Pēc lietus automašīna izdala saldenu smaku: kad jau jāpārbauda dzesēšanas sistēma

Pēc lietus automašīna dažkārt nesmaržo pēc slapjas ielas, dubļiem vai pat sakarsuša asfalta. Atverat durvis, iedarbināt dzinēju un sajūtat dīvainu, saldenu, nedaudz ķīmisku smaku. Sākumā tā var šķist pavisam nevainīga – varbūt salonā ienests mitrums, varbūt tā smaržo mazgātavā izmantotais līdzeklis.

Tomēr šāda smaka bieži liek kļūt uzmanīgam nevis lietus dēļ. Mitrums vienkārši izceļ to, ko sausā laikā nepamanām: nelielu dzesēšanas šķidruma noplūdi zem dzinēja pārsega, uz šļūtenēm, radiatora vai salona apsildes sistēmā. Kamēr automašīna brauc kā parasti, daudzi tam nepievērš uzmanību. Problēma ir tā, ka dzesēšanas sistēma reti brīdina skaļi un uzreiz.

Saldena smaka vēl nenozīmē, ka automašīna noteikti jāatstāj ceļmalā. Taču tā ir viena no pazīmēm, ko nevajadzētu norakstīt tikai uz lietainu dienu. Īpaši tad, ja smaka atkārtojas, kļūst spēcīgāka, ieslēdzot apsildi, vai arī vienlaikus pamanāt citas, šķietami nesaistītas lietas.

Smaka pēc lietus var atklāt nelielu noplūdi

Dzesēšanas šķidrumam ir diezgan viegli atpazīstama saldena smaka. Ja tā piliens nokļūst uz silta dzinēja elementa, tas var iztvaikot, un smaka uz īsu brīdi izplatīties ap automašīnu vai pat iekļūt salonā caur ventilācijas atverēm. Lietus, peļķes un lielāks gaisa mitrums šo parādību dažkārt padara pamanāmāku, jo ūdens noskalo putekļus un netīrumus no vietas, kur šķidrums pamazām izsūcas.

Biežākās vietas ir novecojušas gumijas šļūtenes, to savienojumi, radiatora malas, izplešanās tvertnes vāciņš vai ūdenssūkņa zona. Nav obligāti uzreiz jāierauga peļķe zem automašīnas. Neliela noplūde var iztvaikot no karstām detaļām, vēl pirms sasniedz zemi, tāpēc vadītājam paliek tikai smaka un tikko pamanāms mitrs plankums dzinēja nodalījumā.

Ja saldena smaka jūtama tieši salonā, īpaši ieslēdzot apsildi vai ventilatoru, uzmanības jāpievērš vēl vairāk. Tad vērts padomāt arī par salona apsildes radiatoru un tā savienojumiem. Dažkārt vienlaikus sāk aizsvīst logi, uz stikla paliek grūtāk notīrāma plēvīte, bet priekšējā pasažiera pusē paklājs šķiet neparasti mitrs.

Viens rīts pie automašīnas pasaka vairāk, nekā šķiet

Iedomājieties parastu rītu: naktī lija, jūs steidzaties uz darbu, bet pie automašīnas degunu sasniedz saldena smaka. Dzinēja temperatūras rādījums ir normāls, zem automašīnas nekā acīmredzama nav, tāpēc ceļš sākas bez lielām raizēm. Vakarā smakas vairs nav, un šķiet, ka problēma pati no sevis pazudusi.

Pēc dažām dienām nākas papildināt dzesēšanas šķidrumu, lai gan iepriekš tā līmenis mēnešiem nemainījās. Pēc kāda laika sastrēgumā temperatūra paaugstinās vairāk nekā parasti, bet salona apsilde sāk pūst ne vairs tik siltu gaisu. Katra no šīm pazīmēm atsevišķi var šķist sīkums, taču kopā tās liecina, ka sistēmā var samazināties šķidruma daudzums vai tā cirkulācija vairs nav tāda, kādai tai vajadzētu būt.

Lielākā kļūda šādā situācijā ir gaidīt, līdz mērinstrumentu panelī iedegsies brīdinājuma indikators. Kad tas iedegas, automašīna jau var būt nonākusi līdz robežai, kad dzinējam draud pārkaršana. Dzesēšanas sistēmas pārbaude parasti maksā un prasa mazāk nervu nekā sekas, kas rodas, braucot ar reālu noplūdi.

Pēc lietus automašīna izdala saldenu smaku: kad jau jāpārbauda dzesēšanas sistēmaAttēls: Unsplash / Tim Mossholder

Kad jāpārbauda nekavējoties, bet kad vienkārši jāvēro

Dzesēšanas sistēmu vērts pārbaudīt tuvākajā laikā, ja saldā smaka atkārtojas vairāk nekā vienu reizi, zem automašīnas parādās krāsainas vai lipīgas šķidruma pēdas, bet izplešanās tvertnē līmenis pazeminās. Dažādu automašīnu šķidrumi var būt dažādās krāsās, tāpēc svarīgāks ir ne tikai tonis, bet arī tas, ka šķidrums nav parasts ūdens, tam ir raksturīga smaka vai tas atstāj slidenu pēdu.

Nekavējieties, ja paaugstinās dzinēja temperatūra, parādās brīdinājums par pārkaršanu, no dzinēja pārsega apakšas nāk tvaiki vai apsilde pēkšņi sāk pūst vēsu gaisu, lai gan dzinējs ir uzsilis. Šādos gadījumos drošāk ir apstāties, ļaut dzinējam atdzist un nemēģināt uzreiz atvērt karsto izplešanās tvertni. Karsta dzesēšanas sistēma atrodas zem spiediena, tāpēc pārsteidzīga vāciņa atskrūvēšana var būt bīstama.

Ja smaka bija īslaicīga, atkārtojās tikai pēc intensīva lietus un šķidruma līmenis saglabājas stabils, situāciju var dažas dienas mierīgi novērot. Līmenis jāpārbauda, kad automašīna ir atdzisusi, uz līdzenas virsmas un ievērojot konkrētā ražotāja norādījumus. Tomēr tikai novērošanai nevajadzētu kļūt par mēnešiem ilgu ieradumu: ja simptoms atkārtojas, servisa pārbaude ir saprātīgāks risinājums nekā pastāvīga šķidruma papildināšana.

Vadītājs sajūt smaku, bet meistars meklē tās ceļu

Vadītājam svarīgākais nav minēt, kura detaļa ir vainīga, bet gan precīzi pamanīt apstākļus. Vai smaka parādās tikai pēc lietus? Vai tā ir spēcīgāka pēc ilgāka brauciena, apstājoties? Vai tā jūtama salonā vai vairāk automašīnas priekšpusē? Šāda informācija servisam bieži ir noderīgāka par vispārīgu teikumu, ka “kaut kas zem pārsega smaržo dīvaini”.

Mehāniķim ne vienmēr ir viegli atrast nelielu noplūdi, jo auksts dzinējs var izskatīties pilnīgi sauss. Dažkārt sistēmu pārbauda, kamēr tajā ir spiediens, apskata šļūtenes, savienojumus, radiatoru, sūkni un salona apsildes daļas. Tas nav mēģinājums izvilināt no klienta vairāk naudas: neliela, laikus pamanīta problēma bieži aprobežojas ar šļūteni, blīvi, vāciņu vai citu salīdzinoši vienkāršu detaļu.

Arī servisa pusē ir vērts runāt skaidri. Cilvēks, kurš atbraucis smakas dēļ, vēlas saprast ne tikai nomainīto detaļu sarakstu, bet arī to, kāpēc tās tiek mainītas, vai ir atrasta īstā noplūde un vai pēc remonta sistēma ir pārbaudīta. Tas ir īpaši svarīgi ģimenei, kas ar automašīnu ikdienā ved bērnus, vecākam vadītājam, kurš nevēlas palikt ceļmalā, un strādājošam cilvēkam, kuram neparedzēts bojājums nozīmē sabojātu dienu.

Saldena smaka pēc lietus nav iemesls panikai, taču tā noteikti nav smaka, kuru būtu vērts iemācīties ignorēt. Automašīna bieži vispirms paziņo nevis ar mērinstrumentu paneļa lampiņu, bet ar nelielu neērtību, ko vēl var mierīgi novērst. Laikus sadzirdēt šādu signālu nozīmē parūpēties ne tikai par dzinēju, bet arī par vienkāršu sajūtu, ka no rīta, iedarbinot automašīnu, nebūs jāmin, vai šoreiz brauciens beigsies tur, kur bijāt plānojuši.