Šīs automašīnas rūsē visātrāk: pirms pirkšanas obligāti jāskatās nevis salonā, bet zem virsbūves

Lietotas automašīnas pirkšana bieži sākas ar skaistām fotogrāfijām, labu komplektāciju un solījumu, ka tā „brauc kā jauna“. Pārdevējs parāda tīru salonu, iedarbina motoru, ļauj īsi izbraukt, un pircējs jau domās rēķina, cik vēl izdosies nokaulēt. Tomēr ir viena vieta, kas, pērkot lietotu automašīnu, jāpārbauda agrāk nekā multimediji, sēdekļu apsilde vai diski. Tā ir apakša.

Rūsa pat tehniski labu automašīnu var pārvērst par dārgu problēmu. Motors var darboties lieliski, pārnesumkārba var pārslēgties vienmērīgi, salons var izskatīties kopts, bet, ja sliekšņus, arkas, apakšu vai piekares stiprinājuma vietas jau ir nopietni skārusi korozija, šāds pirkums ātri var kļūt par naudas bedri. Sliktākais ir tas, ka rūsa bieži slēpjas tur, kur to nevar redzēt, stāvot automašīnai stāvlaukumā: zem plastmasas aizsargiem, zem svaigi uzklāta melna pārklājuma, aiz riteņu arkām, slēgtos dobumos un virsbūves apakšas šuvēs.

Zviedrijas žurnāls „Vi Bilägare“ kopā ar pretkorozijas tehnoloģiju ekspertiem jau daudzus gadus vērtē, kā jaunas automašīnas ir aizsargātas pret rūsu. Tiek vērtēta nevis reklāma un nevis zīmola reputācija, bet reālas lietas: apakšas aizsardzība, dobumu vaskošana, hermetizācijas kvalitāte, drenāžas risinājumi, mastikas stāvoklis un tas, kā automašīnai vajadzētu izturēt mitrumu, sāli un mehāniskus bojājumus. Vērtējums tiek piešķirts no 1 līdz 5 punktiem, kur 1 nozīmē ļoti sliktu aizsardzību, bet 5 – ļoti labu.

Lietuvā šī tēma ir īpaši sāpīga. Ziemā ceļi tiek kaisīti ar sāli, automašīnas pastāvīgi brauc pa slapju sniegu, dubļiem un peļķēm, bet temperatūras svārstības tikai paātrina procesu. Tāpēc modelis, kas siltākā klimatā vēl ilgi izskatītos pieklājīgi, pie mums pēc aptuveni desmit gadiem var būt jau nopietni bojāts.

Markas, kurām korozijas pārbaude ir īpaši svarīga

Interesantākais un vienlaikus nepatīkamākais ir tas, ka starp sliktāk novērtētajiem ražotājiem ir diezgan daudz marku, kuras lietuvieši iecienījuši to uzticamības dēļ. Japāņu automašīnas bieži tiek uzskatītas par drošu izvēli: „Toyota“, „Honda“, „Mazda“, „Subaru“, „Suzuki“. Tomēr uzticams motors vēl nenozīmē, ka virsbūve būs labā stāvoklī.

Zemāk redzamajā tabulā norādītas markas, kuru pretkorozijas aizsardzība zviedru vērtējumos izrādījusies vāja. Tas nenozīmē, ka katra konkrētā automašīna noteikti būs sapuvusi, bet tas ir skaidrs signāls: pirms šāda modeļa pirkšanas nepieciešama nopietna pārbaude servisā.

Lielākā kļūda, pērkot lietotu automašīnu, ir paļauties tikai uz markas vārdu. „Toyota“ vai „Honda“ var kalpot ļoti ilgi, taču, ja virsbūve jau ir bojāta, remonts var izmaksāt vairāk, nekā pircējs gaidīja. Korozijas remonts nav vienkārša eļļas maiņa. Ja rūsa skārusi konstrukcijas vietas, sliekšņus vai piekares stiprinājuma punktus, tas jau ir nopietns signāls apstāties.

Šīs automašīnas rūsē visātrāk: pirms pirkšanas obligāti jāskatās nevis salonā, bet zem virsbūvesAttēls: Sukurta DI

Modeļi, kas jāpārbauda īpaši rūpīgi

Šajā sarakstā ir daudz automašīnu, kuras var atrast arī Lietuvas sludinājumos. Daļa no tām izskatās pievilcīgi cenas, ekonomiskuma vai uzticamības reputācijas dēļ, taču pirms pirkšanas automašīna obligāti jāuzceļ uz pacēlāja. Nevis „jāpaskatās no sāniem“, nevis „jānoliec galva pie sliekšņa“, bet gan kārtīgi jāapskata servisā.

Šī tabula nenozīmē, ka no visām šīm automašīnām būtu jābaidās. Tā nozīmē, ka tās nedrīkst pirkt akli. Piemēram, labi kopta „Mazda 6“, kas papildus apstrādāta pret koroziju un nav braukusi pa sālītiem ceļiem, var būt daudz labākā stāvoklī nekā novārtā atstāta „Toyota“ ar skaistu vēsturi sludinājumā. Tomēr riska grupa paliek riska grupa – pircējam tas jāzina pirms rokasnaudas iemaksāšanas.

Kāpēc japāņu automašīnas tik bieži nonāk rūsas sarakstos

Daudziem tas izklausās dīvaini: kā var būt, ka japāņu automašīnas tiek uzskatītas par uzticamām, bet vienlaikus bieži tiek pieminētas, runājot par koroziju? Atbilde ir vienkārša – mehāniskā uzticamība un virsbūves aizsardzība nav viens un tas pats. Motors var būt ilgmūžīgs, pārnesumkārba var kalpot ilgi, bet, ja rūpnīcā taupīts uz slēgto dobumu vaskošanu, cinkošanu vai apakšas aizsardzību, pēc 10–15 gadiem tas ļoti skaidri kļūst redzams.

Eksperti skaidro, ka Japānas ražotāji bieži vairāk paļāvās uz gruntējumu un ķīmisko krāsas aizsardzību, bet daļa Eiropas ražotāju aktīvāk izmantoja slēgto profilu vaskošanu un galvanisko cinkošanu. Praksē tas nozīmē, ka Eiropas risinājums dažos gadījumos labāk iztur akmentiņus, sāli, mitrumu un mehāniskus bojājumus.

Tas ir īpaši aktuāli Lietuvas apstākļos. Mūsu ziema automašīnai nav maiga. Sāls nokļūst apakšas šuvēs, arkās, sliekšņos un piekares stiprinājuma vietās. Ja pēc mazgāšanas automašīnas apakša tiek izskalota reti, rūsai rodas lieliski apstākļi. Pēc gada vai diviem nekas briesmīgs nav redzams, bet pēc desmit gadiem pircējs jau var atrast nevis virspusēju „ziedēšanu“, bet reālu konstrukcijas problēmu.

Rūsa sākas tur, kur vadītājs reti skatās: 7 virsbūves vietas, kuras vērts pārbaudītAttēls: Ilustratīvs attēls

Kuras vietas obligāti jāapskata pirms pirkšanas

Pērkot automašīnu no riska saraksta, obligāti jābrauc uz servisu un tā jāceļ uz pacēlāja. Apskate stāvlaukumā vien neko neatklās. Pārdevējs var teikt, ka „apakša ir laba“, taču viņš nav tas cilvēks, kuram pēc dažiem mēnešiem būs jāmaksā par remontu. Pircējam savām acīm jāredz sliekšņi, apakša, lonžeroni, piekares stiprinājuma vietas, bremžu caurulītes, degvielas tvertnes zona, riteņu arku iekšpuse un vietas zem plastmasas aizsargiem.

Īpaši piesardzīgi jāvērtē svaigi uzklāts melns pārklājums uz apakšas. Tā var būt laba zīme, ja darbi veikti kvalitatīvi: virsma notīrīta, rūsa noņemta, dobumi apstrādāti, izmantoti atbilstoši līdzekļi. Taču tas var būt arī vienkāršs veids, kā pirms pārdošanas paslēpt problēmu. Ja pārklājums izskatās ļoti svaigs, vērts jautāt, kad un kāpēc tas uzklāts, vai ir fotogrāfijas pirms darbu veikšanas un vai ir servisa rēķins.

Vēl viena vieta ir riteņu arkas un durvju apakšdaļas. Ja jau redzami krāsas burbulīši, visbiežāk tas nozīmē, ka process sācies no iekšpuses. Šāda rūsa nav tikai kosmētisks defekts. To var uz laiku nomaskēt, taču, ja cēlonis netiek novērsts, tā atgriežas. Tas pats attiecas uz bagāžnieka vāku, motora pārsega malām, sliekšņu galiem un vietām ap plastmasas apdari.

Kad labāk vienkārši atteikties no pirkuma

Ne katrs rūsas plankums nozīmē, ka automašīnu nedrīkst pirkt. Virspusēja korozija uz dažiem piekares elementiem vai nelieliem stiprinājumiem nav pasaules gals. Taču, ja rūsa jau skārusi konstrukcijas vietas, sliekšņi ir mīksti, apakšā ir caurumi, piekares stiprinājumi izskatās bīstami vai bremžu caurulītes ir stipri bojātas, labākais risinājums bieži vien ir vienkārši doties prom un meklēt citu automašīnu.

Šādos gadījumos emocijas ļoti traucē. Pircējs jau būs samierinājies ar krāsu, komplektāciju, cenu, varbūt pat domās aizvedis automašīnu mājās. Taču rūsai nav sentimentu. Tā nekļūst mazāka tikai tāpēc, ka automašīna patīk. Un tā neapstājas tāpēc, ka pārdevējs teicis: „Te nekā nopietna nav.“

Lietotu automašīnu tirgū vienmēr būs kompromisi, taču ar koroziju jābūt īpaši stingram. Motora bojājumu bieži var diagnosticēt, pārnesumkārbu var pārbaudīt, ritošo daļu var salabot. Taču stipri bojāta virsbūve bieži nozīmē ilgu, dārgu un ne vienmēr jēgpilnu remontu. Tāpēc pirms „uzticama japāņa“, „laba pilsētas automobiļa“ vai „lēta ģimenes varianta“ pirkšanas vērts atcerēties vienkāršu noteikumu: vispirms pacēlājs, tikai pēc tam sarunas par cenu.

Labākā lietotā automašīna nav tā, kas fotogrāfijās izskatās visskaistāk. Labākā ir tā, kuru katru gadu nevajadzēs glābt no rūsas. Bet, ja korozija jau uzņēmusi apgriezienus, cīņa ar to patiešām var atgādināt cīņu ar vējdzirnavām – daudz pūļu, daudz izdevumu un ļoti maz miera.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!