Bērna atzīmes pasliktinās: nolīgt privātskolotāju vai vispirms mainīt mācīšanās paradumus?

Pēc ziemas brīvlaika elektroniskajā žurnālā sāk parādīties arvien vairāk zemāku atzīmju, bet vakari mājās pārvēršas sarunās par mājasdarbiem. Bērns saka, ka nesaprot matemātikas uzdevumus, atliek domraksta rakstīšanu vai vienkārši vairs nevēlas atvērt darba burtnīcu. Daži vecāki šādā brīdī meklē privātskolotāju, citi vispirms jautā, vai problēma nav pārāk gara diena, haotiska ikdienas kārtība un uzkrājies nogurums.

Kad individuālā stunda dod ātru rezultātu

Privātskolotājs visbiežāk palīdz tad, kad zināšanu trūkums ir skaidrs un konkrēts. Piemēram, bērns vairākas nedēļas nav sapratis daļskaitļu tēmu, ir slimojis laikā, kad angļu valodā skaidroja laikus, vai arī klasē neuzdrošinās pajautāt vēlreiz. Skolotājam stundā ir jāvirzās uz priekšu kopā ar visu klasi, bet individuālā tikšanās reizē var apstāties pie viena uzdevuma, izskaidrot to vairākos veidos un uzreiz pārbaudīt, vai bērns patiešām ir sapratis.

Šādas stundas ir vērtīgas ne tikai atzīmes dēļ. Bērns, kurš vairākas reizes pēc kārtas neveiksmīgi mēģina atrisināt uzdevumu, var ātri nolemt, ka viņam „nepadodas matemātika“. Mierīgs skaidrojums un neliels panākums dažkārt atgriež vēlmi mēģināt. Īpaši tad, ja privātskolotājs neatrisina uzdevumu bērna vietā, bet parāda, kā plānot darbības, kur pārbaudīt kļūdas un kā mācīties patstāvīgi.

Vecākiem tas šķiet praktisks risinājums: nav katru vakaru jāstrīdas par uzdevumiem, un mājās samazinās spriedze. Ja ģimenē vecāki ilgi strādā, viņiem ir vairāki bērni vai viņi paši vairs nevar palīdzēt ar sarežģītāku mācību programmu, papildu palīdzība var būt patiešām nepieciešama, nevis greznība.

Papildu stunda neatrisina pārgurušas dienas problēmu

Otra puse pamatoti jautā, ko īsti parāda sliktāka atzīme. Ja bērns pēc stundām dodas uz pulciņiem, mājās atgriežas vakarā, steigā paēd un uzdevumus sāk pildīt deviņos, vēl viena stunda nedēļas grafikā var tikai palielināt spiedienu. Tas pats attiecas uz situāciju, ja grūtības rodas nevis vienā mācību priekšmetā, bet gandrīz visos. Tad problēma ne vienmēr ir nezināma tēma.

Atzīmes var kristies arī miega trūkuma, satraukuma, konfliktu klasē, telefona, kas sadrumstalo uzmanību, vai neskaidra darba veida dēļ. Bērns var divas stundas sēdēt pie galda, bet šajā laikā desmit reizes pārbaudīt ziņas un viņam joprojām nebūt skaidra plāna, ar ko sākt. Privātskolotājs var palīdzēt izpildīt konkrētu mājasdarbu, taču nākamajā vakarā tas pats haoss atgriežas.

Pirms meklēt papildu stundas, ir vērts noskaidrot, vai bērns zina uzdevumus un to izpildes termiņus, vai viņam ir klusa vieta mācībām un vai viņš darbus sāk pietiekami agri. Noderīga ir arī vienkārša saruna ar mācību priekšmeta skolotāju: vai grūtības sākās ar noteiktu tēmu, vai bērns stundā piedalās, vai nepilda uzdevumus, vai arī viņa zināšanas ir vājas jau kopš iepriekšējiem gadiem. Tas palīdz atšķirt zināšanu trūkumu no vispārēja noguruma.

Bērna atzīmes pasliktinās: nolīgt privātskolotāju vai vispirms mainīt mācīšanās paradumus?Attēls: Pixabay / JESHOOTS-com

Aptuvens aprēķins ģimenei

Piemērs: pieņemsim, ka skolēnam nedēļā nepieciešamas divas 60 minūtes garas matemātikas stundas, bet viena stunda maksā 22 eiro. Aprēķinot četras nedēļas mēnesī, izdevumi izskatītos šādi:

Rezultāts mainās atkarībā no stundas ilguma, cenas, tikšanās biežuma, brīvlaikiem un tā, vai tiek izvēlētas individuālās vai mazo grupu stundas. Viena privātskolotāja stunda bieži maksā aptuveni 15–30 eiro, tāpēc vairāki nodarbību apmeklējumi nedēļā ģimenes budžetā var kļūt par diezgan ievērojamu izdevumu pozīciju.

Tāpēc ir vērts uzreiz vienoties ne tikai par cenu, bet arī par mērķi. Nevis abstrakti „uzlabot matemātikas rezultātus“, bet, piemēram, sešu nedēļu laikā atkārtot konkrētu tēmu, iemācīties patstāvīgi risināt noteikta veida uzdevumus un novērtēt progresu. Ja pēc norunātā laika bērns jau spēj strādāt patstāvīgi, stundu biežumu var samazināt. Privātskolotājam nevajadzētu kļūt par pastāvīgu sistēmu, kas katru vakaru glābj no neizpildītiem darbiem.

Lēmumu nosaka ne tikai vidējā atzīme

Privātskolotājs visvairāk attaisnojas tad, ja ir redzams konkrēts zināšanu trūkums, bērnam ir spēks papildu darbam un ir skaidrs, ko vēlas sasniegt. Viņš palīdzēs mazāk, ja bērns pastāvīgi neizguļas, baidās iet uz skolu, nepaspēj pārslogota grafika dēļ vai viņam vienkārši nav mācīšanās rutīnas. Šādos gadījumos pirmais solis var būt īsāks vakara plāns, noteikts laiks uzdevumiem, mazāk traucēkļu un saruna ar skolu. Dažkārt pietiek ar dažām kārtības nedēļām, lai kļūtu skaidrs, kur patiesībā mācīšanās iestrēgst. Dažkārt tieši šāda kārtība ļauj privātskolotāja palīdzību izmantot precīzi, nevis mēģināt ar to aizsegt visu problēmu.

Kā jūsu mājās izdevās atšķirt īslaicīgu mācīšanās grūtību no pazīmēm, ka jāmaina visa bērna ikdienas kārtība?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!