Pēc ilgās bloķēšanas – vienošanās par 6,6 miljardiem eiro: noskaidrots, kam ES sadalīs naudu

Eiropas Savienības valstis vienojās, kā sadalīt ilgstoši bloķētos 6,6 miljardus eiro no Eiropas Miera fonda. Lielākā summas daļa tiks piešķirta, lai kompensētu valstīm par Ukrainai jau nodrošināto militāro palīdzību, bet atlikušie līdzekļi paredzēti karavīru apmācībai un kopīgiem aprīkojuma iepirkumiem. Par vienošanos piektdien, 25. septembrī, paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.

Dažas valstis jau paziņojušas, ka tām pienākošos kompensāciju daļu plāno izmantot turpmākai palīdzībai Ukrainai. Tas nozīmē, ka vienošanās var palīdzēt gan segt iepriekšējos izdevumus, gan finansēt jaunu palīdzību valstij, kas aizstāvas pret Krievijas iebrukumu.

Kāpēc miljardi tik ilgi bija iestrēguši?

ES valstis kompensācijas no Eiropas Miera fonda gaidīja ne vienu vien gadu. Šis mehānisms paredzēts, lai palīdzētu segt izdevumus valstīm, kuras Ukrainai nodeva ieročus un citu militāro palīdzību. Tomēr maksājumus bloķēja Ungārija, kas iebilda pret militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Situācija mainījās pēc varas maiņas Ungārijā un tam, kad premjerministra amatu pārņēma Pēters Maģārs. Budapeštai mainot nostāju, ES galvaspilsētās sākās diskusijas par to, kā izmantot iepriekš bloķētos līdzekļus. Bija jāvienojas, kāda daļa tiks valstīm kā kompensācijas un cik tiks piešķirts citām ar palīdzību Ukrainai saistītām vajadzībām.

25. septembrī paziņotā vienošanās nosaka trīs galvenos finansējuma virzienus. To kopējā summa ir 6,6 miljardi eiro.

Lielākā daļa – kompensācijām par jau sniegto palīdzību

Kā norādīja K. Kallasa, 4,7 miljardi eiro tiks piešķirti dalībvalstu izdevumu kompensēšanai. Vēl aptuveni 900 miljoni eiro paredzēti ES vadītajai Ukrainas bruņoto spēku apmācības misijai, bet 1 miljards eiro – jauniem kopīgiem aprīkojuma iepirkumiem.

Svarīgi saprast, ka visa paziņotā summa Ukrainai netiks pārskaitīta ar vienu maksājumu. Lielākā tās daļa paredzēta valstīm, kurām jau radušies izdevumi, sniedzot militāro palīdzību. Šo kompensāciju turpmākā izmantošana būs atkarīga arī no pašu valstu lēmumiem.

Daļa kompensāciju var kļūt par jaunu palīdzību Ukrainai

K. Kallasas teiktā, dažas valstis jau paziņojušas, ka plāno savu daļu novirzīt Ukrainai. Tomēr publicētajā paziņojumā nav norādīts, kāda kopējā summa no kompensācijām paredzētajiem 4,7 miljardiem eiro tiktu izmantota šādā veidā.

Tas ir būtisks aspekts, vērtējot vienošanās apmēru. Viena tās daļa ir saistīta ar iepriekš sniegto palīdzību un valstu radītajiem izdevumiem, otra – ar Ukrainas karavīru turpmāko apmācību un aprīkojuma iegādi. Tāpēc galīgā ietekme uz jaunās palīdzības apjomu kļūs skaidra pēc konkrētu lēmumu pieņemšanas par līdzekļu izmantošanu.

Kallasa: Eiropa neplāno samazināt palīdzību

Paziņojot par vienošanos, K. Kallasa to saistīja arī ar Krievijas spiedienu uz Eiropas valstīm. Viņas teiktā, Maskavas rīcība nav mainījusi ES apņēmību atbalstīt Ukrainu.

„Maskavas hibrīdo uzbrukumu mērķis ir iebiedēt Eiropu, lai tā samazinātu palīdzību Ukrainai. Eiropa rīkojas pilnīgi pretēji,” teica ES diplomātijas vadītāja.

Pagaidām ir paziņots kopējais līdzekļu sadalījums atbilstoši to mērķim. Atsevišķu valstu, tostarp Lietuvas, kompensāciju apmēri šajā paziņojumā nav norādīti, tāpēc vēl nevar spriest, cik konkrēti naudas saņems mūsu valsts.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!