī, bet arī tas, cik skaidri cilvēki redzēs tās ieguvumu savā pilsētā, skolā, poliklīnikā, uz ceļa vai darba tirgū.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!