1. augustā paskatieties debesīs un uz savu kaķi: dabas vērotājs no Latvijas Vilis Bukšs saka, ka tā var paredzēt rudeni

Bites, zirnekļi un putni par laikapstākļiem dažkārt pasaka vairāk nekā tālrunis

Dzīvnieku un kukaiņu uzvedība kopš seniem laikiem tika uzskatīta par vienu no labākajām dabas zīmēm. Cilvēki vēroja, kā uzvedas bites, zirnekļi, putni, mājlopi un pat kaķi. Ne tāpēc, ka tie “pareģo nākotni”, bet tāpēc, ka bieži jutīgāk reaģē uz spiediena, mitruma, vēja un temperatūras izmaiņām.

Ja mežā gandrīz nav redzami zirnekļu tīkli, tas tika saistīts ar tuvojošos lietu. Bet, ja lietus laikā zirneklis sāk aktīvi aust jaunu tīklu, senči to uzskatīja par zīmi, ka laikapstākļi drīzumā var uzlaboties. Šādi novērojumi šķiet sīki, taču cilvēkam, kurš dzīvo tuvu dabai, tie var būt ļoti skaidri.

Arī putni daudz ko atklāj. Ja ūdensputni ilgi mazgājas, trokšņo un nemierīgi uzturas pie ūdens, tas var būt saistīts ar tuvojošos lietu vai laikapstākļu maiņu. Mājputni pirms lietus dažkārt uzvedas citādi – meklē augstāku vietu, kļūst nemierīgāki vai maina ierasto ritmu.

Arī bites tika uzskatītas par nozīmīgām laikapstākļu vērotājām. Ja tās agri sāk ar vasku aiztaisīt stropa spraugas, tautā to saista ar aukstākas ziemas zīmi. Protams, biškopji šādas lietas vērtē arī praktiski, taču senie novērojumi bieži savijas ar ikdienas pieredzi.

Pat kaķis istabas vidū var kļūt par mazu laikapstākļu zīmi

Interesantākais ir tas, ka dažas zīmes var vērot pat, neizejot no mājām. Piemēram, kaķa uzvedība tautas novērojumos bieži tiek saistīta ar laikapstākļu maiņu. Ja kaķis mierīgi izstiepjas istabas vidū, dziļi guļ, nesaritinās kamolītī un nemeklē siltāko stūri, to uzskatīja par laba un mierīgāka laika zīmi.

Protams, kaķis nav meteoroloģiskā stacija. Tas var gulēt tāpēc, ka vienkārši ir noguris, jūtas ērti vai ir nolēmis, ka cilvēka plāni viņu galīgi neinteresē. Tomēr kaķu, suņu un citu mājdzīvnieku uzvedība patiešām dažkārt mainās pirms laikapstākļu maiņas. Vieni kļūst nemierīgāki, citi meklē patvērumu, vēl citi vairāk pieglaužas cilvēkam vai maina ierasto gulēšanas vietu.

Tieši tāpēc 1. augusts var kļūt par jautru vērošanas dienu. Ne tikai nopietni prognozēt rudeni, bet arī vienkārši pamanīt, cik daudz zīmju ir mums apkārt. Debesis, dzīvnieki, mežs, dārza augi, kukaiņi, rīta rasa – tas viss veido vasaras beigu ainu.

Un varbūt svarīgākais šeit nav tas, vai katra zīme piepildīsies precīzi. Svarīgākais ir, lai cilvēks vismaz uz brīdi atrautu acis no tālruņa un ieraudzītu, kas notiek apkārt.

Kaķis raugās uz jums no attālumaAttēls: Ilustratīvs attēls

Augusts jau sāk runāt rudens valodā

1. augusts ir kā slieksnis. Kalendārā vēl ir vasara, bet dabā jau redzamas pirmās pārmaiņas. Mežā briest sēņu sezona, laukos kļūst skaidrākas ražas zīmes, putni pamazām maina uzvedību, bet vakaros gaisā parādās cita smarža.

Vilis Bukšs atgādina to, ko senči ļoti labi zināja: daba jāvēro nevis tad, kad tā jau ir mainījusies, bet tad, kad tā tikai sāk sūtīt pirmos signālus. Augusta sākums ir tieši tāds. Vēl var priecāties par vasaru, bet jau vērts jautāt, kāds rudens gaida aiz stūra.

Ja šodien debesis ir skaidras, ir sauss un mierīgs, var cerēt, ka vasara vēl nesteigsies atkāpties. Ja diena ir slapja, mākoņaina, ar lietu un smagu mitrumu, rudens var atnākt ātrāk un būt slapjāks. Ja putni ir nemierīgi, bites steidz sakārtot stropus, bet mežā sēnes parādās neparasti agri, vērts tam pievērst uzmanību.

Dažkārt rudens sākas nevis tad, kad nokrīt pirmā lapa. Dažkārt tas sākas tad, kad 1. augusta rītā cilvēks paskatās uz debesīm un sajūt: vasara vēl ir šeit, bet daba jau klusi gatavojas nākamajam posmam.