Kartupeļu pankūkas bez olām: vecmāmiņa tā gatavoja pirms 30 gadiem

„Olu nav, varbūt vairs necepsim?” – šāds jautājums virtuvē visbiežāk izskan tad, kad kartupeļi jau nomizoti, bet panna sāk silst. Tomēr senākās virtuvēs uz to būtu atbildējuši vienkārši: kartupeļu pankūkām ola ne vienmēr ir vajadzīga. Ja kartupeļi ir labi un mīkla nav pagatavota pārāk šķidra, pankūka pannā turēsies arī bez tās.

Pirms dažiem gadu desmitiem ēdienu bieži gatavoja no tā, kas tobrīd bija mājās, nevis pēc precīzas receptes ekrānā. Kartupeļi, sīpols, šķipsniņa sāls, karote miltu, ja tie bija nepieciešami, un pacietība pie pannas. Šādas pankūkas ne vienmēr bija vienādi glītas, taču malās kraukšķīgas, vidū mīkstas un no šķīvja pazuda ātrāk, nekā paspēja atdzist.

Kartupeļu pankūkas bez olām nav ne taupības viltība, ne sliktāks aizstājējs. Tas ir sens, vienkāršs veids uzticēties pašam kartupelim – tā cietei, garšai un tam, ko cilvēks iemācījies sajust ar rokām, nevis tikai izmērīt ar karoti.

Viss noslēpums paliek bļodas dibenā

Lielākās bažas, gatavojot bez olām, parasti ir vienas: ka pankūkas sabruks, tiklīdz tās apgriezīs. Tas notiek nevis tāpēc, ka trūktu olas, bet gan tāpēc, ka rīvētie kartupeļi ir pārāk ūdeņaini. Sarīvēti kartupeļi ātri izdala sulu, īpaši, ja tie ir ļoti svaigi vai smalki sarīvēti, tāpēc bļodā drīz vien parādās vairāk šķidruma, nekā gribētos.

Senā metode ir vienkārša: rīvētos kartupeļus var viegli izspiest caur marli, tīru dvieli vai blīvāku sietiņu, taču sulu uzreiz neizliet. To ir vērts uz dažām minūtēm mierīgi atstāt traukā. Apakšā nosēžas balta kartupeļu ciete – tieši tā palīdz pankūkām dabiski salipt.

Augšpusē sakrājušos šķidrumu uzmanīgi nolejiet, bet apakšā palikušo cieti pievienojiet atpakaļ rīvētajiem kartupeļiem. Pēc tam iemaisiet smalki sarīvētu vai ļoti smalki sagrieztu sīpolu, sāli un nedaudz piparu. Sīpols šeit ir svarīgs ne tikai aromāta dēļ: tas piešķir mitrumu, maigu saldumu un to pazīstamo garšu, kuras dēļ virtuve uzreiz sāk smaržot pēc mājām.

Ja masa arī pēc tam šķiet pārāk šķidra, var iemaisīt vienu vai divas karotes kviešu miltu. Tomēr tos nevajadzētu bērt ieraduma dēļ. Pārāk daudz miltu kartupeļu pankūkas padara smagas, it kā no mīklas gatavotus plāceņus, bet gribas pavisam ko citu – lai pirmais kumoss būtu kraukšķīgs, bet vidū justos īsts kartupelis.

Kartupeļu pankūkas bez olām: vecmāmiņa tā gatavoja pirms 30 gadiemAttēls: Unsplash / Alpha Perspective

Panna neļauj steigties

Sagatavoto masu vislabāk cept uzreiz. Tā negaida – ilgāk pastāvējusi, tā kļūst tumšāka, atkal izdala sulu un zaudē to dzīvīgumu, kas bija tikko sarīvētam kartupelim. Pannai jābūt labi sakarsētai, ar pietiekamu eļļas daudzumu, lai pankūkas apakša sāktu cepties, tiklīdz masa tai pieskaras.

Lieciet pa vienai vai divām karotēm rīvēto kartupeļu masas un viegli izklājiet ne pārāk biezā pankūkā. Ļoti liela un bieza pankūka izskatās dāsna, taču to ir grūtāk apgriezt, tā cepas ilgāk, un vidus dažkārt paliek pārāk mitrs. Mazākas pankūkas kļūst kraukšķīgākas un rada mazāk satraukuma, kad pienāk laiks tās pakustināt ar lāpstiņu.

Pirmo pusi cepiet tik ilgi, līdz malas kļūst acīmredzami brūnas un pankūka pati viegli atdalās no pannas. Ja mēģināsiet to apgriezt pārāk agri, nekādi cietes triki nepalīdzēs – vēl neizveidojusies garoziņa vienkārši neizturēs. Virtuvē tā ir viena no tām mazajām pamācībām, ko nevar nodot ar precīzu minūšu skaitu: jāļauj karstumam paveikt savu darbu.

Pankūkas var cept eļļā, kausētā sviestā vai sajaucot abus taukvielu veidus, ja vēlaties bagātīgāku garšu. Izceptās pankūkas uz neilgu laiku ir vērts pārlikt uz papīra dvieļa, taču neturēt tās vienu virs otras augstā kaudzē. Tvaiks starp pankūkām ātri samīkstina to apbrūninātās maliņas, un tieši to dēļ pie pannas parasti sapulcējas pirmie degustētāji.

Garša, kurai nevajag daudz piedevu

Karstas kartupeļu pankūkas bez olām lieliski sader ar skābo krējumu, dabīgo jogurtu vai biezpienu. Vieniem tās garšo ar speķa čurkstinājumiem, citiem – ar sēņu mērci, bet vēl citiem pietiek ar šķipsniņu sāls un karoti auksta skābā krējuma. Šis ēdiens ir labs ar to, ka necenšas būt izsmalcināts: tas atstāj vietu katras mājas galdam un paša ieradumiem.

Ģimenei ar bērniem šādas pankūkas var būt vienkāršas vakariņas, kad pēc darba negribas ilgi stāvēt pie katliem. Senioriem tā bieži ir pazīstama jaunības garša, kad ēdienu gatavoja lēnāk un retāk kāds jautāja, vai receptē tiešām visa pietiek. Savukārt cilvēkam, kurš šodien vienkārši neatrada ledusskapī olas, tas ir atgādinājums, ka viena trūkstoša prece vēl nenozīmē, ka plāni jāatmet.

Protams, olai mīklā ir savs uzdevums – tā piešķir papildu stingrību un nedaudz citādu tekstūru. Taču tās trūkums nenozīmē, ka pankūkas būs bezgaršīgas vai izjuks. Kartupeļiem pašiem ir vairāk iespēju, nekā dažkārt tiem ļaujam, īpaši tad, ja nesteidzamies noliet balto cieti, kas nosēžas bļodas dibenā.

Ja pirmā pankūka tomēr iznāca pārāk mīksta, nevajag vilties par visām vakariņām. Atlikušajā masā iemaisiet nedaudz nosēdušās cietes vai karoti miltu, ļaujiet pannai vēl vairāk sakarst un nākamo pankūku cepiet mazāku. Kartupeļu pankūkas reti ir par pilnību jau no pirmās reizes – drīzāk par spēju pamanīt, ko tajā dienā prasa mīkla.

Varbūt tāpēc šī vienkāršā metode arī ir saglabājusies virtuvēs tik daudzus gadus. Kad nav olu, nav jāatsakās no vakariņām vai jāskrien uz veikalu tikai viena ingredienta dēļ. Dažkārt pietiek atcerēties veco likumu: labs kartupelis, nosēdusies ciete un nesteidzīga roka var paveikt vairāk, nekā pirmajā mirklī šķiet.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!