Pārāk silta guļamistaba ziemā zog miegu: kādu temperatūru naktī uzturēt?

Ziemā daudzi pieļauj vienu un to pašu kļūdu: pirms gulētiešanas vairāk atgriež radiatoru, apsedzas ar biezāku segu un cer, ka siltums palīdzēs ātrāk aizmigt. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet loģiski – ārā taču ir auksts, mājās gribas mājīgumu. Tomēr tieši pārāk silta guļamistaba bieži kļūst par iemeslu, kāpēc cilvēks naktī grozās, pamostas nosvīdis, no rīta jūtas smagnējs un neizgulējies, lai gan gultā pavadījis pietiekami daudz stundu.

Miegam svarīgs ir ne tikai klusums, tumsa vai ērts spilvens. Ķermenim nepieciešama arī piemērota temperatūra. Vakarā mūsu organisms dabiski sāk atdzist – tas ir viens no signāliem, ka pienācis laiks atpūsties. Ja istabā ir pārāk karsti, ķermenim ir grūtāk pāriet dziļākā miegā, tāpēc nakts kļūst virspusēja: šķiet, ka gulējāt, bet atpūtas ir maz.

Kāda temperatūra guļamistabā tiek uzskatīta par labāko?

Lielākajai daļai pieaugušo ērtākā miega temperatūra ir aptuveni 16–19 grādi. Tas nenozīmē, ka visiem obligāti jāguļ tieši 18 grādu temperatūrā, tomēr šis diapazons ir labs sākumpunkts. Ja istabā uzturat 22–24 grādus un no rītiem bieži pamostaties noguris, vērts pamēģināt temperatūru samazināt vismaz par dažiem grādiem.

Ziemā daudzi nobīstas, ka guļamistabā pie 17 vai 18 grādiem būs pārāk auksti. Taču svarīgi atšķirt istabas gaisu no ķermeņa siltuma. Guļot nav nepieciešams apsildīt visu istabu kā dzīvojamo istabu. Daudz labāk, ja gaiss ir vēsāks, bet cilvēks silti apsedzies. Citiem vārdiem sakot, mājīgumam jābūt zem segas, nevis visā istabā.

Ja mājās ir mazi bērni, gados vecāki cilvēki vai slimi cilvēki, temperatūra jāizvēlas piesardzīgāk. Šādos gadījumos pārāk vēsa istaba var būt nepatīkama, īpaši, ja cilvēks naktī nosedzas vai viņam ir grūtāk regulēt ķermeņa siltumu. Taču arī tad guļamistabu nevajag pārvērst par siltumnīcu – bieži vien pietiek uzturēt aptuveni 19–21 grādu un vērot, kā cilvēks jūtas no rīta.

Kāpēc pārāk silta istaba pasliktina miegu?

Kad guļamistabā ir pārāk karsti, ķermenim jāstrādā vairāk, lai atdzistu. Tāpēc cilvēks var biežāk grozīties, pamosties, nospert segu, pēc tam atkal nosalt un apsedzties. Šāda nakts šķiet sīkums, taču pēc dažām dienām tās sekas ir jūtamas ļoti skaidri: grūtāk piecelties, trūkst pacietības, gribas dzert vairāk kafijas, vakarā ātrāk nāk miegs, bet miega kvalitāte joprojām ir slikta.

Pārāk silts gaiss arī bieži ir sauss. Ziemā radiatori izsausina telpas, tāpēc no rīta var kņudēt kakls, būt aizlikts deguns, sausēt acis. Tad cilvēks domā, ka „kaut kas sākas“ vai sākas saaukstēšanās, lai gan dažkārt problēma ir vienkāršāka – pārāk karsta un pārāk sausa guļamistaba.

Īpaši vērts pievērst uzmanību vienai pazīmei: ja ātri aizmiegat, bet pamostaties ap pulksten 3–4 naktī un jums ir grūti atkal aizmigt, temperatūra var būt viens no iemesliem. Protams, miegu ietekmē arī stress, alkohols, vēla ēšana, ekrāni, taču istabas siltums ir tas, ko var mainīt jau šovakar.

Kā noregulēt guļamistabu ziemā?

Pirmais praktiskais solis – iegādāties vienkāršu termometru un novietot to nevis pie radiatora, bet tuvāk gultai. Bieži cilvēki nezina faktisko temperatūru guļamistabā: šķiet, ka ir „normāli“, bet patiesībā istabā ir 23 grādi. Jau temperatūras skaitļa redzēšana palīdz saprast, kāpēc naktī ir karsti vai kāpēc no rīta gaiss šķiet smagnējs.

Pirms gulētiešanas vērts uz 5–10 minūtēm atvērt logu un ātri izvēdināt istabu. Logu nav nepieciešams turēt atvērtu visu nakti, īpaši, ja ārā ir ļoti auksti, taču īsa vēdināšana nomaina gaisu un samazina smacīgumu. Ja radiators ļoti karsē, labāk to pagriezt mazāk jau agrāk vakarā, nevis gaidīt, līdz pēc apgulšanās kļūs pārāk karsti.

Svarīga ir arī gultasveļa. Ziemā cilvēki bieži izvēlas ļoti biezu segu, taču tad ķermenis pārkarst. Dažkārt labāk izvēlēties vidēji siltu segu un papildu pledu, ko var uzmest tikai nepieciešamības gadījumā. Tādējādi naktī ir vieglāk regulēt siltumu. Ja guļat divatā, vērts padomāt arī par atsevišķām segām – vienam var būt auksti, otram karsti, bet viena kopīga sega bieži kļūst par kompromisu, kas neder nevienam.

Kad problēma var nebūt temperatūra?

Ja pēc temperatūras samazināšanas, istabas izvēdināšanas un gultasveļas sakārtošanas miegs joprojām ir ļoti slikts, vērts paskatīties plašāk. Pastāvīga mošanās, krākšana, gaisa trūkuma sajūta, spēcīgs rīta nogurums vai miegainība dienā var liecināt ne tikai par sliktu miega vidi. Šādā gadījumā labāk konsultēties ar ģimenes ārstu, īpaši, ja tas turpinās ilgstoši.

Tomēr lielākajai daļai cilvēku vērts sākt ar vienkāršāko – guļamistabas temperatūru. Ziemā labs miegs ne vienmēr nozīmē karstu istabu. Visbiežāk vislabāk izgulēsieties tad, kad istabā ir svaigs gaiss, tas nav sauss, bet ķermenim zem piemērotas segas ir silti. Pamēģiniet dažas naktis uzturēt aptuveni 18 grādu temperatūru un no rīta vērojiet pašsajūtu: ja pamostaties vieglāk, mazāk svīstat un naktī retāk pamostaties, atbilde jums jau ir.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!