Automašīnu pircēji vairs nevēlas spīguļus: par šīm funkcijām viņi patiešām piekrīt piemaksāt

Jaunas automašīnas iegāde bieži sākas ar skaistiem solījumiem: lielāks ekrāns, iespaidīgs salona apgaismojums, žestu vadība, pusfutūristiskas sistēmas un vēl daži papildinājumi, kas reklāmā izskatās ļoti solīdi. Taču, kad pienāk laiks skaitīt naudu, pircēji ātri atsijā, kas ir tikai skaista rotaļlieta, bet kas patiešām atvieglo ikdienas braukšanu.

To ļoti labi parādīja „AutoPacific“ veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 90 tūkstoši respondentu ASV. Lielākajai daļai no viņiem jau bija jaunas automašīnas, un viņi plānoja tuvākā gada vai divu laikā atkal iegādāties transportlīdzekli. Citiem vārdiem sakot, tie nebija vienkārši ziņkārīgie, bet cilvēki, kuri patiešām zina, ko nozīmē ikdienā dzīvot ar jaunu automašīnu.

Rezultāti ir diezgan skaidri: pircēji visaugstāk vērtē nevis sarežģītākās tehnoloģijas, bet praktiskas funkcijas. Tādas, kas silda, aizsargā, palīdz novietot automašīnu, ļauj ērtāk izmantot tālruni un mazina stresu uz ceļa.

Apsildāmi sēdekļi – funkcija, par kuru cilvēki maksā bez lielām debatēm

Pirmajā vietā ierindojās apsildāmi sēdekļi. Tos kā vēlamu papildu aprīkojumu norādīja 66 procenti aptaujāto. Un tas nemaz nepārsteidz.

Lietuvā šī funkcija, visticamāk, arī būtu ļoti augstā vietā. Kad pusi gada rīti ir auksti, automašīna aizsvīdusi, bet sēdeklis pēc nakts šķiet kā ledus plāksne, apsilde kļūst nevis par greznību, bet par normālu komfortu. Īpaši tiem, kuri brauc īsus attālumus: kamēr salons tikai sāk sasilt, sēdeklis jau palīdz.

Otrā vieta tika aklās zonas uzraudzībai. Šo funkciju izvēlējās 60 procenti respondentu. Tas ir viens no tiem papildinājumiem, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet sīkums, bet pilsētā, uz šosejas vai pārkārtojoties intensīvā satiksmē var būt ļoti noderīgs. Spogulī iedegies brīdinājums bieži tiek pamanīts ātrāk nekā sānos paslēpusies automašīna.

Trešajā vietā – priekšējie un aizmugurējie parkošanās sensori, kurus izvēlējās 55 procenti aptaujāto. Tā ir vēl viena ļoti piezemēta funkcija. Nevis rotaļlieta vai izrādīšanās kaimiņiem, bet ikdienas palīgs šaurās stāvvietās, pie tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu namu pagalmos vai garāžās.

Pircēji izvēlas drošību un ērtības, nevis futūristiskus trikus

Tālāk sarakstā – visu riteņu piedziņas sistēma, ko norādīja 54 procenti respondentu. Tā nav aktuāla visiem, bet tiem, kuri dzīvo ārpus pilsētas, brauc pa sliktākiem ceļiem, bieži sastopas ar sniegu, dubļiem vai slidenu segumu, šāda izvēle šķiet loģiska.

Tikpat – 54 procenti – respondentu vēlētos brīdinājumu par izbraukšanu no braukšanas joslas. Šī sistēma ir īpaši noderīga garākos braucienos, kad vadītājs nogurst vai uz īsu brīdi zaudē uzmanību. Tā neaizstāj vadītāju, bet var kļūt par papildu drošības slāni.

„Apple CarPlay“ un „Android Auto“ arī iekļuva populārāko papildinājumu sarakstā – tos izvēlējās 53 procenti aptaujāto. Un tā ir ļoti skaidra zīme automašīnu ražotājiem: cilvēki vairs nevēlas mocīties ar neērtām rūpnīcas multivides sistēmām. Viņi vēlas redzēt sava tālruņa kartes, mūziku, zvanus un lietotnes automašīnas ekrānā.

Desmitniekā iekļuva arī elektriska priekšējā pasažiera sēdekļa regulēšana, LED akcenti, ventilējami vai dzesējami sēdekļi un vadītāja sēdekļa atmiņa. Šīs funkcijas jau vairāk saistītas ar komfortu, taču tās joprojām ir praktiskas. Ja automašīnu izmanto vairāki cilvēki, sēdekļa atmiņa ātri kļūst ļoti ērta. Ja vasarā automašīna ilgstoši stāv saulē, arī ventilējami sēdekļi vairs nešķiet lieka greznība.

Praktiskas funkcijas automašīnāsAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko pircēji nevēlas: reklāmā skaisti, bet maciņā – ne

Pētījuma interesantākā daļa ir ne tikai tas, par ko cilvēki vēlas maksāt, bet arī tas, kas viņus gandrīz nemaz neinteresē. Šeit automašīnu ražotājiem vajadzētu justies neērti.

Projekcijas displejs saņēma tikai 14 procentu atbalstu. Lai gan ražotājiem patīk to pasniegt kā modernu un ērtu risinājumu, daudzi pircēji, šķiet, neuzskata to par nepieciešamu. Jā, ātrums un navigācijas informācija uz stikla izskatās skaisti, bet, kad par to jāpiemaksā, entuziasms mazinās.

Vēl mazāk cilvēku ieinteresēja elektroniskais dzinēja skaņas pastiprinātājs – 13 procenti. Tā ir funkcija, kas daudziem autovadītājiem var šķist pat mākslīga. Ja automašīna skan vienā veidā, kāpēc ar skaļruņiem izlikties, ka tā skan citādi?

Iespēja iegādāties preces, izmantojot automašīnas informācijas un izklaides sistēmu, ieinteresēja tikai 12 procentus respondentu. Un arī šeit pircējus var saprast. Automašīnai vispirms ir jābrauc, jābūt ērtai un drošai. Ne katrs vēlas, lai tā ekrāns pārvērstos par vēl vienu tirdzniecības platformu.

Biometriskās funkcijas un žestu vadība saņēma pa 9 procentiem. Tas liecina, ka pircējus futūristiskie risinājumi nav apbūruši tik ļoti, kā dažkārt šķiet automašīnu reklāmās. Regulēt skaļumu vai izvēlni ar žestiem salonā var izskatīties iespaidīgi, bet ikdienā daudziem vienkāršāka poga vai grozāmpoga ir ērtāka.

Konsjerža pakalpojumi ieinteresēja tikai 7 procentus aptaujāto. Tikpat lielu uzmanību saņēma pilnībā autonoma braukšana, neturot rokas uz stūres. Tas ir īpaši interesanti, jo par autonomo braukšanu tiek runāts ļoti daudz, bet pircēju vēlme par to piemaksāt joprojām šķiet ļoti ierobežota.

Kāpēc autonomā braukšana ir tik zemu?

No pirmā acu uzmetiena tas var šķist dīvaini: galu galā autonomā braukšana tiek pasniegta kā nākotne. Tomēr pircēji, šķiet, vēl nav gatavi par to plaši maksāt.

Viens iemesls ir uzticēšanās. Vadītājs var vēlēties palīgsistēmas, bet ne vienmēr vēlas pilnībā atlaist kontroli. Otrs iemesls ir neskaidrs praktiskais ieguvums. Ja sistēma darbojas tikai noteiktos apstākļos, uz noteiktiem ceļiem un tik un tā prasa vadītāja uzmanību, cilvēks var jautāt: par ko tad es maksāju?

Trešais iemesls ir cena. Šādas tehnoloģijas bieži ir dārgas, bet pircējs par to pašu summu labprātāk izvēlas skaidri taustāmas lietas: labākus sēdekļus, drošības sistēmas, parkošanās palīgsistēmu, visu riteņu piedziņas sistēmu vai labāku apgaismojumu.

Citiem vārdiem sakot, cilvēki nav pret tehnoloģijām. Viņi vienkārši vēlas, lai tehnoloģija atrisinātu reālu problēmu, nevis tikai skaisti skanētu brošūrā.

Ko tas saka par Lietuvas pircējiem

Lai gan aptauja veikta ASV, rezultātus ļoti viegli var attiecināt arī uz Lietuvas tirgu. Arī mūsu autovadītāji parasti visaugstāk vērtē nevis to, kas ir vismodernākais, bet to, kas patiešām noder.

Apsildāmi sēdekļi, parkošanās sensori, aklās zonas uzraudzība, „Android Auto“ vai „Apple CarPlay“, labs apgaismojums, sēdekļu atmiņa – tās ir funkcijas, ko cilvēks izmanto pastāvīgi. Tās nekļūst nevajadzīgas pēc pirmās nedēļas. Tās vienkārši klusi atvieglo dzīvi.

Tikmēr žestu vadība, mākslīga dzinēja skaņa vai pirkumi, izmantojot automašīnas ekrānu, daudziem šķiet kā papildinājumi, ko ir skaisti parādīt prezentācijā, bet nav obligāti jābūt savā automašīnā.

Lietuvā vēl svarīgāks būtu arī praktiskuma jautājums. Daudziem automašīna nav nedēļas nogales rotaļlieta. Tas ir ikdienas priekšmets darbam, ģimenei, bērnu pārvadāšanai, ceļojumiem, lauku mājai, tirdzniecības centram un ziemas rītiem. Tāpēc pircēji vispirms jautā nevis „vai tas izskatās moderni“, bet gan „vai tas man palīdzēs katru dienu“.

Ražotājiem – skaidrs vēstījums

Automašīnu ražotājiem patīk demonstrēt nākotni: ekrānus visā salonā, vadību ar žestiem un balsi, abonementus, digitālos asistentus un sistēmas, kas sola braukt gandrīz pašas. Taču pircēju atbildes liecina, ka cilvēki joprojām ir ļoti piezemēti.

Viņi vēlas siltu sēdekli aukstā rītā. Viņi vēlas redzēt, kas atrodas aklajā zonā. Viņi vēlas, novietojot automašīnu, neiebraukt stabā. Viņi vēlas tālruņa karti automašīnas ekrānā. Viņi vēlas, lai pasažiera sēdeklis būtu ērti regulējams un vadītāja pozīcija saglabāta.

Tās nav tehnoloģiski iespaidīgākās lietas. Taču tieši tās visbiežāk nosaka, vai automašīna ikdienā kaitinās vai iepriecinās.

Lielākais secinājums ir vienkāršs: pircēji vēlas maksāt par funkcijām, kas sniedz skaidru ieguvumu. Par visu pārējo viņi balso ar savu maciņu. Un šis maciņš saka ļoti tieši – mazāk triku, vairāk reāla komforta.