Bites pēkšņi pulcējas pie ūdens bļodas: dārznieks paskaidroja, kā viņām trūkst

No rīta pagalmā viss izskatās ierasti: uz galda atstāta bļoda ar ūdeni, blakus zied puķes, bet saule tikai sāk sildīt terasi. Taču, pienākot tuvāk, atskan klusa, blīva dūkoņa. Uz bļodas malas sēž nevis viena vai divas bites – to ir tik daudz, ka pirmā doma nemaz nav par dārzu, bet gan par satraukumu: varbūt netālu parādījies strops, varbūt tās uzbruks, varbūt ūdens tās kaut kā pievilina?

Visbiežāk bites pulcējas pie ūdens nevis tāpēc, ka tām vienkārši patīk dzert. Dārznieki šo skatu labi pazīst: īpaši karstās, sausās dienās kukaiņi sāk meklēt vietas, kur nav nektāra, – bļodas, lejkannas, baseinu malas, mitru zemi vai pat zem puķupodiem sakrājušos ūdeni.

Šāds bars var izskatīties draudīgs, lai gan patiesībā tas bieži liecina par pavisam vienkāršu lietu: bitēm trūkst droši pieejama mitruma un līdz ar to arī ūdenī esošo minerālvielu. Viena neliela bļoda dārzā tām dažkārt kļūst svarīgāka par visu ziedu pilno puķudobi.

Tās atlido ne tikai padzerties

Bitēm ūdens ir vajadzīgs katru dienu, taču tā nozīme ir plašāka par ātru malku pēc lidojuma. Ūdeni stropā izmanto barības sagatavošanai, kāpuru aprūpei un temperatūras regulēšanai. Kad ārā ir tveice, bites var nest ūdeni uz stropu un palīdzēt to atdzesēt – gluži kā maza, ļoti čakla gaisa kondicionēšanas sistēma.

Tāpēc pie bļodas tās biežāk parādās tad, kad zeme no sausuma ir sacietējusi, lietus sen nav lijis, bet dabiskie ūdens avoti ir izžuvuši. Cilvēkam šķiet, ka apkārt ir daudz zaļuma, taču bitēm nav svarīgi, cik daudz augu ir dārzā. Tām vajadzīga vieta, kur ūdens būtu sekls, mierīgs un pieejams bez riska noslīkt.

Dārznieki arī ievēro, ka bites ne vienmēr izvēlas pašu tīrāko ūdeni. Tās var pievilināt mitrs māls, ūdens ar nelielu daudzumu zemes, sūnas, koka spaiņa mala vai veca putnu dzirdinātavas bļodiņa. Šādās vietās ir minerālvielas, kuras tās neatradīs tikai destilēta vai tikko no krāna ielieta ūdens virspusē.

Dīvaina izvēle – ūdens pie terases, nevis ziedi

Cilvēku visvairāk mulsina tas, ka bites dažkārt ignorē ziedošas lavandas vai augļu kokus un nosēžas tieši tur, kur tās nemaz negribētos redzēt: pie bērnu baseina, mājdzīvnieka bļodas vai kafijas galdiņa. Taču bite neizvēlas atbilstoši mūsu pagalma estētikai. Tā izvēlas pēc tā, kur ir ērti nolaisties, kur nav vēja un kur var ātri paņemt to, kas nepieciešams.

Spīdīga, dziļa ūdens virsma bitēm nav pati drošākā vieta. Iekritusi bļodā, tā bieži vairs nespēj izkļūt, tāpēc kukaiņi meklē maliņas, peldošas lapas, slapjus akmeņus vai raupjas virsmas. Ja uz bļodas malas redzamas dažas bites, drīz vien to var kļūt vairāk: atradušas uzticamu avotu, tās pie tā atgriežas.

Tas izskaidro arī vēl vienu dārzniekiem pazīstamu parādību. Vakar bļoda bija tukša un nevienam neinteresēja, bet šodien pie tās dūc vesels bars. Laikapstākļi mainās, apkārtējā zeme izžūst, sākas karstāka diena – un tā pati vieta bitēm pēkšņi kļūst vajadzīga. Tā nav invāzija un nav zīme, ka dārzā kaut kas nav kārtībā, bet gan vienkārša dabas pielāgošanās.

Bites pēkšņi pulcējas pie ūdens bļodas: dārznieks paskaidroja, kā viņām trūkstAttēls: Pexels / MemorySlashVision

Kāpēc vieni priecājas, bet citi sāk nervozēt

Cilvēks, kurš rūpējas par puķudobēm, šādu skatu bieži uztver kā labu zīmi: dārzā ir dzīvība, netālu var būt apputeksnējami augi, bet bitēm šeit pietiek miera. Citādi jūtas ģimene, kuras bērni karstā dienā ir pieraduši skraidīt basām kājām apkārt piepildītai bļodai vai baseinam. Satraukums ir saprotams, jo pēkšņa dūkoņa tieši pie rokām un sejas nevienam nerada omulību.

Senioram vai cilvēkam ar spēcīgu alerģiju pret kukaiņu dzēlieniem šāds atklājums var kļūt par īstu spriedzes avotu. Tomēr bites, kas meklē ūdeni, parasti negrasās uzbrukt. Tās ir aizņemtas ar darbu un biežāk iedzeļ tad, kad tās tiek saspiestas, vicinātas prom no sejas, nejauši piespiestas vai kad to avotu sāk postīt.

Ir arī otra puse: bitēm ūdens ir vajadzīgs, taču cilvēka atpūtas vietai nav jāpārvēršas par pastāvīgu to dzirdinātavu. Risinājums nav liet ķimikālijas vai steigā iznīcināt kukaiņus. Bieži vien pietiek piedāvāt tām ērtāku vietu nedaudz tālāk – tādu, kur bite varētu paveikt savu darbu, bet ģimene mierīgi sēdēt pagalmā.

Maza bļoda var mainīt to maršrutu

Ja bites pastāvīgi pulcējas pie nepiemērota ūdens avota, ir vērts ierīkot vienkāršu dzirdinātavu klusākā dārza daļā. Tam noder plats, sekls trauks ar ūdeni un dažiem akmeņiem, koka mizas gabaliņiem vai peldošiem zariņiem. Galvenais, lai bitēm būtu, kur nolaisties, un tās neiekristu dziļā ūdenī.

Ūdens regulāri jāpapildina, īpaši karstuma laikā. Ja vienu dienu dzirdinātava ir pilna, bet nākamajā pilnībā izžuvusi, bites atkal meklēs uzticamāku vietu – iespējams, atgriezīsies pie terases. Svarīga ir arī vieta: labāk izvēlēties nevis pašu eju, rotaļu zonu vai vietu pie ārdurvīm.

Pamanot bites pie savas bļodas, nevajag to strauji pārvietot vai apsmidzināt kukaiņus ar ūdens strūklu. Mierīgi atkāpjoties un atstājot tām ceļu, situācija parasti nekļūs sarežģītāka. Bet, ja pagalmā to ir neparasti daudz, tās pulcējas vienā vietā vai rodas šaubas, vai tās patiešām ir bites, visdrošāk ir ievērot distanci un vērsties pie biškopja vai kaitēkļu kontroles speciālista, nevis mēģināt problēmu atrisināt pašiem.

Dažkārt pietiek ar vienu saulē atstātu bļodu, lai mēs redzētu, cik precīzi daba pielāgojas trūkumam. Bites nelido uz mūsu pagalmu, lai traucētu – tās vienkārši atrod to, ko sausā dienā vairs neatrod apkārt. Varbūt nākamreiz, izdzirdot dūkoņu pie ūdens, vispirms ir vērts padomāt nevis par to, kā bites aizdzīt, bet gan par to, kur dārzā tām būtu drošāk saņemt to, ko tās tik neatlaidīgi meklē?