Fuego vulkāna trieciens Gvatemalai: cilvēki bēg no ciemiem, bet īstais apdraudējums var nākt pēc lietus

Gvatemalā atkal aktivizējies Fuego vulkāns piespiedis cilvēkus pamest mājas, slēdzis ceļus un radījis satraukumu ceļotājos. Lai gan jaunākie ziņojumi liecina, ka pats izvirdums pamazām kļūst vājāks, vietējie dienesti vēl nesteidzas nomierināt iedzīvotājus. Visbīstamākais var būt ne tikai tas, kas pašlaik izplūst no krātera, bet arī tas, kas tuvākajās dienās var sākt slīdēt lejup no kalna.

Fuego, viens no aktīvākajiem Centrālamerikas vulkāniem, šonedēļ gaisā izmeta pelnus, gāzes, karstus iežus un lavu. Kopienām, kas dzīvo tā tuvumā, tā nav abstrakta ziņa no pasaules otra gala. Tur pelni var krist uz jumtiem, iekļūt ūdens tvertnēs, aizsprostot ceļus, bet pēkšņi sākušās dubļu plūsmas var nolaisties no nogāzēm ātrāk, nekā cilvēks spētu droši atkāpties.

Evakuētie iedzīvotāji, slēgtie ceļi un ar pelniem noklātie apgabali

Saskaņā ar Gvatemalas katastrofu pārvaldības dienestu datiem Fuego aktivitātes radītais apdraudējums visvairāk skāris Sakatepekesas, Eskuintlas un Čimaltenango teritorijas. Tur izsludināti augstāka līmeņa brīdinājumi, pārtrauktas mācības, bet daļa cilvēku pārvietota uz pagaidu patversmēm. Starptautiskie ziņojumi vēsta, ka evakuēti aptuveni 1 700 iedzīvotāju, savukārt pelnu ietekmi var izjust desmitiem tūkstošu cilvēku.

Slēgts arī svarīgs nacionālais 14. ceļš, kas ved netālu no vulkāna. Šādi lēmumi parasti šķiet stingri tikai līdz brīdim, kad tiek novērtēts, cik ātri situācija vulkāna nogāzēs var mainīties. Pelni samazina redzamību, karstie ieži un gāzes rada tiešu apdraudējumu, bet pa kalnu gravām plūstoši vulkāniskie dubļi var šķērsot ceļus un nošķirt apdzīvotas vietas.

Vietējie dienesti atgādina iedzīvotājiem apsegt ūdens krājumus, aizsargāt elpceļus no pelniem un sekot tikai oficiālajiem paziņojumiem. Gvatemalas CONRED arī brīdina neuzturēties upju gultnēs vai gravās, pa kurām var plūst lahāri — bīstamas vulkānisko dubļu plūsmas.

Kāpēc apdraudējums nebeidzas, kad lava sāk rimties

No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka lielākais drauds ir spilgti redzamā lava un debesīs paceļamais pelnu stabs. Tomēr Fuego gadījumā amatpersonas īpaši uzrauga arī citu risku: lietus var pārvērst pelnus un vulkāniskos gružus straujās dubļu plūsmās. Šādas plūsmas var izveidoties pat tad, kad krātera aktivitāte jau šķiet mazāka.

Tieši tāpēc ziņa par izvirduma vājināšanos nav tas pats, kas pilnīga apdraudējuma atcelšana. Aģentūra AP ziņoja, ka Fuego aktivitāte pakāpeniski samazinās, tomēr risks saglabājas, jo tuvākās laikapstākļu pārmaiņas var pastiprināt lahāru draudus. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kas dzīvo kalna pakājē, pie strautiem, gravām un ielejām.

Šādās vietās apdraudējums ne vienmēr nāk ar troksni vai skaidru brīdinājumu. Pelni nosēžas uz zemes, lietus tos sajauc ar ūdeni un akmeņiem, un tad no nogāzēm sāk slīdēt smaga, bieza masa. Tā var sagraut tiltus, aizbērt ceļus un sasniegt apdzīvotas vietas, kas no paša krātera šķiet drošā attālumā.

Ceļotājiem jāseko ne tikai lidojumiem

Fuego atrodas netālu no Gvatemalas galvaspilsētas un tūristu apmeklētām vietām, tāpēc tā aktivitāte ir svarīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem. Pelnu mākoņi var ietekmēt redzamību, ceļu stāvokli un aviāciju. La Auroras starptautiskā lidosta, kas atrodas Gvatemalas pilsētā, jaunākajos ziņojumos netika minēta kā slēgta, tomēr šādās situācijās lidojumu saraksti var ātri mainīties.

Ceļotājiem tas nozīmē vienkāršu, bet svarīgu lietu: pirms došanās uz reģionu noteikti jāpārbauda aviokompāniju, lidostas un vietējo iestāžu paziņojumi, bet sauszemes braucieniem jāatvēl vairāk laika. Pat ja galvenais maršruts no rīta ir atvērts, vakarā situācija pеlņu, lietus vai jaunu drošības norādījumu dēļ var būt citāda.

Īpaši piesardzīgi jāizvērtē pārgājieni vulkānu zonās. Populārie kalnu maršruti ap Fuego un netālu esošo Akatenango ceļotājiem var šķist iespaidīga izklaide, tomēr aktīva izvirduma laikā tā vairs nav avantūra, bet gan nevajadzīgs risks. Kad iestādes ierobežo pārvietošanos, šāds lēmums parasti tiek pieņemts nevis formalitātes dēļ, bet gan reālu draudu dzīvībai dēļ.

Fuego vēsture izskaidro, kāpēc varas iestādes reaģē tik stingri

Fuego vulkāns nav nejauši iekļauts reģiona bīstamāko vulkānu sarakstos. Tas bieži izvirst, un tā nogāzes atrodas tuvu apdzīvotām vietām, ceļiem un lauksaimniecības teritorijām. Tas nozīmē, ka pat vidēji spēcīga aktivitāte var ātri pārvērsties krīzē, ja pelni, ieži vai dubļu plūsmas sāk virzīties apdzīvotu vietu virzienā.

Vissāpīgāk Gvatemala Fuego spēku atceras no 2018. gada. Toreiz karstas vulkāniskās plūsmas apraka apdzīvotas vietas, gāja bojā simtiem cilvēku, bet vēl daudzi iedzīvotāji palika bez vēsts. Tieši šī pieredze izskaidro, kāpēc pašreizējā evakuācija tiek veikta, negaidot sliktāko scenāriju.

Pašlaik svarīgākā ziņa nav tikai tā, ka Fuego „pamodās“. Svarīgāk ir tas, ka pat vājināta vulkāna aktivitāte var atstāt bīstamas sekas: pelnus gaisā, dubļus nogāzēs, slēgtus ceļus un satraukumu kopienās. Tāpēc Gvatemalā vēl vairākas dienas uz šo vulkānu raudzīsies nevis kā uz iespaidīgu dabas skatu, bet gan kā uz ļoti nopietnu apdraudējumu, no kura cilvēkus glābj ātra evakuācija un piesardzība.