Atkārtota automobiļa tehniskā apskate. Kāpēc visbiežāk tā jāveic atkārtoti?

Tehniskā apskate daudziem autovadītājiem izraisa tādu pašu sajūtu kā ārsta apmeklējums: šķiet, ka viss it kā ir kārtībā, automobilis brauc, bremzē, lukturi deg, tomēr iekšēji joprojām urda jautājums – ja nu atrod kaut ko nopietnu? Sliktākais ir tad, kad pēc pārdesmit minūšu pārbaudes saņem nevis jaunu derīguma uzlīmi, bet trūkumu sarakstu un norādījumu ierasties vēlreiz. Visbiežāk tas notiek nevis viena liela bojājuma, bet vairāku ļoti ikdienišķu iemeslu dēļ, kurus daļa autovadītāju būtu varējusi pamanīt vēl pirms došanās uz apskates staciju.

Lietuvas tehniskās apskates uzņēmumu asociācija „Transeksta“ norāda, ka ar tehniskās apskates barjeru pirmajā mēģinājumā izdevies tikt galā tikai aptuveni pusei automobiļu īpašnieku. Visbiežāk konstatēto trūkumu trijnieks ir ļoti skaidrs: nenoregulēti tuvās gaismas lukturi, nekārtīga piekares sistēma un nekārtīga bremžu sistēma.

Pirmais ienaidnieks – lukturi, kurus autovadītājs bieži pat nepamana

Daudziem šķiet, ka, ja spuldzītes deg, tad viss ir kārtībā. Diemžēl tehniskajā apskatē svarīgi ir ne tikai tas, vai lukturis spīd, bet arī tas, kā tas spīd. Tuvās gaismas var būt vērstas pārāk augstu, pārāk zemu, spīdēt uz sāniem vai apžilbināt citus autovadītājus. Dažkārt problēma rodas pēc spuldzītes nomaiņas, nelielas avārijas, luktura remonta vai vienkārši automobiļa vecuma dēļ.

Tieši apgaismojuma un gaismas signalizācijas ierīces, pēc „Transeksta“ datiem, ir visbiežākā trūkumu grupa. 7–17 gadus vecu automobiļu grupā 30–35 procenti no visiem trūkumiem ir saistīti tieši ar apgaismojumu un gaismas signalizāciju. Pie problēmām pieskaitāmi slikti noregulēti tuvās un tālās gaismas lukturi, neatbilstoši gaismas avoti, nedegoši gabarītlukturi, pagrieziena rādītāji vai valsts numura apgaismojums.

Pirms došanās uz apskati ir vērts palūgt citam cilvēkam nostāties blakus automobilim un pārbaudīt visas gaismas: tuvās, tālās, pagrieziena rādītājus, avārijas signālu, bremžu lukturus, atpakaļgaitas gaismu, miglas lukturus un numura apgaismojumu. Tas aizņem dažas minūtes, bet var pasargāt no atkārtota apmeklējuma.

Piekare nodod automobili pat tad, kad autovadītājs jau ir pieradis pie skaņām

Otrs biežais iemesls ir piekare un riteņi. Autovadītājs pie sava automobiļa skaņām pierod ļoti ātri. Sākumā kaut kas klusi grab pāri bedrei, pēc tam skaņa kļūst ierasta, bet vēl pēc dažiem mēnešiem cilvēks jau saka: „Man vienmēr tā ir.“ Tehniskās apskates stendā šādas lietas bieži vien ļoti ātri kļūst skaidras.

Visbiežāk tiek konstatētas priekšējās piekares problēmas: pārāk liela brīvkustība, izdiluši lodveida šarnīri, nolietotas kustīgās detaļas, nekārtīgi amortizatori. „Transeksta“ norāda, ka 11–15 gadus veciem automobiļiem šādu trūkumu tiek atrasts visvairāk – aptuveni 20 procentos gadījumu. Tai pašai grupai pieskaitāmas arī riepas: pārāk mazs protektora dziļums, neatbilstošas riepas, diski vai riteņi, kas neatbilst prasībām.

Ja, braucot pa nelīdzenumiem, dzirdama klaudzēšana, automobilis šūpojas, riepas nodilst nevienmērīgi vai stūre vairs nav tik precīza kā agrāk, pirms tehniskās apskates labāk aizbraukt uz servisu. Piekares trūkumi reti „pazūd paši no sevis“. Visbiežāk tie tikai kļūst dārgāki.

Bremzes: ar to, ka „vēl bremzē“, tehniskajai apskatei nepietiek

Trešā lielā grupa ir bremžu sistēma. Arī šeit autovadītāji bieži maldās, jo ikdienas braukšanas laikā izjūt tikai kopējo iespaidu: automobilis apstājas, tātad bremzes ir labas. Taču apskatē tiek mērīta bremzēšanas efektivitāte, riteņu bremzēšanas spēka atšķirība, stāvbremze, bremžu caurules, šļūtenes, diski un kluči.

Bieži iemesli, kuru dēļ jāatgriežas otrreiz, ir nevienmērīgi bremzējoši aizmugurējās ass riteņi, pārāk vāja stāvbremze, nodiluši diski, pārāk plāni bremžu kluči vai saplaisājušas bremžu šļūtenes. Automobilim novecojot, šādu trūkumu kļūst vairāk, tāpēc pirms apskates bremžu sistēmai ir vērts pievērst lielāku uzmanību.

Īpaši bieži autovadītāji aizmirst par rokasbremzi. Ja automobilim ir automātiskā pārnesumkārba, stāvbremze dažkārt tiek izmantota reti, tāpēc tā iestrēgst, darbojas nevienmērīgi vai pārāk vāji. Taču tehniskajā apskatē tā tik un tā tiek pārbaudīta.

Sīkumi, kas šķiet smieklīgi tikai līdz pārbaudei

Ir arī vesela grupa trūkumu, kas šķiet nenozīmīgi, taču arī to dēļ automobilis var netikt atzīts par tehniski kārtīgu. Tā ir neatbilstoša vai derīguma termiņu pārsniegusi aptieciņa, nedarbojošies stikla tīrītāji vai mazgātāji, slikti funkcionējoša vējstikla apsilde ar gaisu, šķidrumu noplūde no dzinēja vai transmisijas, izplūdes sistēmas nehermētiskums, pārāk liela dūmainība vai kaitīgo vielu daudzums izplūdes gāzēs.

Ļoti vienkāršai pārbaudei pirms tehniskās apskates vajadzētu izskatīties šādi: apiet automobilim apkārt, pārbaudīt visas lampas, riepas, stikla tīrītājus, šķidrumu noplūdes zem automobiļa, aptieciņu, ugunsdzēšamo aparātu, avārijas zīmi un dokumentus. Ja uz instrumentu paneļa deg brīdinājuma lampiņas, nevajadzētu cerēt, ka inspektors tās „nepamanīs“.

Ja tehniskā apskate nav izieta, atkārtotajai apskatei automobilis jāuzrāda ne vēlāk kā viena mēneša laikā no sākotnējās apskates dienas; šis datums ir norādīts tehniskās apskates rezultātu kartē. Ja termiņš tiek nokavēts, automobilis apskatei atkal jāiesniedz vispārējā kārtībā.

Vislabāk tehniskajai apskatei gatavoties nevis pēdējā dienā. Ja ieradīsieties dažas dienas pirms derīguma termiņa beigām un tiks atrasti nopietnāki trūkumi, remontam gandrīz neatliks laika. Savukārt, ja ieradīsieties nedaudz agrāk, jums būs vairāk miera. Tehniskā apskate nav slazds autovadītājam – tā ir pārbaude, vai automobilis ir drošs uz ceļa. Vienīgā problēma ir tā, ka automobilis bieži jau laikus pats pasaka, kur ir problēma, bet mēs pārāk ilgi izliekamies, ka to nedzirdam.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!