NASA kosmosā nosūtīja tūkstošiem bišu: pēc nedēļas zinātnieki ieraudzīja to, ko nebija gaidījuši

Tas izklausās pēc dīvainas zinātniskās fantastikas epizodes: kosmosa kuģis „Challenger“, astronauti, satelīta remonts un tūkstošiem bišu nelielā konteinerā. Taču tas bija īsts NASA eksperiments. 1984. gada aprīlī orbītā tika nosūtītas aptuveni 3300 bišu strādnieču un viena māte. Zinātniekus interesēja vienkāršs, bet ļoti aizraujošs jautājums: vai bites, kuras uz Zemes dzīvo pēc ļoti skaidras kārtības, spēs orientēties tur, kur nav ierastās gravitācijas?

Lidojuma STS-41-C galvenais uzdevums nebija saistīts ar bitēm. Astronautiem bija jāremontē satelīts „Solar Maximum Mission“, taču kosmosa kuģī vienlaikus notika arī vairāki mazāki eksperimenti. Viens no tiem kļuva īpaši neaizmirstams, jo parādīja, kā dzīvie organismi uzvedas, kad pēkšņi pazūd tas, kas uz Zemes šķiet pats par sevi saprotams, – augša, apakša un ķermeņa sajūta telpā.

Pirmās dienas bija haotiskas

Sākumā bitēm klājās grūti. Uz Zemes viņu pasaule ir ļoti skaidra: tās jūt virzienu, orientējas pēc apkārtnes, pārvietojas stropā, veido šūnas pēc sakārtotas sistēmas, kas saglabāta paaudžu paaudzēs. Kosmosā viss mainījās. Nebija ierastās svara sajūtas, tāpēc kukaiņi zaudēja orientāciju, mētājās un bieži atsitās pret konteinera sienām.

Tas bija kā strops bez grīdas un griestiem. Bites, kas uz Zemes šķiet neticami organizētas, pirmajās dienās uzvedās apjukušas. Tās uzreiz nesaprata, kā pārvietoties, kur pieķerties un kā strādāt šādā vidē. Zinātniekiem tieši šī daļa bija svarīga: vai tās apstāsies vai tomēr atradīs veidu, kā pielāgoties?

Atbilde pārsteidza. Pēc dažām dienām haoss sāka mazināties. Bites sāka uzvesties mierīgāk, labāk pārvietojās konteinerā un pamazām atgriezās pie tā, ko prot vislabāk, – kopīga darba.

Pēc nedēļas tās jau veidoja šūnas

Apmēram pēc septiņām dienām kļuva skaidrs, ka bites bezsvara apstākļos ne tikai izdzīvoja, bet arī spēja sākt veidot šūnas. Lidojuma laikā tās izveidoja aptuveni 200 kvadrātcentimetrus lielu šūnu daļu. Tas nebija tikpat perfekts šūnveida veidojums, kādu mēs redzētu uz Zemes stropā, taču tas bija pietiekami kārtīgs, lai zinātnieki varētu izdarīt ļoti interesantus secinājumus.

Kosmosā uzbūvētā šūnveida veidojuma šūnas bija novietotas citādi nekā parasti. Gravitācijas trūkums mainīja to virzienu un izvietojumu, taču pati struktūra saglabājās pārsteidzoši regulāra. Šūnām bija vienāda forma un dziļums, un bites tās izmantoja pārtikas krājumu glabāšanai. Citiem vārdiem sakot, pat nonākušas pilnīgi neierastā vidē, tās nezaudēja galveno spēju veidot kopīgu sistēmu.

Un tieši tā ir viena no interesantākajām eksperimenta daļām. Bites nevis vienkārši peldēja konteinerā, gaidot lidojuma beigas. Tās pielāgojās, pārorientējās un sāka darīt to, ko darītu mājās, tikai atbilstoši jauniem apstākļiem.

Māte dēja olas, bet jaunas bites neizšķīlās

Eksperiments parādīja, ka bišu sociālā kārtība kosmosā nesabruka. Tās arī turpmāk darbojās kā kopiena, sadarbojās, rūpējās par vidi un pat par konteinera vēdināšanu. Zinātniekiem tas bija ļoti svarīgi, jo bišu dzīve balstās nevis uz individuālu izdzīvošanu, bet uz visas kolonijas sistēmu.

Lielākā daļa bišu lidojumu izdzīvoja. Arī māte turpināja savu darbu – eksperimenta laikā tā izdēja aptuveni 35 olas. Tomēr no nevienas no tām jauna bite neizšķīlās. Tas ļāva saprast, ka pieaugušas bites spēj pielāgoties bezsvaram, taču pilns to attīstības cikls kosmosā ir daudz sarežģītāks jautājums.

Šī atšķirība ir ļoti svarīga. Viena lieta ir izdzīvot un pielāgoties dažas dienas, pavisam kas cits – veiksmīgi vairoties un izaudzināt jaunu paaudzi. NASA eksperiments neatbildēja uz visiem jautājumiem, taču parādīja, ka kukaiņu uzvedība ir elastīgāka, nekā varēja domāt.

Ko šis eksperiments parādīja zinātniekiem?

Septiņas dienas kosmosā atklāja, ka bites nav tikai automātiski funkcionējošas būtnes, kas spēj strādāt vienīgi ierastos Zemes apstākļos. Jā, pirmajās dienās tās mētājās un kļūdījās, taču vēlāk spēja pielāgoties pilnīgi svešai videi. Tās saglabāja sociālo uzvedību, veidoja šūnas, kārtoja pārtikas krājumus un uzturēja kopīgu kolonijas ritmu.

Šis eksperiments kļuva par nelielu, bet ļoti uzskatāmu atgādinājumu, ka dzīvība bieži ir izturīgāka, nekā šķiet. Pat kukaiņi, kuru dzīve miljoniem gadu veidojusies Zemes gravitācijas ietekmē, dažu dienu laikā spēja atrast jaunu darbības veidu.

Tāpēc 3301 bite kosmosa kuģī „Challenger“ nebija dīvains NASA joks, bet gan nopietns mēģinājums saprast, kā dzīvie organismi pielāgojas kosmosam. Un atbilde izrādījās daudz interesantāka, nekā gaidīts: sākumā tās mētājās, bet galu galā kosmosā atkal kļuva par bitēm.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!