Apkures rēķini pieaugs: galīgo summu noteiks ēkas efektivitāte un iedzīvotāju paradumi

Nākamajā apkures sezonā apkures pakalpojumi kļūs dārgāki sadārdzinātā kurināmā un beigušās PVN atlaides dēļ. Tomēr katras mājsaimniecības rēķina galīgo summu noteiks ne tikai siltuma cena: daudz kas būs atkarīgs no ēkas energoefektivitātes, siltummezgla vadības un pašu iedzīvotāju ikdienas paradumiem.

Septembrī centralizēti piegādātā siltuma vidējā cena Lietuvā bija par 27,5 procentiem augstāka nekā pirms gada. Tā sasniedza 8,07 centus par kilovatstundu bez PVN, savukārt pirms gada tā bija 6,33 centi par kilovatstundu. Ekonomistu vērtējumā iespējamais apkures cenas pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu svārstās no 13,5 līdz 25 procentiem, bet speciālisti arī prognozē par 20–30 procentiem dārgāku apkuri.

Uz ko tas attiecas un ko tas nozīmē mājsaimniecībām

Lielākus izdevumus izjutīs centralizēti apsildāmo mājokļu iedzīvotāji, taču nevajadzētu gaidīt vienādus rēķinus dažādās mājās. Rēķinā redzamā siltuma cena ir tikai viena daļa. Otra, ne mazāk svarīga daļa ir tas, cik daudz siltuma konkrētā māja patērē un cik daudz tā zaudē.

Lielākā atšķirība būs starp energoefektīvām un neefektīvām ēkām. Lietuvas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas galvenā speciālista Manta Paulauska teiktā, kvalitatīvi renovētā daudzdzīvokļu mājā par apkuri var maksāt līdz pat 2,5 reizēm mazāk nekā vecas būvniecības nerenovētā mājā. Tas nozīmē, ka kurināmā sadārdzināšanās un PVN izmaiņas skar visus, bet ēka, kas izšķērdē siltumu, iedzīvotājiem izmaksā ievērojami vairāk.

No gada sākuma PVN likme tika palielināta no 9 līdz 21 procentam. Lietuvas Enerģētikas aģentūra janvārī ziņoja, ka šīs izmaiņas vien apkures rēķinu vidēji palielināja aptuveni par 5 eiro renovētās un par aptuveni 10 eiro nerenovētās daudzdzīvokļu mājās. Galīgā summa tik un tā ir atkarīga no konkrētās mājas patēriņa, tāpēc ar cenu par kilovatstundu vien nepietiek, lai novērtētu savu gaidāmo rēķinu.

Ko darīt

• Novērtēt radiatoru regulēšanu. Iedzīvotāji var regulēt radiatoru siltumu atbilstoši vajadzībām, nevis atstāt vienādu iestatījumu visās telpās. Tas ir viens no veidiem, kā samazināt nevajadzīgi patērētā siltuma daudzumu.
• Izmantot termostatus un temperatūras sensorus. Ekonomiste Indrė Genytė-Pikčienė norāda, ka šie līdzekļi var palīdzēt diezgan ātri sasniegt taustāmu rezultātu. Tie ļauj precīzāk kontrolēt telpu temperatūru.
• Pazemināt temperatūru naktī un laikā, kad mājās nav cilvēku. Automātiska temperatūras pazemināšana šādos periodos tiek minēta kā viens no praktiskiem risinājumiem. Tā palīdz neapsildīt telpas ar tādu pašu intensitāti, kad tas nav nepieciešams.
• Izmantot zonālo apkuri, ja mājas risinājumi to ļauj. Dažādām telpām var būt nepieciešama atšķirīga temperatūra, tāpēc zonālā vadība palīdz izmantot siltumu atbilstoši faktiskajām vajadzībām.
• Interesēties par mājas siltummezgla vadību un modernizācijas iespējām. Precīzi vadīti un modernizēti siltummezgli vidēji var palīdzēt ietaupīt līdz 15 procentiem siltuma. Arī attālināta vadība var veicināt mazāku patēriņu.

Šie risinājumi ir aktuāli ne tikai individuālai dzīvokļa siltuma regulēšanai. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem galīgo summu nosaka arī kopējais mājas siltuma patēriņš, tāpēc siltummezgla darbība un ēkas stāvoklis ir kopīgs jautājums visai mājai.

Apkures rēķini pieaugs: galīgo summu noteiks ēkas efektivitāte un iedzīvotāju paradumiAttēls: Pixabay / ri

Kad ar regulēšanu vien nepietiek

Viedie risinājumi var samazināt patēriņu, taču tie neaizstāj pilnīgu ēkas atjaunošanu. Ja ēkas sienas izlaiž siltumu, zudumi saglabāsies lieli pat tad, ja tiks izmantoti termostati, sensori vai automātiska temperatūras pazemināšana. Šādā gadījumā mājsaimniecības enerģijas cenu svārstības izjutīs spēcīgāk.

Ēku atjaunošanā svarīga ir ne tikai sienu siltināšana. SIA „VMG Lignum Systems“ vadītāja Justina Bortkevičiaus vērtējumā paneļu renovācijas risinājumu mērķis ir samazināt siltuma zudumus un nodrošināt konstrukciju hermētiskumu. Šim nolūkam būtiski ir pienācīgi noblīvēti paneļu savienojumi, logi un citi ēkas elementi. Ikdienas radiatoru regulēšana var palīdzēt samazināt rēķinu, taču ar to vien nesošas ēkas problēmas atrisināt nevar.

Aizvadītā apkures sezona parādīja, ka attālināta un precīza vadība atsevišķās mājās var dot nozīmīgu rezultātu. Naujakurių ielā 84 Kauņā siltuma patēriņš samazinājās par 31,5 procentiem, bet tika ietaupīti 5817 eiro. Šviesos ielā 6 Viļņā patēriņš samazinājās par 30,15 procentiem, tika ietaupīti 1774 eiro. Pramonės prospektā 85 Kauņā tika fiksēts 29,2 procentu samazinājums un ietaupīti 7666 eiro.

Kāpēc apkure kļūst dārgāka

Cenu pieaugumu nosaka spriedze energoresursu tirgū. Turpinoties Persijas līča konflikta izraisītajai enerģētikas krīzei, gāze Eiropā maksā 2,25 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pirms gada. Lietuvas siltumapgādē būtiska ir arī biomasa, taču pēc aukstās un garās ziemas arī šis tirgus kļuva nesabalansēts. Vien augustā biokurināmā cena palielinājās par 5,4 procentiem.

Ekonomistu vērtējumā galīgais cenu lēciens ilgstošās nenoteiktības dēļ vēl nav pilnībā skaidrs. Lietuvas mājsaimniecību noturību pagaidām stiprina salīdzinoši nelielie parādi, pieaugošie noguldījumu uzkrājumi un augošā pirktspēja. Vidējā nominālā darba samaksa otrajā ceturksnī bija par 10 procentiem lielāka nekā pirms gada, kopš gada sākuma mēneša minimālā alga palielināta par 11,1 procentu, straujāk pieauga arī pensijas. Tomēr visneaizsargātāko iedzīvotāju izdevumu struktūra atšķiras, tāpēc viņi joprojām ir jutīgāki pret apkures cenu kāpumu.

Avots: LRT.lt

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!