Kā ar 1 vai 2 eiro monētu pārbaudīt riepu protektoru? Lūk, kā to izdarīt

Vai esat stāvējis pie automašīnas, paskatījies uz riepu un nodomājis: „Vēl jau izskatās tīri laba, varbūt šo sezonu izturēs“? No sāniem protektors bieži izskatās pietiekami dziļš, īpaši tad, ja riepa ir tīra un sausa. Taču šeit daži milimetri nozīmē daudz vairāk nekā tikai skaistāku izskatu – sākot no bremzēšanas uz slapja ceļa līdz tam, vai automašīna pagriezienā saglabās virzienu.

Ne visiem ir riepu dziļuma mērītājs, bet braukt uz servisu tikai ātras pārbaudes dēļ ne vienmēr gribas. Šādā gadījumā noder vienkāršs sīkums no maka: 1 vai 2 eiro monēta. Tā nepateiks precīzu protektora dziļumu milimetra daļās, taču ļaus ātri saprast, vai ar riepām vēl var mierīgi braukt vai arī to stāvokli vairs nav vērts ignorēt.

Vissvarīgākais – monētu ievietot nevis jebkur. Riepa dilst nevienmērīgi, tāpēc viena labāk izskatīga tās daļa var maldināt – īpaši tad, ja automašīna ilgstoši tiek izmantota pilsētā, tai ir nepareizi noregulēta riteņu ģeometrija vai tā bieži pārvadā lielāku svaru.

Monēta starp protektora blokiem pasaka vairāk, nekā šķiet

Novietojiet automašīnu uz līdzenas virsmas, novelciet stāvbremzi un pagrieziet stūri tā, lai priekšējās riepas būtu vieglāk aizsniedzamas. Paņemiet 1 eiro monētu un ievietojiet to galvenajā gareniskajā protektora rievā. Vērtējiet nevis visu riepu pēc izskata, bet gan to, cik liela monētas malas daļa paslēpjas rievā.

1 eiro monētas zeltainās krāsas ārējais gredzens ir aptuveni 3 milimetrus plats. Ja pēc monētas ievietošanas šī zeltainā maliņa joprojām ir skaidri un gandrīz visa redzama, protektors jau ir aptuveni pie 3 milimetru robežas vai pat mazāks. Tas ir signāls neatlikt rūpīgāku pārbaudi un sākt plānot jaunas riepas.

Ar 2 eiro monētu princips ir līdzīgs: arī tā jāievieto rievā un jāvēro ārējais gredzens. Tās sudrabainās krāsas mala ir aptuveni 4 milimetrus plata. Ja šī mala ir pilnībā redzama, protektora dziļums var būt mazāks par 4 milimetriem. Vasarā tas jau nozīmē mazāku drošības rezervi lietus laikā, bet ziemas riepām šādam rezultātam vajadzētu radīt vēl vairāk jautājumu.

Monētas metode nav oficiāls mērījums, tāpēc tai nevajadzētu kļūt par attaisnojumu braukšanai līdz pēdējai dienai. Tomēr tā ļoti labi darbojas kā ikdienas brīdinājums: ja monēta norāda uz robežvērtību, precīzu dziļumu drīzumā vajadzētu izmērīt ar mērītāju vai uzticēt pārbaudi speciālistam.

Ar vienu vietu nepietiek – riepa var dilt viltīgi

Izplatīta kļūda ir ievietot monētu vienā ērtākajā vietā, redzēt labu rezultātu un nomierināties. Pārbaudiet protektoru vismaz trīs vienas un tās pašas riepas vietās: tuvāk ārējai malai, vidū un tuvāk iekšpusei. To pašu veiciet ar visām četrām riepām, jo priekšējā un aizmugurējā ass bieži dilst atšķirīgi.

Ja protektora vidusdaļa izskatās vairāk nodilusi nekā malas, viens no iespējamajiem iemesliem var būt pārāk augsts gaisa spiediens. Ja vairāk nodilušas abas malas, riepa, iespējams, tika izmantota ar pārāk zemu spiedienu. Savukārt, ja strauji dilst tikai viena mala, vērts padomāt par riteņu ģeometriju, balstiekārtas stāvokli vai citu tehnisku problēmu.

Šādas atšķirības ir svarīgas ne tikai tāpēc, ka riepa ātrāk kļūs nederīga. Pat ja vienā vietā tai ir pietiekams dziļums, tā var sliktāk izspiest ūdeni tur, kur protektors jau ir nodilis. Vadītājs to visbiežāk izjūt nevis mierīgi braucot uz veikalu, bet gan straujāk bremzējot lietū vai lielākā ātrumā izbraucot cauri peļķei.

Īpaši viegli nepamanīt riepas iekšpusi. Tā ir mazāk redzama, tā nav jāmazgā, turklāt, pārbaudot riepas pagalmā, ne vienmēr ir ērti pietupties. Taču tieši tur dažkārt vispirms parādās nevienmērīgs nodilums, ko monēta un vērīgāks skatiens var palīdzēt nepalaist garām.

Kā ar 1 vai 2 eiro monētu pārbaudīt riepu protektoru? Lūk, kā to izdarītAttēls: Unsplash / Jimmy Nilsson Masth

Juridiskā robeža vēl nenozīmē, ka braukt ir droši

Lietuvā vasaras riepu protektora dziļums nedrīkst būt mazāks par 1,6 milimetriem, bet ziemas riepu – ne mazāks par 3 milimetriem. Tomēr tā ir minimālā robeža, nevis garantija, ka riepa jebkuros apstākļos darbosies tikpat labi kā jauna. Jo seklākas rievas, jo mazāk ūdens tās var aizvadīt no saskares vietas ar ceļu.

Vasarā vadītājs bieži saka, ka automašīna lielākoties pārvietojas pa pilsētu un liels ātrums nav sastopams. Taču arī pilsētā pietiek ar stiprāku lietu, tumšu vakaru un negaidīti uz ielas iznākušu gājēju, lai daži papildu bremzēšanas metri kļūtu ļoti svarīgi. Senioram vai cilvēkam, kurš vada automašīnu reti, riepu nodilumu var būt grūtāk pamanīt, bet ģimenei ar bērniem tas bieži kļūst par vēl vienu darbu, ko gribas atlikt uz „nākamo nedēļas nogali“.

Ziemas riepām vien minimālo juridisko robežu īpaši nevajadzētu uzskatīt par komfortablu robežu. Sniegs, slapjš sniegs un šķīdonis prasa dziļākas rievas, lai riepai būtu, aiz kā aizķerties, un kur novadīt uzkrājušos netīrumus un ūdeni. Tāpēc 2 eiro monēta, kas parāda mazāku nekā aptuveni 4 milimetru dziļumu, ir laba iespēja nevis gaidīt sezonas vidu, bet nopietni izvērtēt riepu nomaiņu.

Riepu pārdevējiem un servisiem tā nav tikai iespēja pārdot jaunu komplektu. Laikus pamanīts nodilums var palīdzēt atrast iemeslu, kura dēļ jaunās riepas citādi atkal nodiltu pārāk agri. Dažkārt problēma slēpjas nevis gumijā, bet nepareizā spiedienā, riteņu ģeometrijā vai nogurušā balstiekārtā.

Ātra pārbaude var kļūt par ieradumu pirms katras sezonas

Monētu vērts izņemt ne tikai pirms tehniskās apskates, kad daudzi pēkšņi sāk pārbaudīt visu pēc kārtas. Ērts brīdis to izdarīt ir riepu maiņas laikā, mazgājot automašīnu vai pirms garāka brauciena. Vienlaikus pārbaudiet, vai sānos nav plaisu, izciļņu, iestrēgušu skrūvju vai akmentiņu.

Ja monētas pārbaude rada šaubas, nav nepieciešams vēl vairākus mēnešus minēt. Vienkāršs protektora dziļuma mērītājs maksā maz, bet servisā šo lietu parasti var pārbaudīt dažu minūšu laikā. Tāpat vērts regulāri izmērīt gaisa spiedienu, un tas jādara aukstām riepām, ievērojot automašīnas ražotāja norādījumus.

Vadītājs var uztvert monētas testu kā agrīnu brīdinājumu, nevis galīgo spriedumu. Ja rezultāts ir skaidri slikts – nav jāgaida, līdz būs jūtama automašīnas slīdēšana. Ja protektors izskatās labs, arī tas nav atļauja aizmirst par riepām līdz nākamajai sezonai: to stāvokli maina nobraukums, spiediens, ceļi un pat automašīnas stāvēšana.

1 vai 2 eiro makā neaizstās profesionālu mērītāju, taču var laikus apturēt bīstamo domu „vēl mazliet pabraukšu“. Riepa reti kļūst slikta vienas nakts laikā – visbiežāk tā ilgi sūta mazus signālus, kuru pamanīšanai pietiek vienkārši pieliekties pie automašīnas.