Pirms pirmajām salnām pārbaudiet laistīšanas sistēmu: ūdens caurulēs var izmaksāt dārgu remontu
„Taču vēl vakar laistīju, kāpēc to aiztikt?“ – šāda doma bieži ienāk prātā, kad rudenī dārzā jau tiek novākti pēdējie dārzeņi, bet šļūtene kārtīgi guļ pie siltumnīcas. Tomēr viena auksta nakts līdz pavasarim aizmirstu laistīšanas sistēmu var pārvērst nepatīkamā pārsteigumā. Sākumā nekas nav redzams: caurules atrodas zem zemes, smidzinātāji klusē, ūdens krāns ir aizgriezts.
Problēma atklājas vēlāk, kad pavasarī gribas tikai atgriezt ūdeni un sākt laistīt. Tad vienā vietā zāliens ir slapjš, citur smidzinātājs vairs nedarbojas, bet pie sūkņa parādās noplūde. Bieži vien vainīga nav veca ierīce un ne arī nekvalitatīva detaļa, bet gan daži litros mērāmi ūdens atlikumi caurulēs, kas salā sasaluši un izpletušies.
Laistīšanas sistēmas sagatavošana ziemai nav darbs, ko būtu vērts atlikt līdz pirmajiem nopietnajiem mīnusiem. Tas neaizņem visu dienu, tomēr prasa vairākas lietas paveikt laikus un nesteidzoties. Vissvarīgākais ir saprast, kur dārzā vēl var būt paslēpies ūdens pat tad, kad šķiet, ka sistēma jau ir izslēgta.
Aizgriezts krāns vēl nenozīmē, ka sistēma ir droša
Daudzi izdara pirmo, pilnīgi loģisko darbību: aizgriež ūdens padevi āra krānam vai automātiskajai laistīšanas sistēmai. Tomēr aizgriezts ūdens tikai neļauj tam ieplūst no jauna. Caurulēs, savienojumos, vārstos, smidzinātājos un šļūtenēs tā var būt palicis diezgan daudz, īpaši, ja trasēm ir padziļinājumi vai tās nav ierīkotas ideāli ar slīpumu.
Sasalstot ūdens izplešas. Mīkstāka dārza šļūtene dažkārt vienkārši piepūšas vai saplaisā, bet stingrākas plastmasas caurules, detaļas un vārstu korpusi var saplaisāt nemanāmi. Pavasarī šāda vieta sāk laist ūdeni tikai tad, kad palielinās spiediens, tāpēc bojājumu ne vienmēr ir vienkārši atrast.
Visdārgāk izmaksā nevis gadījums, kad pie krāna saplīst viegli nomaināms savienojums. Daudz vairāk rūpju sagādā zem zāliena, bruģa vai puķu dobēm izveidota sistēma. Jāpērk ne tikai jaunas detaļas, bet arī jāatrok bojātā vieta, bet dažkārt pēc remonta no jauna jāsakārto zāliens vai celiņa mala.
Lielākā kļūda – paļauties uz vienu silto oktobra dienu
Rudenī laikapstākļi ir mānīgi. Dienā vēl var spīdēt saule, bet vakarā šķiet, ka salnas noteikti nebūs, tāpēc laistīšanas sistēmas apkope tiek atlikta uz nākamo nedēļas nogali. Tomēr pirmais nopietnākais aukstuma vilnis nereti atnāk naktī, kad dārzs vairs nevienam nešķiet piemērota vieta steidzamiem darbiem.
Īpaši apdraudēti ir virspusē atstātie elementi: laistīšanas šļūtenes, spoles, krāni, filtri, spiediena regulatori un sūkņa daļas. Arī siltumnīcā esošā šļūtene nav pilnībā pasargāta – neapkurināmā siltumnīcā naktī temperatūra var pazemināties ļoti zemu. Arī ūdens tvertnes vajadzētu iztukšot vai vismaz sakārtot atbilstoši to paredzētajam lietojumam, jo ledus var deformēt sienas un sabojāt savienojumus.
Automātiskajām sistēmām nepieciešama nedaudz lielāka uzmanība. Ar ūdens izlaišanu caur zemāko punktu vien var nepietikt, jo daļa tā paliek atsevišķos atzaros. Tāpēc šādas sistēmas bieži nepieciešams izpūst ar saspiestu gaisu caur šim nolūkam paredzētu pieslēguma vietu. Ja nav skaidrs, kā to izdarīt droši, labāk nemocīt sistēmu ar pārāk lielu spiedienu un vērsties pie speciālista, kurš to uzstādījis.
Vienam tā ir tikai šļūtene, citam – viss pavasara budžets
Nelielā dārzā cilvēkam bieži ir vienkārša šļūtene, daži smidzinātāji un viens āra krāns. Gatavošanās ziemai viņam parasti nozīmē izlaist ūdeni, atvienot šļūteni, to izritināt, nosusināt un pārnest uz vietu, kur tā nesasals. Tomēr arī šeit steiga maksā dārgi: pilna šļūtene, kas atstāta dārzā, pavasarī var sagaidīt ar plīsumu pašā neērtākajā vietā.
Ģimenei, kas ar automātisku sistēmu laista zālienu, dzīvžogu, siltumnīcu un puķu dobes, situācija ir citāda. Šāda sistēma vasarā taupa laiku, īpaši tad, kad uz vairākām dienām jāizbrauc vai karstumā katra laistīšanas reize ir svarīga. Taču rudenī tai jāatlīdzina ar dažām apkopes stundām, citādi ērtības var pārvērsties pavasara remontā.
Senioriem vai cilvēkiem, kuri dārzā iegriežas retāk, visgrūtāk parasti ir nevis pati ūdens izlaišana, bet gan pamanīt, ka ir pienācis laiks to izdarīt. Savukārt darbiniekiem, kuri kopj lielākus zemesgabalus, rodas cita problēma: vienlaikus jāsakārto daudzas zonas, filtri un vadības bloki. Tāpēc uzvar nevis tas, kurš gaida pēdējo dienu, bet tas, kurš darbus saplāno pirms salnu loterijas sākuma.
Ko darīt, lai pavasarī nebūtu jāmeklē noplūde
Vispirms izslēdziet ūdens padevi āra sistēmai un atveriet krānus vai iztukšošanas vārstus, lai ūdens varētu aizplūst. Atvienojiet šļūtenes no krāniem, smidzinātājiem un spolēm. Tās ieteicams pacelt, izlaist caur rokām vai nedaudz sasvērt, lai iztecētu ne tikai redzamais, bet arī iekšpusē palikušais ūdens.
Pārbaudiet filtrus, savienojumus un smidzinātāju galviņas. No smiltīm, lapām un nogulsnēm notīrītas detaļas pavasarī darbosies uzticamāk, bet nelielu plaisu ir vieglāk pamanīt tagad, kamēr vēl nav steidzami jāglābj kalstošie augi. Ja tiek izmantots sūknis, ievērojiet tā apkopes instrukciju: dažas ierīces nepieciešams īpaši rūpīgi nosusināt.
Pazemes automātiskajām sistēmām vissvarīgākais ir pārliecināties, ka ūdens ir izvadīts no visiem kontūriem. Ja sistēmai ir pašteces iztukšošanas vārsti, pārbaudiet, vai tie nav aizsērējuši. Ja nepieciešama izpūšana ar gaisu, neimprovizējiet ar jebkādu kompresoru un maksimālu spiedienu – pārāk spēcīga gaisa plūsma arī var sabojāt detaļas.
Rudenī ūdens caurulē šķiet nenozīmīgs sīkums, jo tas nav redzams un neko nemaksā. Tomēr vienas aukstas nakts laikā tas var kļūt par iemeslu, kura dēļ pavasarī jāuzrok zāliens, jāmaina aprīkojums un jābēdājas par savu neuzmanību. Tāpēc labākais laiks parūpēties par laistīšanas sistēmu ir nevis tad, kad aukstums jau spiež, bet gan tad, kad dārzā vēl ir mierīgi un visu var izdarīt bez steigas.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?
Komentāri