Japāņu kļava oktobrī sāk kalst: viens rudens darbs palīdzēs tai drošāk pārziemot
Ilgi var šķist, ka oktobrī japāņu kļavai ūdens vairs nav vajadzīgs: lietus ir vairāk, rīti kļūst aukstāki, un koks taču drīz nometīs lapas. Tomēr tieši tad daudzi pie tās apstājas ar bažām. Lapu malas kļūst brūnas, jaunie zariņi izskatās noguruši, bet podā augošā kļava pēc vējainas dienas pilnībā nolaiž atlikušās lapas.
Šādu skatu ir viegli uzskatīt par neizbēgamu rudens noslēgumu vai, vēl ļaunāk, par slimību. Daļēji lapu krāsas maiņa patiešām ir dabiska, īpaši tad, kad naktīs jau tuvojas salnas. Taču japāņu kļava ziemā var ieiet arī novājināta ļoti vienkārša iemesla dēļ: tās saknes rudenī paliek pārāk sausas.
Viens no svarīgākajiem darbiem pirms zemes sasalšanas ir bagātīga laistīšana. Nevis ikdienas virskārtas samitrināšana no lejkannas, bet mierīga un dziļa augsnes piesātināšana ar ūdeni, lai mitrums sasniegtu saknes. Tas neatgriezīs jau nobrūnējušās lapas, taču palīdzēs kokam uzkrāt rezerves laikam, kad augsne būs sasalusi, bet aukstais vējš joprojām žāvēs zarus.
Rudens lietus ne vienmēr sasniedz saknes
Oktobrī dārzs bieži izskatās slapjš: taciņas spīd, uz lapām turas pilieni, un pēc lietus negribas ņemt laistīšanas šļūteni. Tomēr zem blīva krūma vainaga vai pie mājas sienas augsne var būt pārsteidzoši sausa. Japāņu kļavas saknes nav ļoti dziļas, tāpēc tās ātri sajūt, kad augsnes virskārta vairākas dienas vai nedēļas nesaņem pietiekami daudz mitruma.
Vēl viena problēma ir vējš. Tas žāvē ne tikai atlikušās lapas, bet arī tievos zariņus, īpaši tad, ja kļava iestādīta atklātā vietā. Kamēr zeme vēl nav atdzisusi, saknes var papildināt zaudēto mitrumu. Kad augsne sasalst, ūdeni uzņemt vairs nav iespējams, lai gan saule un vējš ziemas dienās turpina ietekmēt augu.
Tāpēc rudens laistīšana nav mēģinājums pagarināt vasaru. Tas drīzāk ir mitruma krājums pirms ilga laikposma, kad augs nespēs normāli padzerties. Īpaši tas nepieciešams šogad iestādītām kļavām, jauniem augiem un tām, kas aug lielos, bet tik un tā ātri izžūstošos podos.
Viena vakara kļūda pie kļavas
Dārzā bieži atkārtojas gandrīz nemanāma situācija. Cilvēks pamana kļavas nobrūnējušās lapas, vakarā ātri aplaista augu ar dažiem litriem ūdens un nomierinās. Ūdens samitrina tikai virskārtu, bet daļa no tā aiztek uz sāniem, īpaši tad, ja augsne ir sablīvējusies vai zem kļavas izveidojusies sausa, cieta kārta.
Nākamajā rītā virskārta jau izskatās mitra, bet dziļāk sakņu zona var palikt sausa. Tāpēc labāk laistīt lēnāk, nevis vienā straujā piegājienā. Ūdenim vajadzētu iesūkties augsnē visā sakņu zonas platībā, nevis tikai pie paša stumbra.
Pirms laistīšanas ar pirkstu vai nelielu lāpstiņu ir vērts pārbaudīt augsni dažu centimetru dziļumā. Ja zeme tur ir sausa un irdena, kļavai ūdens ir nepieciešams. Ja tā ir slapja, lipīga un vieta slikti drenējas, papildus laistīt nav vērts: japāņu kļavai nepatīk ne pārkalšana, ne sakņu mirkšana aukstā ūdenī.
Kā aplaistīt pirms salnām, lai tas būtu lietderīgi
Vislabāk to darīt dienā, kad zeme vēl nav sasalusi un tuvākajās stundās nav gaidāma stipra salna. Lejiet ūdeni lēnām, vairākos posmos, ļaujot tam iesūkties. Precīzs daudzums ir atkarīgs no kļavas lieluma, augsnes un nokrišņu daudzuma, taču mērķis ir vienkāršs: samitrināt nevis tikai zemes garozu, bet visu sakņu zonu.
Podā augoša kļava jāvērtē atsevišķi. Tās saknēm ir maz augsnes, tāpēc rudens vēji un vēsās, bet sausās dienas substrātu ātri izžāvē. Aplaistiet podu tik daudz, lai ūdens sāktu parādīties caur drenāžas atverēm, bet pēc kāda laika no šķīvīša vai paliktņa izlejiet atlikušo ūdeni.
Pēc laistīšanas augsni ap kļavu var pārklāt ar irdenu mulčas kārtu, nenovietojot to tieši pie stumbra. Mulča palīdzēs mitrumam neiztvaikot tik ātri un mazinās straujas temperatūras svārstības. Tomēr tā neaizstāj ūdeni: ja augsne zem tās jau ir sausa, problēmu atrisināt tikai ar pārklāšanu neizdosies.
Ne visas brūnās lapas nozīmē, ka koks iet bojā
Rudenī japāņu kļava var kļūt brūna vairāku iemeslu dēļ vienlaikus. Lapas dabiski noveco un nobirst, vējš tās apskādē, bet agrās salnas dažkārt pēkšņi pārtrauc krāšņo sezonu. Tāpēc nav jāsteidzas apgriezt zarus tikai tāpēc, ka oktobrī koks izskatās ne tik dekoratīvs kā septembrī.
Daudz vairāk uzmanības vērts pievērst koka stāvoklim pirms ziemas. Mēslojums vēlā rudenī vairs nepalīdzēs – tas var veicināt jutīgu jauno dzinumu augšanu. Arī spēcīga apgriešana var pagaidīt piemērotāku laiku, jo tagad svarīgāk ir ļaut augam mierīgi pabeigt sezonu, nevis likt tam reaģēt uz jaunām brūcēm.
Ģimenei, kas kļavu audzē pagalmā, tas parasti nozīmē vienu mierīgu pārbaudi pirms salnām. Senioram, kuram ir grūti katru dienu nest lejkannu, labāk vienu reizi aplaistīt lēnāk un rūpīgāk, nekā daudzas reizes tikai samitrināt virskārtu. Savukārt cilvēkam, kurš augu tikko iegādājies, ir vērts atcerēties: jauna japāņu kļava pirmajās ziemās ir jutīgāka nevis kaprīžu dēļ, bet tāpēc, ka tās saknes vēl nav paspējušas labi iesakņoties.
Japāņu kļavai rudenī nav nepieciešams daudz skaļu darbu. Visbiežāk tai vajadzīgs viens laikus veikts žests – mitra, bet ne pārmitra zeme pirms sasalšanas. Kad ziemā aiz loga sāks pūst sauss vējš, tieši šis rudenī uzkrātais mitrums var noteikt, vai pavasarī koks mierīgi izplauks vai arī atkal nāksies minēt, kāpēc tā zariņi izskatās noguruši.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?