Hronisks stress var nemanāmi mainīt sirds darbību un struktūru

Vai jums ir bijusi diena, kad ķermenis šķiet mierīgs, bet sirds vakarā joprojām pukst pārāk ātri? Darbi pabeigti, mājās valda klusums, tomēr krūtīs jūtama nemierīga trīcēšana, bet domas nemaz nesamazina tempu. Daudzi to noraksta uz kafiju, sliktu miegu vai vienkārši „smagu periodu“.

Problēma ir tā, ka smags periods dažkārt nebeidzas pēc dažām dienām. Tas turpinās nedēļām vai mēnešiem: pastāvīgi termiņi, raizes par naudu, slims tuvinieks, spriedze mājās, neskaidra nākotne. Sirds neredz atšķirību starp reālām briesmām un draudiem, kas nepārtraukti riņķo galvā, – tā uz šādu stāvokli var reaģēt tā, it kā cilvēkam visu laiku būtu jāgatavojas bēgt vai aizstāvēties.

Vienreizējs stress ne vienmēr nozīmē kaitējumu. Pirms svarīgas sarunas vai eksāmena sirdsdarbība daudziem paātrinās, bet vēlāk organisms atgriežas ierastajā ritmā. Taču, kad atslābuma brīžu gandrīz vairs nav, spriedze no emocionāla stāvokļa kļūst arī par ķermeņa darbu, kas sirdij jāveic katru dienu.

Sirds nogurst nevis no vienas sliktas dienas

Stress ieslēdz organisma trauksmes signālu: paātrinās pulss, var paaugstināties asinsspiediens, elpošana kļūst seklāka, muskuļi saspringst. Tas īslaicīgi ir noderīgi, kad nepieciešams ātri reaģēt. Bet, ja šāds režīms kļūst ierasts, sirds un asinsvadu sistēma arvien retāk saņem iespēju darboties mierīgāk.

Hronisks stress var būt saistīts ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu, ātrāku sirdsdarbību miera stāvoklī un lielāku slodzi sirdij. Laikam ejot, organismam kļūst grūtāk atjaunot līdzsvaru. Sirds ir muskulis, tāpēc pastāvīga papildu slodze nav tikai nepatīkama sajūta – tā var ietekmēt tās darbību un izraisīt strukturālas pārmaiņas.

Cilvēks bieži sadusmojas nevis paša pulsa dēļ. Daudz vairāk biedē sajūta, ka ķermenis sāk dzīvot savā ritmā: kāpjot pa kāpnēm, ātrāk pietrūkst elpas, naktī ir grūtāk iemigt, bet no rīta jau pamosties noguris. Tad vēl vairāk sāk raizēties par veselību, un loks noslēdzas.

Spriedze bieži slēpjas ikdienas paradumos

Ne visi hronisku stresu atpazīst kā trauksmi vai pastāvīgas skumjas. Dažkārt tas izskatās pavisam „kārtīgi“: cilvēks daudz strādā, par visu parūpējas, nelūdz palīdzību un saka, ka vēl pacietīs. Tikai ķermenis sāk raidīt mazus signālus – galvassāpes, saspringtus plecus, sliktu miegu, biežāku sirdsdarbību vai grūtāk kontrolējamu asinsspiedienu.

Spriedzi pastiprina arī veids, kādā cenšamies to apslāpēt. Vēla našķēšanās, vairāk kafijas, cigarete uz balkona, alkohols „atpūtai“, mazāk kustību un īsāks miegs uz brīdi var šķist kā atvieglojums. Tomēr šie paradumi sirdij parasti nedod atpūtu, bet tikai atliek nogurumu uz nākamo dienu.

Strādājošs cilvēks var domāt, ka apstāsies, kad pabeigs projektu, taču vienu spriedzes avotu ātri nomaina cits. Vecāki bieži dzīvo pēc bērnu ritma un savu nogurumu pamana pēdējie. Senioram stress var uzkrāties vientulības, veselības problēmu vai finansiālās nedrošības dēļ, bet tā pazīmes dažkārt kļūdaini uzskata par neizbēgamu vecuma sastāvdaļu.

Hronisks stress var nemanāmi mainīt sirds darbību un struktūruAttēls: Pexels / MART PRODUCTION

Ne katra sirdsdarbības pārsitiena sajūta ir bīstama, taču sevi ignorēt nevajag

Sirdsdarbības sajūta, tā dēvētie pārsitieni vai spiediens krūtīs var rasties arī stresa dēļ, tomēr nevajadzētu nomierināt sevi tikai ar minējumiem. Līdzīgām sajūtām var būt dažādi iemesli – no miega trūkuma un kofeīna līdz stāvokļiem, kas jāizvērtē ārstam. Īpaši svarīgi neatlikt palīdzības meklēšanu, ja sāpes krūtīs ir stipras vai spiedošas, trūkst elpas, reibst galva, iestājas ģībonis vai simptomi parādās fiziskas slodzes laikā.

Mierīgākā laikā ir vērts pamanīt sava ķermeņa ritmu. Vai sirds sāk dauzīties pēc konflikta, pēc vairākām kafijas tasēm, vakarā lasot darba ziņas? Vai asinsspiediens paaugstinās tajās nedēļās, kad miegs ir īss un galvā ir pārāk daudz raižu? Šāda novērošana nav pārmērīga jutība – tā palīdz ārstam labāk izprast kopējo situāciju.

Ārstam ir svarīgi pastāstīt ne tikai par sāpēm vai pulsu, bet arī par dzīves apstākļiem. Cilvēki dažkārt kautrējas atzīties, ka pastāvīgi raud, baidās atgriezties darbā vai naktīs skaita rēķinus. Tomēr psiholoģiskā spriedze nav mazsvarīga detaļa: tā var būt svarīga daļa, skaidrojot, kāpēc ķermenis vairs neatjaunojas.

Sirdij vajadzīga nevis perfekta dzīve, bet regulāra atelpa

Mēģinājums „vairs nestresot“ parasti nedarbojas, jo stress nav slēdzis. Daudz noderīgāk ir katru dienu radīt dažas reālas pauzes, kurās nervu sistēma saņem signālu, ka briesmu šobrīd nav. Tā var būt mierīga pastaiga bez telefona, regulārs miega režīms, lēnāka elpošana pēc saspringtas sarunas vai apzināts lēmums vakarā vairs neatbildēt uz darba ziņām.

Ja jūtat, ka visa diena turas uz kafijas un gribasspēka, sāciet ar nelielām pārmaiņām. Ēdiet laikus, kaut uz īsu brīdi izejiet ārā, neatstājiet smagākās sarunas uz vēlu nakti. Fiziskā aktivitāte, kas atbilst pašsajūtai un ārsta ieteikumiem, arī var palīdzēt atbrīvoties no uzkrātās spriedzes, taču tai nevajadzētu kļūt par vēl vienu pienākumu, par kura neizpildīšanu sevi kritizējat.

Arī tuviniekiem un darba devējiem šeit ir sava loma. Cilvēkam, kurš pastāvīgi izskatās stiprs un visu paspēj, dažkārt visvairāk vajadzīgs nevis padoms „nomierināties“, bet konkrēta palīdzība: pārņemt daļu darbu, uzklausīt, ļaut atpūsties bez vainas sajūtas. Uzņēmējdarbība var rēķināt rezultātus, taču izdedzis darbinieks nav ne drošāks, ne produktīvāks.

Hronisks stress ne vienmēr sākas skaļi – biežāk tas iemitinās starp neizgulētām naktīm, izlaistām pusdienām un frāzi „vēl mazliet pacietīšos“. Sirds ilgi var pielāgoties, taču tai nevajadzētu vienai nest visas dzīves smagumu. Dažkārt rūpes par sirdi sākas nevis ar perfektu plānu, bet ar atļauju sev apstāties un atzīt: man jau ir pārāk grūti tā dzīvot.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!