Dvīņu māsas piedzima ar gandrīz trīs mēnešu starpību – kā tas ir iespējams?

Iedomājieties ģimenes fotogrāfiju: viens mazulis jau vairākas nedēļas ir mājās, ap viņu rosās vecāki, vecvecāki un satraukums par pirmajām negulētajām naktīm. Tajā pašā laikā slimnīcā joprojām tiek aprūpēts otrs šīs pašas ģimenes bērns – viņa piedzimšana vēl nav pienākusi. Izklausās pēc kļūdas dokumentos, tomēr medicīnā šāda neparasta situācija patiešām var notikt.

Ar dvīņiem mēs parasti saprotam vienu datumu, vienu steidzīgu braucienu uz dzemdību namu un divus mazuļus, kas piedzimuši ar dažu minūšu vai stundu starpību. Tāpēc ziņa, ka māsas nāca pasaulē gandrīz trīs mēnešus viena pēc otras, dabiski raisa jautājumu: vai viņas tiešām ir dvīnes?

Jā, viņas var būt dvīnes. Tikai šādos gadījumos dzemdības kļūst nevis par vienu notikumu, bet gan par ļoti retu, ārstu rūpīgi vadītu stāstu, kurā katra papildu diena mātes miesās otrajam mazulim var būt ārkārtīgi svarīga.

Vienas dzemdības var sākties agrāk, bet nebeigties uzreiz

Dažkārt daudzaugļu grūtniecību sarežģī ārkārtīgi priekšlaicīgas dzemdības. Viens auglis var piedzimt ļoti priekšlaicīgi, taču pēc viņa piedzimšanas kontrakcijas norimst, dzemdes kakls vairs nepaplašinās, bet otrs auglis paliek dzemdē. Tieši tad mediķi dažos īpašos gadījumos var apsvērt iespēju turpināt grūtniecību.

To sauc par intervāla pagarināšanu starp dvīņu dzimšanām. Vienkāršoti sakot, pirmais mazulis jau piedzimst, bet otrajam cenšas iegūt pēc iespējas vairāk laika augšanai drošākā vidē. Tas nav plāns, ko var izvēlēties iepriekš, un noteikti nav ikdienas prakse – visu nosaka konkrētā grūtniecības situācija, kā arī risks mātei un bērniem.

Šis laiks var būt ļoti vērtīgs. Agrīnā grūtniecības posmā pat dažas dienas vai nedēļas var nozīmēt nobriedušākas plaušas, lielāku svaru un vairāk spēka mazulim pēc piedzimšanas. Tāpēc stāsts par māsām, kuras šķir gandrīz trīs mēneši, nav dīvains tikai kalendāra datuma dēļ – aiz tā slēpjas mēģinājums nodrošināt otrajam bērnam labāku sākumu.

Trīs mēneši – nevis vienkārša gaidīšana

No malas var šķist, ka pēc pirmajām dzemdībām māte vienkārši vēl kādu laiku gaidīja otro mazuli. Patiesībā tas būtu ārkārtīgi jutīgs periods, kurā mierīgai ikdienai gandrīz nav vietas. Jāvēro infekcijas pazīmes, dzemdes darbība, mātes stāvoklis un pastāvīgi jāizvērtē, vai turpināt grūtniecību joprojām ir droši.

Mediķiem svarīgākais nav par katru cenu paildzināt grūtniecību. Pirmajā vietā paliek mātes veselība, jo infekcija, asiņošana vai citas komplikācijas var radīt nopietnas briesmas gan viņai, gan atlikušajam mazulim. Ja risks palielinās, gaidīšana tiek pārtraukta, pat ja gribētos iegūt vēl dažas dienas.

Tāpēc gandrīz trīs mēnešu starpība starp dvīņu dzimšanas datumiem būtu izcils medicīnisks gadījums. Tas ir iespējams tikai tad, ja pēc pirmā mazuļa piedzimšanas izveidojas ļoti specifiski apstākļi un ārsti redz, ka otrajam auglim dzemdē ir drošāk nekā piedzimstot ļoti agri.

Dvīņu māsas piedzima ar gandrīz trīs mēnešu starpību – kā tas ir iespējams?Attēls: Pixabay / Marjonhorn

Vienā ģimenē – divi pilnīgi atšķirīgi pirmie mēneši

Šādā situācijā ģimene vienlaikus dzīvo divos atšķirīgos ritmos. Viens mazulis var tikt aprūpēts jaundzimušo nodaļā, kamēr māte tajā pašā laikā joprojām ir stāvoklī un nevar vienkārši atgriezties ierastajā dzīvē. Prieks par piedzimušo bērnu savijas ar bailēm par viņa veselību un gaidīšanu, kad būs iespējams droši sagaidīt otro māsu vai brāli.

Tēvam vai citam tuviniekam arī šis nav vienkāršs laiks. Jābūt līdzās pirmdzimtajam, jāatbalsta māte un jāpieņem tas, ka ģimenes sākums neizskatās tā, kā bija iedomāts. Vienu skaidru svētku vietā rodas garš, saspringts ceļš no vienas slimnīcas dienas līdz nākamajai.

Vēlāk cilvēki bieži redz tikai neparasto faktu: dvīnes, bet dzimšanas dienas ir dažādos mēnešos. Tomēr aiz šī fakta slēpjas nevis kuriozs un nevis kalendāra joks. Tas ir stāsts par ļoti agru sākumu, pacietību un medicīnas centieniem saglabāt pēc iespējas lielāku drošību tur, kur garantijas neviens nevar dot.

Kāpēc tas nenozīmē, ka dvīnes „vairs nav dvīnes”

Bērnus uzskata par dvīņiem tāpēc, ka viņi attīstījās vienas un tās pašas grūtniecības laikā. Dzimšanas datums šo saikni neatceļ. Nav svarīgi, vai māsas šķir dažas minūtes, viena nakts vai retā gadījumā ilgāks laikposms – viņu bioloģiskais ceļojuma sākums bija kopīgs.

Protams, viņu agrīnā pieredze var būt ļoti atšķirīga. Agrāk dzimušais mazulis saskaras ar priekšlaicības radītajiem izaicinājumiem, savukārt vēlāk dzimusī māsa saņem vairāk laika attīstīties dzemdē. Tas var nozīmēt atšķirīgu svaru, atšķirīgu aprūpes nepieciešamību un pat atšķirīgu pirmo nedēļu gaitu, lai gan ģimene abas gaidīja vienādi.

Šādi reti stāsti atgādina, ka grūtniecība un dzemdības ne vienmēr pakļaujas mums ierastajam scenārijam. Dažkārt dvīņu statusu apliecina nevis viena dzimšanas diena, bet daudz svarīgāka lieta – kopīgs sākums un ģimenes centieni sagaidīt brīdi, kad abas māsas varēs būt kopā ne tikai dokumentos, bet arī mājās.

Gandrīz trīs mēneši starp dvīņu dzimšanas datumiem izklausās neticami tāpēc, ka esam pieraduši visu mērīt ar vienu dienu. Taču šādā stāstā svarīgākais nav datums dzimšanas apliecībā, bet gan tas, cik daudz dzīvībai svarīga laika izdevās uzdāvināt tam, kuram vēl bija jāgaida.